Muguras ārstēšanas metodes 0
Medikamenti palīdz novērst sāpju saasinājumu, taču ilgstošu veselības uzlabošanos var panākt, tikai nodarbojoties ar ārstniecisko vingrošanu un mugurkaulam saudzīgiem sporta veidiem. Jāsāk ar asimetriskas stājas uzlabošanu. Citādi mugurkaulam būs grūti noturēt ķermeni sēdus pozīcijā, kā arī veikt noteiktas kustības. Starp pretējām muskuļu grupām iestāsies disbalanss – daļa muskuļu būs īsāki un sasprindzināti, bet citi – iestiepti un vājāki.
No kustībām nevajadzētu vairīties pat sāpju gadījumā – ja muskulatūras korsete nedarbojas saskaņoti, vēdera un muguras muskuļi nespēj noturēt mugurkaulu. Lai to iesildītu jaunai dienai, katru rītu apmēram 10 minūtes jāveic stiepšanās vingrojumi, bet trīsreiz nedēļā ieteicams daudzpusīgāks aktivitāšu komplekss, kurā iesaistītas visas muskuļu grupas.
Saudzējoša stiepšanās vēlama arī akūtu sāpju gadījumā. Piemēram, apguļoties uz sāniem, izelpā pievelciet ceļus pie vēdera, pārmaiņus pievelciet vienu un otru kāju pie vēdera. Vai arī, notupjoties uz ceļiem, izstiepieties ar rokām uz priekšu pa labi un kreisi.
Lai atbrīvotu jostas daļu, paguliet uz muguras, uzceļot kājas uz krēsla 90 grādu leņķī, vai arī apsēdieties uz ceļiem ar seju pret grīdu un brīvi uzgulieties tiem virsū, rokas novietojot gar sāniem.
Josta – ne pastāvīgai valkāšanai
Sāpju saasinājuma un lielas fiziskas vai ilgstošas statiskas slodzes brīžos var izmantot korseti, kas, atbalstot muskulatūru, radīs stabilitāti jostas daļā. Tikai to nevajadzētu valkāt pastāvīgi, jo tā nepalīdzēs novērst sāpju cēloni.
Nepieciešamības gadījumā palīdzēs medikamenti: pretsāpju un pretiekaisuma plāksteri un ziedes, miorelaksanti, kas atbrīvo muskuļus un palīdz palielināt kustību apjomu. Dažkārt veselības stāvoklis uzlabojas, lietojot antidepresantus, kas nodrošina pietiekamu serotonīna un noradrenalīna līmeni asinīs, tādējādi mazinot sāpju sajūtu. Savukārt B vitamīnu komplekss uzlabo impulsu plūsmu pa nervu apvalku šķiedrām un palīdz mazināt iekaisumu. Hroniskas kaites gadījumā tos lieto divreiz gadā, bet pret akūtām sāpēm injicē, lai ātrāk uzsūcas.
Muguras ārstēšana
Osteopātija
Tā ir medicīniskās diagnostikas un ārstēšanas nozare, kas uztver cilvēka ķermeni par vienotu veselumu. Katrai tā struktūrai piemīt kustīgums, ko izjaucot organismā rodas pārmaiņas. Osteopāti uzskata, ka organismam piemīt pašizārstēšanās un pašregulācijas spējas. Ārsti osteopāti palīdz novērst mugurkaula slimības iemeslu, iedarbojoties uzorganisma sistēmām caur kaulaudiem, muskuļiem, iekšējiem orgāniem un asinsvadu sistēmu.
Osteopātija ir organismam saudzīga metode, kas nepārsniedz kustību fizioloģiskās barjeras. Tā nav kaulu laušana, kā dažkārt to maldīgi iedomājas. Nereti osteopāts darbojas nevis sāpošajā, bet tajā organisma vietā, kas ir fizioloģiski un biomehāniski saistīta ar problemātisko zonu. Speciālists ar rokām jūt muskuļu sasprindzinājumu un saišu savilkumu, jau pirms izpaudušās sāpes.
Osteopātijā izmanto vairākas tehnikas, kuras izpilda ar rokām, mazinot muskuļu saspringumu un uzlabojot kustību apjomu, veicinot asinsapgādi un limfodrenāžu. Speciālists ar manipulatīvām darbībām izmeklē mugurkaulu, liekot pacientam gulēt uz vēdera, sēdēt un stāvēt. Viņš panāk, ka atslābinās sāpju savilktie plecu, muguras un jostas vietas muskuļi, atbrīvojas nospiestie muguras smadzeņu nervi, tiek koriģēts skriemeļu novietojums, uzlabojas arteriālā un venozā asinsrite un limfas attece.
Ārsts var atslābināt savilktu muskulatūru, izmantojot mīksto audu masāžas tehnikas, kā arī atjaunot normālu locītavu funkciju, mainot attiecīgās ķermeņa daļas stāvokli ar spiedieniem, grūdieniem, vilkšanu, iestiepšanu vai veicot īsas un ātras roku kustības.
Jo agrāk sāk veikt osteopātiju, jo labākus rezultātus var gūt. Ja sāpes ir sākušās bez nopietna organiska iemesla, apmēram pēc pusgada šūnu atbildes iespaidā tāds rodas un tad palīdzēt ir daudz grūtāk. Osteopāts var arī noteikt sāpju iemeslu, taču reizēm šim nolūkam nepieciešami vairāki seansi. Tad pirmajā reizē speciālists mazina muskuļu sasprindzinājumu, pēc tam sabīda skriemeļus vietās un meklē, kurš atbilst kuram orgānam, pēc tam novērtē visus orgānus, līdz atrod problēmas sakni.
Osteopātijas seanss var ilgt no desmit minūtēm līdz stundai. Tā kā organisma reakcija jūtama apmēram trīs dienas, starp osteopāta apmeklējumiem jābūt 3–7 dienu atstarpei. Bieži vien nav nepieciešami vairāk kā trīs seansi.
Stingru kontrindikāciju, kad to nedrīkst izdarīt, nav, izņemot akūtas slimības.
Manuālā terapija
Tā ir ārstēšana ar rokām, ar noteiktām kustībām sabīdot skriemeļus savās vietās, palīdzot ne tikai muguras, bet arī locītavu sāpju gadījumā. Šādi var likvidēt tā saukto funkcionālo bloku, kas starpskriemeļu locītavās veidojas sāpju, mazkustības, pārmērīgas slodzes vai citu iemeslu dēļ. Tādējādi tiek novērstas sāpes un atjaunots kustību apjoms, atbrīvotas starp mīkstajiem audiem, muskuļiem, saitēm un skriemeļiem saspiestās nervu saknītes.
Manipulācijas traucē izdarīt akūtas sāpes un paaugstināts muskuļu tonuss, tāpēc vispirms jāatrod stāvoklis, kurā slimniekam nesāp, un maksimāli jāatbrīvo muskuļi. Reizēm sāpes un iekaisumu iepriekš novērš ar medikamentiem, piemēram, izdarot kortikosteroīdu injekciju.
Svarīgi šās procedūras izpildi uzticēt augsti kvalificētam speciālistam, iepriekš noteikti veicot rentgena uzņēmumu. Bieži vien palīdz jau pirmā procedūra, taču reizēm nepieciešama ilgstoša ārstēšana, lietojot arī medikamentus un nodarbojoties ar ārstniecisko vingrošanu.
Rolfings
Tā ir ķermeņa terapijas metode, kas pamatojas uz atziņu, ka nepareiza stāja var radīt iekšējo orgānu darbības traucējumus. Lai saglabātos vertikāls ķermeņa stāvoklis, organisms cenšas kompensēt nepareizo slodzes sadalījumu, veidojot jaunus mugurkaula izliekumus. Rolfinga mērķis ir palīdzēt ķermenim atgūt līdzsvaru. To var uzskatīt par dziļās masāžas veidu, bet vienlaikus par mācību, kā pareizi kustēties. Ar tā palīdzību iespējams novērst nepareizu locītavu noslogojumu un audu pārslodzi. Šī ārstēšana var būt arī nedaudz sāpīga, taču uzlabo muskuļu elastību, mazina audu pietūkumu un sāpes, atjauno locekļu kustīgumu.
Atšķirībā no tradicionālās masāžas rolfings ietekmē galvenokārt nevis muskuļus, bet fascijas – blīvos saistaudus, kas pārklāj atsevišķus muskuļus un to grupas. Sākotnēji šo metodi izmantoja galvenokārt hronisku kustību aparāta kaišu gadījumos, bet mūsdienās to praktizē arī, lai uzlabotu stāju, atbrīvotos no hroniska sasprindzinājuma un graciozāk kustētos.
Rolfinga seansu veido individuāli katram pacientam. Vispirms speciālists novēro, kā klients kustas, sēž un stāv. Nereti veic arī fotouzņēmumus, lai pacientu varētu precīzāk informēt par viņa stāju un kontrolēt procedūru norises gaitu.
Parasti procedūru veic guļus stāvoklī, bet to var darīt arī sēdus, stāvus un staigājot.
Ārstnieciskā fizkultūra
Vingrošanair neatņemama spondilozes ārstēšanas sastāvdaļa. Muguras stāvokli īpaši uzlabo stiepšanās vingrojumi, kas atbrīvo muskuļus. Par labu nāks kaut vai neilga pakarāšanās pie zviedru sienas. Fiziskas aktivitātes vajadzētu sākt pakāpeniski, palielinot vingrojumu atkārtojumu skaitu un apjomu, citādi nepieradušie muskuļi var plīst vai savilkties, radot stipras sāpes, kas mazinās vēlmi nodarboties ar tām arī turpmāk.
Sākumā vingrojumi jāizpildalēni, pakāpeniski palielinot to amplitūdu līdz patīkama iestiepuma sajūtai (ne līdz sāpēm, kas rada jaunu sasprindzinājumu), pēc katra atslābinoties. Sāpju gadījumā par vēlamajām kus-tībām jākonsultējas ar fizioterapeitu.
Pēc pāris mēnešiem var sākt veikt muskuļus stiprinošus vingrojumus divas trīs reizes nedēļā.Parasti nav ieteicama skriešana, it īpaši pa cietu pamatu, jo tad mugurkauls saņem triecienus. Ieteicams valkāt apavus ar amortizējošu zoli. Var kaitēt arī braukšana ar velosipēdu pa bedrainu ceļu.
Ļoti labvēlīga ir peldēšana, jo nenoslogo mugurkaulu ar svaru, taču nodarbina un atbrīvo muskulatūru.
Dūrieni pret sāpēm
Daudziem vienīgais glābiņš pret sāpēm šķiet blokādes, kad vietējās anestēzijas viela tiek ievadīta tieši sāpošajā vietā, lai tā apskalotu nervu vai nervu pinumu, uz laiku pārtraucot impulsu pārvadi. Tādējādi receptori kļūst neuzņēmīgi pret kairinājumiem un izskalojas iekaisuma vielas. Rūpējoties par veselību un vingrojot, nereti pašsajūtas uzlabošanai pie-tiek ar vienu blokāžu kursu gadā.
Akūtos gadījumos, piemēram, kad caurvējš sapūtis kaklu un ir grūti pakustināt galvu, var ievadīt lidokaīna šķīdumu. Šādi tiek panākta receptoru anestēzija, atbrīvoti muskuļi un palielināts kustību apjoms. Bieži vien pašsajūta uzlabojas jau pēc viena dūriena. Veicot tā saukto paravertebrāloblokādi, lidokaīnu vai dažādu medi-kamentu kombināciju, dažkārt kopā ar B12 vitamīnu, ievada paralēli mugurkaulam iekaisušās nervu saknītes zonā. Efekts atkarīgs no tās jutīguma un problēmas nopietnības. Dažkārt uzlabojums jūtams jau pēc stundas. Parasti veic trīs līdz piecas šādas injekcijas. Pāris dienas jāievēro saudzējošs režīms.
Epidurālās blokādes, kad algologs vai anesteziologs mugurkaula kanālā ievada ilgi darbīgu medikamentu kombināciju, visbiežāk izmanto diska trūces vai izslīdējuma gadījumā. Hormonālie preparāti, ko tajās izmanto, veicina osteoporozes attīstību, tādēļ nav lietojami bez īpašas vajadzības. Izdara ne vairāk kā trīs injekcijas.
Tā sauktās fasešu locītavu blokādes veic sīkajās locītavās, kas atrodas starp skriemeļiem un iekaistot izraisa sāpes un stīvumu, it īpaši no rītiem. Pie cietušo nervu saknītēm var ievadīt elektrodus, ar radiofrekvencesimpulsiem panākot to anestēziju. Karpālo kanālu blokādes izdara, lai mazinātu plaukstas pamatnes saišu sabiezējuma radīto roku iner-vējošo nervu saspiedumu, novērstu tirpšanu naktīs un pirkstu savilkumu.
Vieglākos un vidēji smagos gadījumos pietiek ar dažām blokādēm.
Pret muguras sāpēm var palīdzēt osteorefleksoterapija – fizioloģiska ārstēšanas metode ar kaula refleksu palīdzību, kairinot kaulā esošos nervu galus. Šajā gadījumā ar injekcijas adatu skriemeļa smailajā izaugumā ievada 0,5–1 ml fizioloģiskā (0,9% nātrija hlorīda) šķīduma. 10–15 sekunžu laikā impulsi nokļūst muguras un galvas smadzenēs un pārveidoti atgriežas atpakaļ dažādos orgānos, radot pozitīvu reflektoru atbildi – mazinās sāpes, aktivizējas kaulu radošo šūnu aktivitāte un uzlabojas asinscirkulācija.
Dažreiz pietiek ar vienu injekciju reizi trijos gados vai pat ilgākā laikā, taču vidēji nepieciešamas desmit procedūras, ko vēlams papildināt ar ārstniecisko fizkultūru un masāžu.
Deformējušos diskus, noslēgušās atveres starp skriemeļiem un to izaugumus jeb radziņus ar osteorefleksoterapijas palīdzību likvidēt nav iespējams, taču var mazināt sāpes un uzlabot muguras funkcionālo stāvokli.
Procedūras ir nedaudz sāpīgas atkarībā no dūriena vietas, jo dažādos kaulos nervgaļu daudzums atšķiras. Protams, reakcija atkarīga no katra cilvēka sāpju sliekšņa. Profesora Georga Jankovska radītā metode palīdz gan akūtu, gan hronisku vainu ārstēšanā, piemēram, kakla skriemeļu spondilozes gadījumā, pret galvassāpēm un reiboņiem. Iedarbojoties uz nervgaļiem, tiek atbrīvoti savilktie muskuļi, uzlabojot asinsriti un vielmaiņu sāpošajā vietā. Šī metode ieteicama hroniskiem slimniekiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nedrīkst lietot nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, tiem, kam operēti audzēji, ir krūšu dziedzeru, ginekoloģiskas vai prostatas slimības, kad nedrīkst veikt masāžu un fizikālās terapijas procedūras. Tā palīdz mazināt osteoporozi, jo lokāli uzlabo asinsriti un veicina medikamentu nokļūšanu vajadzīgajāvietā.
Veicot osteodensitometriju, iespējams pārliecināties, ka kauli kļu-vuši blīvāki. Tiesa, lai gūtu rezultātus, nepieciešami ilgstoši un atkārtoti kursi ik pēc četriem pieciem mēnešiem. Osteorefleksoterapija apmēram 85 procentos gadījumu remdē sāpes, uzlabo asinsriti un impulsu plūsmu pa perifērajiem nerviem. Tā nav vēla-ma grūtniecības, epilepsijas un akūtu infekcijas slimību gadījumā.
Brīnumainie teipi
Teipu efektivitāti atklāja japāņu ārsts Kenzo Kase pagājušā gadsimta 70. gados. Viņš novēroja, ka, pavelkot ādu vienā vai otrā virzienā, mazinās sāpes, un secināja: lai tas nebūtu jādara ar rokām, uz muskuļiem var iedarboties ar īpašiem plāksteriem – teipiem. Tie ir darināti no kokvilnas un atgādina elastīgas auduma lentes, kuru viena puse pārklāta ar akrila līmes kārtu. Materiāls ir elpojošs, ūdenscaurlaidīgs un alerģiju izraisa reti. Pirms teipa piestiprināšanas jānovērtē muskuļu spēks un tonuss, jāiztausta sāpīgie punkti. Jāņem vērā muskuļu virziens un jāizvērtē, vai tos nepieciešams spēcināt vai atbrīvot.
Atbilstoši fiksējot muskuļus, var mazināt to saspringumu un slodzi locītavām. Pielīmējot elastīgo plāksteri, tiek pacelti un iestiepti audi, zem ādas izveidojas plašāka telpa, kur izvietoties receptoriem, asinsvadiem un limfvadiem. Tādējādi tiek uzlabota asinsrite un limfas plūsma. Nereti pašsajūta uzlabojas uzreiz, bet citkārt – pēc ilgāka laika. Vislabāk teipu piestiprināšanu uzticēt fizioterapeitam, kurš apguvis šo tehniku, taču tos var arī iegādāties specializētajos veikalos, kur pārdod medicīnas un sporta preces, un līmēt mājās.
Fiksējošos teipus izmanto, lai mazinātu kustību apjomu ceļa, potītes vai citā locītavā. Tos uzlīmē apmēram pusstundu pirms sporta nodarbībām. Ārstnieciskie teipi var palīdzēt traumu gadījumā. Ja izmežģīts vai lauzts kāds loceklis un uzreiz nav iespējams sniegt pirmo palīdzību, tie noder locītavas fiksēšanai.
Teipi palīdz ātrāk uzsūkties asinsizplūdumam un mazināt tūsku. Uzlīmējot speciālā tehnikā, tie paātrina rētu izlīdzināšanos, var palīdzēt novērst galvassāpes, muguras, mēnešreižu un citas sāpes.
Pašsajūta uzlabosies ātrāk, kombinējot to lietošanu ar ārstniecisko vingrošanu, masāžu un fizikālas terapijas procedūrām.
Masāža veselībai, labsajūtai un skaistumam
Masāžu izmanto gan mugurkaula un locītavu funkcionālo traucē-jumu gadījumos, gan veģetatīvās un endokrīnās sistēmas regulācijas atjaunošanai, gan asinsrites traucējumu novēršanai, taču visbiežāk to iesaka muskuļu saspringuma izrai-sītu muguras sāpju un galvassāpju gadījumā. Jau viens seanss mazina organismā stresa hormona kortizola līmeni un palīdz vairoties prieka un laimes hormonam oksitocīnam.
Masāža palīdz uzlabot veselību daudzu saslimšanu gadījumā, piemēram, bronhīta slimniekiem palīdz atklepot. Osteoporozes skartu ekstremitāšu masēšana uzlabo kalcija, fosfora un citu minerālvielu piekļuvi trauslajiem un porainajiem kauliem.
Ar masāžas palīdzību iespējams palīdzēt skoliozes un citu mugurkaula deformāciju gadījumā. Skoliozes dēļ mugurkauls saliecas uz to pusi, kurā muskuļi ir saspringti, bet otrā – ir novājināti. Lai muguru iztaisnotu, ieliekuma puse jāmasē, izmantojot atslābinošus, bet izliekuma – liekot lietā tonizējošus un muskuļus spēcinošus paņēmienus. Šajā gadījumā nepieciešami vismaz divi masāžas kursi ar desmit procedūrām katrā.
Masāžas iedarbība atkarīga no paņēmienu izpildīšanas veida. Relaksēties palīdzēs ilgstoša, dziļa masāža, veicot lēnas kustības. Toties uzmundrinās īslaicīga, ātri veikta virspusēja masāža. Mūsdienās 90% gadījumu veic nomierinošu masāžu, tomēr dažkārt, piemēram, cilvēkiem ar pazeminātu vairogdziedzera darbību vai zemu asinsspiedienu nepieciešama tonizēšana.
Masāža labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, jo asinis no iekšējiem orgāniem pieplūstādai un muskuļiem. Masāža uzlabo locītavu funkcijas un saišu aparāta darbību, palielinot to elastību un kustīgumu. Pēc sporta nodarbībām vai smaga darba tā veicina pienskābes daudzuma samazināšanos muskuļosun organisko skābju izvadīšanu. Āda masāžas laikā attīrās no raga slāņa šūnām, tiek stimulēta sviedru un tauku dziedzeru darbība.
Masējot paātrinās limfas plūsma, tādējādi audiem pieplūst vairāk barības vielu un šūnas tiek atbrīvotas no vielmaiņas galaproduktiem. Procedūras laikā paplašinās asinsvadi, tāpēc audi tiek bagātīgāk apgādāti ar barības vielām un skābekli. Pēc 30 gadu vecuma vielmaiņas procesi organismā pamazām palēninās. Ar regulāru masāžas kursu palīdzību šo lejupslīdi iespējams kavēt. Tā labvēlīgi ietekmē visu organismu, rosina intelektuālā darba spējas, mazina nogurumu un stresu, atslābina saspringušos muskuļus un veicina garīgo labsajūtu.
Muskuļu atslābumu veicina siltums, tālab masāžu ieteicams veikt siltās telpās, siltā ūdenī vai pēc pirts.
Glaudīšanu, ar ko sāk un beidz masāžas procedūru, veic ar plaukstas virsmu. Tā iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmu, veicinot limfas atteci un asinsriti, tāpēc mazinās tūska un zūd sāpes, uzlabojas barības vielu un skābekļa piegāde ādai. Atkarībā no paņēmiena izpildes veida masāža ir nomierinoša vai uzmundrinoša. Glaudīšana rada pozitīvas emocijas, patīkamu miera un viegluma sajūtu.
Berzēšanu veic ar lielāku spēku. Šo paņēmienu visefektīvāk izmantot locītavu un saišu masāžā, jo tā uzlabo skrimšļu vielmaiņu un aizkavē to nodilšanu. Tā padara ādu sārtu, jo paplašinās asinsvadi, uzla-bojas audu barošanās un vielmaiņa, paātrinās nervu impulsu pārvade uz muskuļiem.
Mīcīšana ir galvenais paņēmiens, ar kuru iedarboties uz muskuļiem. Tā nozīmē muskuļa satveršanu, atvirzīšanu no kaula, izkustināšanu un atbīdīšanu sākumstāvoklī. Tā paātrina pienskābes un citu vielmaiņas gala produktu aizvadīšanu, mazina muskuļu nogurumu, uzlabo audu barošanos un vielmaiņu, tādēļ šo paņēmienu bieži praktizē sportistiem. Nogurušo muskuļu darbspējas pēc tam pieaug divas līdz četras reizes.
Dauzīšanas laikā uz ķermeņa audiem iedarbojas ar ritmiskiem sitieniem, kas ietekmē iekšējos orgānus. Atkarībā no izpildes veida tā var gan paātrināt, gan palēnināt sirdsdarbību un elpošanu. Šis paņēmiens ieteicams, lai tonizētu muskuļus, taču nav vēlams pārpūlētiem un nogurušiem muskuļiem.
Vibrācijai raksturīga tikpat dziļa iedarbība kā dauzīšanai. Tā labi atslābina saspringušus muskuļus. Masieris ar rokām izdara tricinošas kustības un pārvada vibrāciju uz pacienta ķermeni, ar pirkstiem satverot muskuli un purinot, kā arī viegli kratot atslābinātu roku vai kāju. Ilgstoša svārstīšana atslābina saspringušus muskuļus, savukārt neilga paaugstina to tonusu.
Vispirms ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, vai veselības stāvoklis šādu procedūru pieļauj. Jāpārliecinās, vai asins analīzes neuzrāda iekaisumu un nav augsts asins-spiediens. Ja ir akūtas kaites, paaugstināta temperatūra vai vairākas hroniskas slimības, masāža nav ieteicama. Arī neprasmīgi veikta masāža var kaitēt veselībai, tāpēc jāpārliecinās, vai masierim ir sertifikāts, kas garantē nepieciešamās medicīniskās zināšanas.
Kas jāievēro, dodoties uz masāžu:
uz procedūru jāierodas tīram, lai netīrumus neierīvētu ādas porās un neveidotos iekaisums vai sāpīgi izsitumi;
urīnpūslim un zarnu traktam jābūt iztukšotam, lai spiedīgas vajadzības dēļ masāžu nevajadzētu pārtraukt;
maltīte jābauda ne vēlāk kā divas stundas pirms procedūras, jo pēc ēšanas paplašinās asinsvadi un pastiprinās asiņu pieplūde vēdera dobuma orgāniem. Masāžas uzdvums ir līdzīgs – paplašināt asinvadus un veicināt asinsriti noteiktā vietā. Tā sirds un asinsvadu sistēmai sagādā pietiekami lielu slodzi;
jāieplāno vismaz desmit minūtes laika atpūtai pēc procedūras.
Pašmasāža
Tā kā ne katrs var atļauties profesionāļa veiktu masāžu laika un līdzekļu trūkuma dēļ, ir vērts apgūt pašmasāžu. Tad nav iespējams atslābināties tik labi kā klasiskajā masāžā, kad masē profesionāls masieris, taču grūti aizsniedzamu vietu izmasēša-nai var izmantot dažādas palīgierīces.
Pašmasāžu var veikt kaut vai katru dienu, no piecām minūtēm līdz pusstundai ilgi. Tomēr pirms kursa (10–15 procedūras) sākšanas ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu. Kustību virzienam jābūt vērstam uz tuvākajiem limfmezgliem(attiecīgās ķermeņa puses padusi vai cirkšņiem), lai veicinātu limfas kustību.
Kāju pašmasāžu sāk ar augšstilbu masāžu. Ieteicams to darīt sēdus pozā. Masējot ceļa locītavu, nevajag aiztikt ceļa mugurējā virsmā esošo paceles bedrītes apvidu, kur atrodas limfmezgli. Masējot apakšstilbu, svarīgi pacelt kāju augstāk, lai veicinātu venozo asiņu un limfas teci.
Rokas masē šādā secībā: pleca locītava, augšdelms, elkoņa locītava, apakšdelms, plaukstas locītava, delna un pirksti. Kakla masāžas laikā ieteicams atbalstīt galvu pret sienu, krēsla atzveltni vai spilvenu, lai atslābtu muskuļi.
Sēžas muskuļus un gūžas locītavas apvidu masē stāvus vai guļus. No jostasvietas un krustu skriemeļiem masē virzienā uz sāniem, no sēžas muskuļiem – uz augšu un sāniem, bet gūžas locītavas apvidū veic apļveida kustības.
Muguras krūšu daļa un krūškurvis jāmasē sēdus un stāvus, sākot ar muguras platajiem muskuļiem. Tad masē krūškurvi – ar labo roku kreiso krūškurvja pusi, ar kreiso roku – labo.
Vēderu masē apļveida kustībām pulksteņa rādītāja virzienā.
