Mudina studēt IT nozarē 1
Darba devēju visvairāk ieteiktā augstskola joprojām ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), bet starp profesionālās vidējās izglītības iestādēm darba devēji visaugstāk novērtējuši Rīgas Valsts tehnikumu.
Par to liecina studiju programmu un izglītības iestāžu tops, ko veido Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu “prakse.lv” un uzņēmumu “Statoil”. “Šis ir subjektīvs tops, veidots bez jebkādas metodikas, taču tajā ietverts tas, ko saka tieši darba devēji,” uzsvēra LDDK ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone. Tops veidots, aptaujājot 2209 darba devējus, lai palīdzētu izvēlēties tālāko izglītību un karjeru pamatskolu un vidusskolu absolventiem. Tieši RTU darba devēji visaugstāk novērtē jau ceturto gadu pēc kārtas.
Savukārt, lūgti vērtēt konkrētas Latvijā pieejamas studiju programmas, darba devēji visbiežāk ieteikuši izvēlēties RTU piedāvāto profesionālo studiju programmu “Datorsistēmas”. Otrajā vietā ir Latvijas Universitātes piedāvātā datorzinātņu studiju programma. Tas sakrīt ar Ekonomikas ministrijas (EM) prognozi par to, ka tuvākajos darba gados darba tirgū ļoti trūks speciālistu zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā un pieprasītākā profesija būs programmētājs.
Taču vēl pieprasītāki darba tirgū būs speciālisti, kuri guvuši nevis augstāko, bet gan vidējo profesionālo izglītību, liecina EM prognozes. Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens gan piebilda: trūkst tieši tādu speciālistu, kas baudījuši labu profesionālo izglītību.
Neraugoties uz to, ka nākotnē darbu varētu būt grūti atrast tiem, kas studējuši sociālās un humanitārās zinātnes, darba devēji kā trešo ieteicamāko studiju programmu izcēluši finanšu jomas studijas Banku augstskolā. Darba devēji iesaka arī izvēlēties profesijas, kas saistītas ar loģistiku, būvniecību, tūrismu un pārtikas ražošanu.
A. Ašeradens norādīja: ņemot vērā šā gada sliktos vidusskolu absolventu rezultātus matemātikas eksāmenā, jāsecina, ka daudzi vidusskolu beigušie eksaktajās studiju programmās nespētu veiksmīgi studēt. Viņaprāt, būtiski vajag uzlabot izglītības kvalitāti vidusskolās, lai nebūtu tā, ka trešdaļa absolventu nespēj iestāties augstskolā. Iespējams, jāceļ prasības iestājai vidusskolās.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis teica, ka plāno pamazām vidusskolas pārņemt valsts pārziņā. Pašvaldības, kas šobrīd ir vidusskolu dibinātājas, visiem spēkiem cenšoties pamatskolu absolventus piesaistīt parastajām vidusskolām, un tādēļ neizdodas straujāk audzēt audzēkņu skaitu profesionālajā izglītībā. Iespējams, vidusskolās būtu jāievieš centralizētie eksāmeni jau pēc 10. klases. Tad jauniešiem jau laikus būtu iespējams saprast, vai viņiem vērts palikt vidusskolā vai jādodas uz profesionālās izglītības iestādi apgūt profesiju.
Gan ministri, gan uzņēmēji kā labu piemēru minēja profesionālajā izglītībā ieviesto darba vidē balstīto izglītību, kur audzēknis teoriju apgūst skolā, bet praktiskās iemaņas pie darba devēja. Šādā veidā skolotie jaunie profesionāļi ātrāk un veiksmīgāk iekļaujas darba tirgū. Arī studentiem vajadzētu piešķirt kredītpunktus par tām iemaņām, ko viņi gūst strādājot, ja vien darbs saistīts ar izvēlēto studiju jomu.
Pilns augstskolu, skolu un studiju programmu tops pieejams portālā “www.prakse.lv”. Tur iespējams arī izvēlēties konkrētu jebkuru profesiju un noskaidrot, kurā mācību iestādē darba devēji iesaka apgūt tieši šo profesiju.
