Mudina veidot valsts aizsardzības fondu 1
Latvijas Politiski represēto apvienību (LPRA) arī turpmāk vadīs Gunārs Resnais, lēma šīs organizācijas 26. konference, kas sestdien notika Rīgas Latviešu biedrības namā un kurā piedalījās 291 delegāts no visiem Latvijas novadiem.
Klātesošie, kas pārstāv 14 000 politiski represētās personas, ar klusuma brīdi godināja pērn aizsaulē aizvadītos 959 likteņbiedrus. LPRA konferencē pieņemtajā rezolūcijā paustas rūpes par drošību – nedrīkstam paļauties tikai uz to, ka kāds cits mūs aizsargās, bet katram iedzīvotājam jāapzinās: valsts neatkarība ir mums visdārgākā vērtība. Tāpēc vajadzētu nodibināt tautas atbalsta fondu Latvijas aizsardzībai, kurā ikviens varētu ziedot kaut nelielu naudas summu. Cilvēkiem nepieciešamas zināšanas, kā rīkoties iespējamā hibrīdkara apstākļos, un tādu informāciju politiski represētie sagaida no plašsaziņas līdzekļiem. Vēl LPRA mudina izveidot valsts lielāko novadu pašvaldības centros vismaz desmit cilvēku lielas mobilas, ar modernu militāro ekipējumu aprīkotas zemessargu vienības, kuras finansētu Aizsardzības ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām.
Apvienības valdes priekšsēdētājs G. Resnais uzrunā uzsvēra, ka organizācija kopumā atbalsta Saeimu un valdību, tomēr kritizēja varas eliti, ka “ne brīdi nav domāts, kā trim Baltijas valstīm sadarboties aizsardzības jomā”, un salīdzināja, ka Igaunija jau tagad var atvēlēt aizsardzībai divus procentus no valsts budžeta, bet Latvija 2017. gadā plāno šim nolūkam veltīt tikai 1,3 procentus.
No politiķiem kā viesi konferencē bija ieradušies tikai Nacionālās apvienības deputāti Raivis Dzintars un Jānis Dombrava. R. Dzintars pateicās G. Resnajam par vērtīgu politiskās situācijas analīzi. Viņš runāja par to, ka termiņuzturēšanās atļauju programma ir uz laiku apturēta, taču redzams, ka koncentrējas liela nauda, lai panāktu tās atjaunošanu un tādējādi vairotu šeit to skaitu, kuru interesēs būs nevis latviska, bet gan krieviska Latvija.
“Mēs kā “Daugavas vanagi” (“DV”) vienmēr atbalstām jūsu centienus,” politiski represētajiem sacīja “DV” priekšsēdis Andrejs Mežmalis, no savas puses aicinot būt kopā 16. martā – gan baznīcās, gan ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa.
LPRA izjūt solidaritāti ar Daini Rūtenbergu, pret kuru notiek tiesvedība par to, ka viņš 2014. gada 10. martā izrāva vienam no “Krimas atbalsta” piketa dalībniekiem Krievijas karoga kātu. LPRA valdes loceklis Astrīds Freimanis rosināja organizācijas vārdā iesniegt paziņojumu ar prasību “izbeigt Latvijas patriota Daiņa Rūtenberga vajāšanu”. Organizācija secina, ka “10. marta pikets būtībā bija demonstrācija ar nolūku destabilizēt situāciju valstī, lai zondētu iespēju rīkot referendumu Latvijā. To vēl pastiprina interneta vietnē vēlāk ievietotais teksts par Latgales tautas republiku.”
Spraiga sacensība izvērtās, ievēlot uz nākamo termiņu valdes priekšsēdi. Pirmajā kārtā abi kandidāti – G. Resnais un ogrēnietis Ivars Kaļķis – saņēma vienādu balsu skaitu. Otrajā kārtā, kad balsošana notika, savācot kastītēs par katru kandidātu atdotos delegātu mandātus, rezultāts bija 134:122 G. Resnā labā.
