Muižniece: Vakcinēties – tā nav kaprīze vai valdības uzspiesta vēlme, tā ir mūsu visu nepieciešamība 69
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) par lielāko izaicinājumu amatā pavadītajās pirmajās 100 dienās uzskata drošu klātienes mācību atjaunošanu visos izglītības posmos, aģentūru LETA informēja ministres padomniece Ilze Krūkle.
Stājoties ministres amatā šī gada 3.jūnijā, atteikšanās no reģionālā principa, kas paredz izglītības procesa norises noteikumus atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attiecīgajā pašvaldībā, ministres ieskatā, ir bijis pareizs lēmums, uz ko norādījuši gan pašvaldību pārstāvji, gan izglītības iestāžu vadītāji.
Viņa atzīmēja, ka pagājušā gada pieredze izglītības iestādēs, jo īpaši pirmsskolās, kas drīkstēja veikt darbu klātienē, pierādīja – ja konkrētajā izglītības iestādē ir droši apstākļi un tiek ievēroti saprātīgi prevencijas pasākumi, tad klātienes mācības ir iespējams īstenot arī tad, ja reģionā ir augsta un ļoti augsta saslimšana un epidemioloģiskais risks, ir pārliecināta Muižniece.
Viena no klātienes mācību procesa sastāvdaļām ir regulāra testēšana pret Covid-19. Politiķe atzina, ka tas bija izaicinājums laboratorijām, izglītības iestādēm, bērniem un viņu vecākiem. Tas bija “signāls” ministrijām, ka pārslogotais testēšanas algoritms ir jāpārskata. Tādēļ šobrīd panākta vienošanās skolēnus testēt vienu reizi 14 dienās līdzšinējo septiņu dienu vietā, kā arī pakāpeniski pāriet uz atšķirīgu testēšanas metodi, kas paredz vienlaikus testēt visu klasi, nevis kā šobrīd – vairākas paraugu grupas vienas klases ietvaros.
Šobrīd, strauji palielinoties Covid-19 saslimstības rādītājiem valstī, ministre atgādināja, ka klātienes mācību nodrošināšana ir cieši saistīta ar skolotāju vakcinēšanos, un vakcinācijas efektivitātes principu nedrīkst novērtēt par zemu – vakcinētam pedagogam, kļūstot par kontaktpersonu, joprojām būs iespēja strādāt klātienē. Muižniece informēja, ka šobrīd izglītības iestādēs strādājošo vakcinācijas pret Covid-19 aptvere sasniegusi vidēji 72%, uzrādot stabilu divu procentpunktu kāpumu ik nedēļu.
“Saku personīgu paldies ikvienam izglītības darbiniekam, kurš ir izdarījis šo izvēli – vakcinēties. Tā nav kaprīze vai valdības uzspiesta vēlme, tā ir mūsu visu nepieciešamība un līdzatbildība par iespēju strādāt un bērniem mācīties klātienēm,” atzina Muižniece.
Šajās 100 dienās ministres amatā pēc Muižnieces iniciatīvas valdība atbalstīja gaisa kvalitātes mērierīču iegādi skolu vajadzībām, paredzot, ka katrā pašvaldības un valsts izglītības iestādes klasē būs gaisa kvalitātes mērierīce.
Gaisa kvalitātes mērierīces, kas noteiks ogļskābās gāzes (CO2) koncentrāciju un ziņos par nepieciešamību telpu vēdināšanai, skolās ļaus uzlabot ne tikai skolēnu un pedagogu labsajūtu, bet arī samazinās iespējamo Covid-19 un citu vīrusa infekciju izplatīšanās riskus un palīdzēs skolu vadībai izstrādāt pamatotus un datos balstītus vēdināšanas un ventilēšanas protokolus. Plānots, ka iepirkums noslēgsies septembrī un skolas iekārtas sāks saņemt oktobrī.
Kā otra no ministres prioritātēm, kas tika izvirzīta, stājoties amatā, ir skolotāju algu palielināšana. Ministre apstiprināja, ka pildīs solījumu par algas palielinājumu, par ko liecina arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtais apjomīgais budžeta pieprasījums.
“Šobrīd ir sagatavoti un apkopoti trīs iespējamie pedagogu darba samaksas modeļi un jau ir notikušas pirmās konceptuālās sarunas par iespējamajiem risinājumiem pēc 2022.gada 1.septembra,” atklāja Muižniece. Vienlaikus viņa atzina, ka tuvākajās nedēļās, pēc tam, kad modeļi tiks apspriesti ar sociālajiem partneriem, politiķe virzīs konceptuālo ziņojumu apspriešanai Ministru kabinetā, lai varētu sākt darbu pie atbalstītā scenārija ieviešanai nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādāšanas.
Līdz ar jaunā mācību gada sākumu jau kopš augusta skolotājiem ir pieejami visi mācību līdzekļu paraugi klašu grupās, kurās sākta pilnveidotā mācību satura īstenošana. Muižniece atzīmēja, ka vietnē “mape.skola2030.lv” publicēti šī mācību gada tematu mācību līdzekļu paraugi 1., 2., 4., 5., 7., 8.klasei un gandrīz pilnībā – arī visām vidusskolas klašu grupām. Kopumā krātuvē publicēti mācību līdzekļu paraugi 483 tematiem pamatizglītībā, kā arī 169 no 170 tematiem vidusskolas klasēs pamatkursu apguvei.
Ministre atzina, ka šis būs pirmais gads, kad šī e-mācību vide tiks ieviesta nacionālā mērogā. IZM ir apņēmusies e-materiālus nodrošināt arī pēc 2023.gada decembra. Vienlaikus digitalizācijas procesu palielinās mērķis līdz 2027.gadam panākt, ka katram 1.-12.klašu skolēnam un skolotājam ir pieejams dators ikdienas lietošanai mācībās.
Šajā mācību gadā ir paredzēta vismaz 13 000 portatīvo datoru piegāde 7.-9.klašu skolēniem, šim nolūkam piesaistot Eiropas Savienības “REACT-EU” finansējumu 10,5 miljonu eiro apmērā. Muižniece piebilda, ka iepirkums tika izsludināts augusta beigās un IZM gaida piedāvājumus līdz 28.septembrim.
Nākamais solis 2022.gadā ir paredzēts piesaistīt 11 miljonus eiro no Atveseļošanās fonda finansējuma datoru iegādei bērniem no sociāli mazāk aizsargātām grupām.
Savukārt augstākās izglītības jomā panākumi gūti saistībā ar grozījumiem Augstskolu likumā un studentu stipendijās. Līdz ar Saeimas apstiprinājumu likumprojektam, 16.augustā stājās spēkā Augstskolu likuma grozījumi par jaunu augstskolu pārvaldības modeli. Tie paredz mainīt augstskolu iekšējās pārvaldības modeli un rektoru ievēlēšanas kārtību, kā arī nosaka jaunu augstskolu tipoloģiju.
Muižniece uzsvēra, ka izmaiņas ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai Latvijā radītu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības sistēmu, kas balstīta zinātnē un pētniecībā, orientēta uz izcilību, ir starptautiski konkurētspējīga un stimulē valsts ekonomisko attīstību.
Ministre ir pārliecināta, ka izmaiņas augstskolu darbībā palielinās augstskolu konkurētspēju Eiropas līmenī. Tas sekmēs pasaules līmeņa mācībspēku piesaisti, Latvijas studentiem būs iespēja pasaules līmeņa izglītību saņemt Latvijā un ārvalstu studenti arvien vairāk izvēlēsies Latviju kā zināšu ieguves vietu
“Likums ir pieņemts, bet pārmaiņu ieviešana tikai sākas. Tiekoties ar Rektoru padomi, esmu saņēmusi pozitīvu apstiprinājumu pārmaiņu ieviešanai, jo – visu mūsu kopīgais mērķis ir augstas kvalitātes konkurētspējīga augstākā izglītība. IZM ir sagatavojusi un tuvākajā laikā Ministru kabinetā tiks izskatīts rīkojums par valsts augstskolu tipiem un Ministru kabineta noteikumu projekts par augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtību,” piebilda Muižniece.
Tāpat no nākamā gadā tiks palielinātas studentu stipendijas, kuru apjoms sasniegs 140 eiro. Ministre norādīja, ka studentu stipendijas nebija palielinātas kopš 2004.gada. Savukārt ģimenes atbalstam, no nākamā gada janvāra jauniešiem no daudzbērnu ģimenes būs iespēja saņemt 160 eiro vērtu sociālo stipendiju “Studētgods”.
Kā atzīmēja Muižniece, sporta jomā galvenais iesāktais darbs ir izmaiņas sporta nozares pārvaldības modelī. Viņa uzsvēra, ka sporta federācijām ir rūpīgāk jāizturas pret nodokļu maksātāju naudu un jāpadara caurspīdīgāki finansējuma pārdales procesi. Tādēļ līdz 2022.gada 1.jūlijam Latvijā ir jānotiek nevalstisko sporta organizāciju konsolidācijai, izveidojot sporta organizāciju apvienību, kurai valsts varētu deleģēt būtiskas funkcijas sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības jomā.
Gadījumā, ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī nebūs novērsta, IZM ar 2023.gada 1.janvāri pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi, ministre piebilda.
Vienlaikus ministre atgādināja, ka viena no gaidāmajām reformām sporta nozarē būs par paralimpiešu sasniegumiem olimpiādē. Viņa norādīja, ka Ministru kabineta noteikumos būs grozījumi, kas paredzēs, ka naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā varētu tikt piešķirtas par katru no sasniegumiem, nevis tikai vienu (visaugstāko), kā tas ir līdz šim.
Noslēgumā Muižniece pauda lepnumu par augusta beigās valdībā apstiprinātajām pamatnostādnēm latviešu valodas attīstībai un ilgtspējai turpmākajiem septiņiem gadiem. Valsts valodas politikas virsmērķis ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.
“Mums joprojām ir jārēķinās ar padomju okupācijas noteikumu sekām visu Latvijas iedzīvotāju dzīvēs, tāpēc latviešu valoda ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem,” sacīja Muižniece.
