Muižniece: Jāattīsta sadarbība starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem 7
Latvijā nepieciešams attīstīt sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, lai studentiem nodrošinātu izglītības iegūšanas motivācijas pasākumus, šādu viedokli biznesa augstskolas “Turība” diskusijā “Vai izglītība ļaus izdzīvot nākotnē?” pauda izglītības ministre Anita Muižniece (K).
Muižniece domā, ka mūsdienās trūkst motivācijas iegūt augstāko izglītību, jo mūsdienu tehnoloģijas sniedz iespējas jauniešiem mācīties individuāli. Pēc viņas vārdiem, būšot nepieciešams turpmāk analizēt, kā augstskolas pielāgojas, lai spētu padarīt sevi pievilcīgāku jauniešiem ar padziļinātām zināšanām noteiktā zinātnes virzienā.
Viņa atzīmēja, ka patreiz universitātēs stājās jaunieši, kas apguva vidējo izglītību ar iepriekšējo vidējās izglītības modeli. Tagad vidējās izglītības iestādēm uzdevums ir nodrošināt skolēniem vismaz divus padziļinātus zināšanu virzienus, kas jauniešiem palīdzētu izdarīt izvēli par tālāko izglītošanos.
Muižniece kā piemēru minēja iespēju, ka valsts varētu sniegt darba devējiem atbalstu, lai viņi savus darbiniekus motivētu iegūt augstāko izglītību.
Muižniece atzina, ka pasākumi, kas motivētu skolēnus pieteikties augstskolās, ir fragmentēti. Esot nepieciešams pastiprināt šīs aktivitātes, piemēram, katrā pašvaldībā nodrošinot karjeras konsultantus. Kopumā ministre gan atzīmēja, ka motivācija ir jautājums, kuru ir grūti izmērīt, jo motivācijas trūkumu nevar precīzi aprakstīt skaitļos.
Diskusijā jauniešu izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns minēja ideju augstskolām piesaistīt uzņēmumus, kas sniegtu studentiem praktisko iemaņu attīstības iespējas.
Kā izteicās ministre un piekrita pārējie diskusijas dalībnieki, Covid-19 pandēmija ir radījusi daudzus sarežģījumus, kas mazinājuši jauniešu motivāciju pieteikties studijām augstskolās. Krievāns piebilda, ka jaunieši ir piekusuši no mainīgā mācību procesa, turklāt viņiem neesot velmes maksāt par studijām klātienē, nezinot, vai studijas atkārtoti nepāries attālinātā formātā.
Krievāns kā motivācijas mazinātāju pieminēja arī dzīves dārdzības faktoru, kas apgrūtina studentu spēju uzturēt sevi, studēt un dzīvot pilsētā, kur atrodas augstskola. Krievāns atzīmēja, ka daudzi jaunieši, kas uzsāk studijas, pirmā gada laikā lemj pamest mācību procesu. Esot jānodrošina jauniešu interese augstākajā izglītībā, lai motivētu viņus turpināt iesāktās studijas.
“Turības” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe uzsvēra, ka augstskolām ir nepieciešams piedāvāt dinamisku, ātru un saturisku mācību saturu, lai parādītu, ka augstākās izglītības iestādes nav tādas pašas kā vidējās izglītības iestādes.
Diskusijas dalībnieki piekrita, ka liela problēma ir saskatāma arī izglītības viduvējībā jeb tajā, ka visiem skolēniem tiek mācītas vienādas grūtības pakāpes mācību viela, kamēr citās valstīs, piemēram, ASV, mācību viela tiek adaptēta pēc individuālā bērna spējām. Ilgtermiņā Latvijā bērni, kas esot gudrāki noteiktos priekšmetos, tiekot apspiesti un nespējot attīstīt savas prasmes, jo viņu spējas esot virs mācību grūtības pakāpes.
Muižniece uzskata, ka nākotnē šo problēmu ir nepieciešams risināt, tomēr patreiz politiskā vide nav tik nobriedusi, lai par šo tēmu uzsāktu diskusijas.
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš izcēla nepieciešamību vairāk integrēt zinātniskās institūcijas augstākajā izglītībā, lai spētu piedāvāt jaunajiem zinātniekiem dažādas iespējas, kas motivētu viņiem turpināt strādāt Latvijā.
