Zemnieku saeima spriež, kā vairāk izspiest no stratēģiskā resursa – zemes 10
Vakar Ādažos ar karstās tēmas konferenci “Lauksaimniecības zeme – Latvijas stratēģiskais resurss” biedrība “Zemnieku saeima” iezīmēja ikgadējo kongresu, kas šoreiz ir 15. pēc kārtas. Pirmajam uzrunājot sanākušos, lauksaimnieku līderis Juris Lazdiņš apņēmās “darīt visu, lai lauksaimniecība būtu Latvijas mugurkauls”. Vakar kā lielāko “mugurkaula” problēmu identificēja zemes efektīvu izmantošanu.
Kongresa un konferences atklāšanā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) vērsa uzmanību uz trim lietām. “Neko netaisos mainīt,” bija pirmais ministra paziņojums, norādot, ka nav labi, ja ar ministra maiņu mainās lauksaimniecības politika. Lauku attīstības plāns tādā veidā, kā to sagatavojusi Zemkopības ministrija un viņa priekšgājēja kopā ar lauksaimnieku organizācijām, “šorīt esot nosūtīts Eiropas Komisijai”. Tā kā divi lauksaimniekiem vissvarīgākie likumi par zemes izmantošanu tiek diskutēti Saeimā, otrais, uz ko ministrs vērsa uzmanību, ir to pieņemšana tuvākajā laikā. Svarīgi, lai “tie ne tikai tiktu apspriesti, bet arī visdrīzākajā laikā pieņemti”, iedzeļot Edvardam Smiltēnam (“V”) par lielo (45!) iesniegto priekšlikumu skaitu. Vēlāk gan Smiltēns taisnojās, ka lielākā daļa iesniegto priekšlikumu (no pavisam 54) ir zemnieku pašu. Dūklavs apņēmās vistuvākajā laikā tikties ar komercbanku pārstāvjiem, lai arī mazās un vidējās saimniecības tiktu pie kredītresursiem zemes pirkumam. Vēl viņš pabaidīja klātesošos ar gaidāmajām ES revidentu pārbaudēm, kam “būtiski mainījusies attieksme, pārbaudot Lauku atbalsta dienesta darbu”. “Īstenojot projektus, jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem, lai darbība atbilstu to mērķim. Pretējā gadījumā jārēķinās ar neatgriezeniskām, nē, ar atgriezeniskām sekām, nepareizi ieguldītā nauda būs jāatgriež ES budžetā.”
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“V”) uz kongresu bija atnākusi kā uz tikšanos ar savējiem – īpaši priecīga, taču ne īpaši gatavojusies. Uzlielījusi lauksaimniekus par lielo eksportu, viņa uzaicināja klātesošos izteikties un tūliņ pat jau demonstrēja premjera stila atbildes: “Gatavojiet priekšlikumus!” vai “Prasiet zemkopības ministram!”
Konferences pirmajā daļā iezīmēja ainu Latvijā. LLU profesore Irina Pilvere norādīja, ka, vērtējot pēc saražotās lauksaimniecības produkcijas uz hektāru, Latvijā saražo vismazāk produkcijas Eiropā – tikai par 586 eiro (ES 27 valstīs – vidēji EUR 2164 /ha, jaunajās dalībvalstīs ES 12 – EUR 1249). Lai ražošanu intensificētu, jāpalielina nekustamā īpašuma nodoklis neapstrādātajām zemēm (ja tās nav apstrādātas ilgāk par gadu), jāparāda reālā ražība (jo ir ēnu ekonomika), jāapvieno sadrumstalotie zemes gabali, uzskata profesore. Jāatgūst arī 400 tūkstoši neapstrādāto hektāru no lauku bloku kartēs apvienotajiem 1,996 miljoniem hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. “Vēl ir 150 tūkstoši hektāru aizaugušas zemes, kas vēl nav mežs, bet kas jārekultivē, lai to varētu izmantot lauksaimniecībā,” piebilda Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors. Viņš iepazīstināja zemniekus ar jaunajiem zemes iegādes ierobežojumiem un atbildēja uz jautājumiem, vai varēs apiet šos ierobežojumus.
Otrajā daļā ārzemnieki stāstīja savu pieredzi. Ungārijā ar jauno zemes likumu centīsies zemes pārdošanas tiesības dot, pirmkārt, ģimenes saimniecībām, otrkārt, jaunajiem zemniekiem, treškārt, iesācējiem – vēstīja Miklošs Kiss, Ungārijas zemnieks, Eiropas lauksaimnieku apvienības COPA/COGECA viceprezidents. Savukārt Austrijas Lauksaimniecības kameras pārstāvis Ginters Rorers iepazīstināja ar zemes iegādes juridiskajām procedūrām savā valstī. Francijas lauksaimniecības konsuls Polijā un Baltijas valstīs Aleksandrs Martiness iepazīstināja ar tiem ierobežojumiem, kurus šeit Latvijā cenšamies kopēt. Racionālākā bija tā daļa, kā izveidotā valsts institūcija SAFER un pašvaldības, kontrolējot zemes izmantošanu, var panākt, ka 76% lauksaimniecības zemju tiek apsaimniekoti ar nomas līgumu (un katru gadu par 2% nāk klāt). Minimālais nomas termiņš Francijā ir deviņi gadi, un nomas cenu regulē prefektūra.
“Lielā daļā Eiropas valstu jau sen ir radīti nosacījumi, lai zeme tiktu izmantota lauksaimnieciskai ražošanai un tā būtu pieejama vietējiem lauksaimniekiem. Ir pēdējais laiks līdzvērtīgus nosacījumus radīt arī Latvijā, jāsaprot, ka zemei ir jārada pievienota vērtība. Tādēļ ir jāizskauž līdzšinējā prakse, ka daudzi zemi iegādājas kā investīciju objektu, aizaudzē ar nezālēm un krūmiem,” secināja Juris Lazdiņš.
Vēlā pēcpusdienā kongress apstiprināja darba programmu šim gadam un cienājās ar 15 gadu jubilejas torti.
Uzziņa
Zemnieku saeima
apvieno 856 lauksaimniecības produkcijas ražotājus;
biedri apsaimnieko vairāk nekā 300 000 hektāru (1/5 no kopējās apstrādātās) lauksaimniecības zemes;
nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.
