“Nevar atrast neko labāku, ko darīt, kā terorizēt pensionārus?” Muita prasa uzrādīt recepti bezrecepšu zālēm 77
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par paciņu, kas sūtīta no ASV, tiek pieprasīts ne tikai muitas nodoklis, bet arī recepte bezrecepšu zālēm – parastam ibuprofēnam. Par to ir sašutusi “Latvijas Avīzes” lasītāja, kas ar sūtījumu no Amerikas vēlējusies pabalstīt un iepriecināt pāri par 80 gadus veco tēvu Latvijā.
“Aizsūtīju tēvam paciņu uz Latviju ar divām konfekšu paciņām un divām pudelītēm bezrecepšu ibumetīna (aktīvā viela – ibuprofēns. – Aut.) 12 dolāru vērtībā. Latvijas muita nelaiž paciņu cauri, pieprasa, lai tiek sūtīta recepte bezrecepšu zālēm,” ir sašutusi ASV dzīvojošā latviete.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores padomnieks Andrejs Vaivars skaidro, ka prasība pēc receptes visāda veida medikamentiem, tostarp bezrecepšu zālēm, kas sūtītas no trešajām valstīm, ir spēkā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā.
“Iedzīvotājus, kuri vēlas importēt medikamentus no trešajām valstīm, aicinām vispirms iepazīties ar nosacījumiem VID mājaslapā (https://www.vid.gov.lv/lv/ierobezojumi-un-aizliegumi-precu-parvietosanai), lai vēlāk nav nepatīkamu pārsteigumu,” mudina Vaivars.
Viņš atklāj citas prasības, kādas tiek piemērotas medikamentiem, sūtot tos uz Latviju no valstīm ārpus Eiropas Savienības: “Citstarp ir noteikts, ka fiziskai personai ir tiesības ievest no ārvalstīm vai pa pastu saņemt zāles personīgai lietošanai no skaidri identificējama zāļu nosūtītāja, kurš atbilstoši nosūtītājas valsts tiesību aktiem ir tiesīgs zāles izplatīt; zāles atrodas konkrētā zāļu formā oriģinālā iepakojumā un par tām ir uzrādāms pirkuma čeks vai līdzvērtīgs dokuments. Tāpat ir noteikts, ka no trešajām valstīm pa pastu saņemtās zāles fiziskai personai izsniedz pret recepti vai ārstniecības iestādes izdotu dokumentu,” skaidro Vaivars.
Neapstrīdami, muita ir sekojusi Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība”, kuros noteikts Andreja Vaivara minētais. Šādu kārtību savulaik (2016. gadā) šais noteikumos ieviesusi toreizējā veselības ministre Anda Čakša – Māra Kučinksa valdības laikā.
Savukārt Eiropas Parlamenta un padomes Regulā Nr. 726/2004 par cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrēšanu un uzraudzību nekas nav teikts par recepšu pieprasīšanu.
Veselības ministrija uz redakcijas jautājumu līdz nedēļas nogalei nespēja atbildēt. Pie šā jautājuma vēl atgriezīsimies.
Muita vai deklaranta izmaksas?
ASV dzīvojošā sieviete ir arī sašutusi, ka, lai saņemtu paciņu ar medikamentiem un saldumiem, ticis pieprasīts pirkuma rēķins, kā arī “draudēts ar 30 eiro muitu par 12 dolāru paciņu”.
VID vecākā muitas eksperte Marika Salmiņa, komentējot situācijas pārstāstu, pieļauj, ka šajā gadījumā runa drīzāk varētu būt par muitas deklaranta izmaksām.
“Ievedot valstī medikamentus, saņēmējam ir jāaizpilda pilnā muitas deklarācija, kas ir krietni komplicētāk, nekā aizpildīt vienkāršoto deklarāciju – un tieši to lielā daļā gadījumu cilvēki aizpilda, saņemot sūtījumus no trešajām valstīm,” skaidro VID pārstāve.
“Ja cilvēks pilno muitas deklarāciju neaizpilda pats, to viņa vietā uzņemas izdarīt muitas deklarants. Deklaranti nav muitas darbinieki, tie pārstāv piegādes firmu vai sniedz ārpakalpojumu. Un, kas būtiski, viņu pakalpojumi lielākoties nav lēti.”
“Kopumā eksistē seši dažādi veidi, kā aprēķināt muitas vērtību. Viens no tiem – balstoties uz konkrētu preču tirgus vērtību Latvijas tirgū. Līdz ar to arī situācijā, kad prece ir, iespējams, iegādāta trešajās valstīs ievērojami lētāk, nekā tā maksātu Latvijā, bet par to nav iespējams pārliecināties, jo nav pirkuma dokumenta, muitas maksājumos var sanākt pārmaksāt.”
Tāpat tur rodamas pamācības, kā pašam aizpildīt vienkāršoto muitas deklarāciju un kā rīkoties situācijās, kad jāaizpilda pilnā muitas deklarācija.