“Atkrievisko” Latviju! Vairākas iestādes un pakalpojumu sniedzēji Latvijā atsakās no krievu valodas saziņā ar klientiem 331
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nodrošinot dažādus pakalpojumus, joprojām paralēli valsts valodai daudzviet tiek izmantota svešvaloda, galvenokārt, krievu valoda. Lai situāciju mainītu, aktīvākie valsts valodas aizstāvji īsteno sociālu kampaņu.
Vairāk nekā 30 gadu pēc neatkarības atgūšanas Latvijā dažādu pakalpojumu sniegšanā krievu valoda joprojām aizņem nozīmīgu vietu.
Šādu praksi piekopj gan medicīnas iestādes, gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī citu pakalpojumu sniedzēji. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sabiedrībā aizvien vairāk izskan aicinājumi nodrošināt valsts valodas lietojumu, atsakoties no paralēlās komunikācijas krievu valodā. Lielākoties šī svešvaloda sastopama dažādās tīmekļvietnēs, arī veikalu mājaslapās un citviet.
Uzņēmumi rīkojas
“Latvijas Avīze” pārliecinājās, ka pēdējā laikā vairākas iestādes un pakalpojumu sniedzēji atsakās no krievu valodas saziņā ar klientiem.
Piemēram, vēl nesen “Lidosta Rīga” daļai darbinieku prasīja krievu valodas zināšanas Latvijas valstspiederīgo apkalpošanai, bet nesen šī prasība izņemta.
Tagad lidostas aviācijas drošības inspektora amata kandidātiem prasību sarakstā ir latviešu valoda C1 līmenī un angļu sarunvaloda B1 līmenī. Savu e–servisu nesen atkrieviskojis arī kurjerpasts “DPD”.
No krievu valodas lietošanas atteikusies kompānija “Omniva”. Šā uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītājs Jānis Andžāns skaidro, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ – balstoties gan uz virkni praktisku apsvērumu, gan arī uz uzņēmumam būtiskām vērtībām.
“Vispirms jau visu uzņēmuma informācijas sistēmu un klientu atbalsta – zvanu centra – funkcijas uzturēšana trīs valodās prasa daudz vairāk resursu. Līdz ar to pāreja pamatā uz vienas valodas lietojumu drīzāk pat ļaus uzlabot pakalpojumu, it īpaši klientu servisa, kvalitāti.
Otrkārt, mūsu ieskatos tas ir attieksmes jautājums pret valsts valodu, un šajos izaicinošajos laikos katram, pat simboliskam, žestam ir nozīme sabiedrības saliedētības stiprināšanā.
Redzam arī, ka līdzīgi jau iepriekš rīkojušās valsts iestādes un arī “Omnivas” kolēģi Lietuvā, un tas nav radījis lielu rezonansi vai sabiedrības pretestību,” “Latvijas Avīzei” stāsta J. Andžāns.
Uzņēmums par savu lēmumu esot saņēmis pozitīvas atsauksmes gan no vietējiem iedzīvotājiem, gan arī ukraiņiem, kas šobrīd uzturas Latvijā. Ir gan bijuši atsevišķi negatīvi komentāri, tomēr to neesot daudz un tas liekot secināt, ka sabiedrība faktiski ir gatava lietot pakalpojumus, pat ja tie pamatā tiek nodrošināti tikai valsts valodā.
Daži laipo
Kad kāda kliente publiski vaicāja, kāpēc veikalu tīkls “Lidl” savā mājaslapā informāciju publicē arī krievu valodā, “Lidl” pārstāvji atbildēja, ka aktuālā informācija pamatā tiek publicēta latviešu valodā, tomēr papildu informācija tiekot publicēta arī krievu valodā, lai uzrunātu visus potenciālos darbiniekus, un izmaiņas šajā jautājumā netiekot plānotas.
Skaidrības labad jāpiebilst, ka “Lidl” saviem potenciālajiem darbiniekiem Latvijā prasa ļoti labas latviešu un angļu valodas zināšanas un vācu valodas pārzināšana tiek uzskatīta par vēlamu. “Latvijas Avīze” gan pārliecinājās, ka, piemēram, Lietuvā “Lidl” mājaslapa pieejama tikai lietuviešu valodā, taču Igaunijā mājaslapas lietotājiem tiek piedāvāta arī krievu valodas izvēle.
Soda vairāk
Kāda ir situācija kopumā? Valsts valodas centrā (VVC) noskaidroju, ka pēdējā gada laikā būtiski pieaudzis piemēroto sodu skaits par pārkāpumiem informācijas sniegšanas jomā.
Laikā no 2015. līdz 2020. gadam vidēji gada laikā tika piemēroti ap 20 sodi, bet pērn to skaits pārsniedza 150. VVC Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītāja Aira Semjonova skaidro, ka 2021. gada pieaugums izskaidrojams ar pārbaudēm tiešsaistes tirdzniecības vietās jeb tīmekļvietnēs.
Saskaņā ar valsts valodu regulējošo normatīvo aktu prasībām privātpersonai – fiziskām personām un privāto tiesību juridiskām personām – nav ierobežojumu līdztekus valsts valodai informāciju sniegt arī svešvalodā, turklāt netiek reglamentēts, tieši kuras svešvalodas drīkst izmantot.
A. Semjonova arī piebilst, ka 2022. gadā pieaudzis sūdzību skaits par informāciju tikai svešvalodā darba sludinājumos, e-pastā un telefonā kā SMS iesūtītajos uzņēmēju ziņojumos un reklāmās. Darba sludinājumiem prioritāri ir jābūt valsts valodā, bet to, kādā valodā ir privātos kanālos iesūtītā neoficiālā informācija, Valsts valodas likums neregulē.
Kopumā pieaugusi neapmierinātība ar krievu valodu publiskajā vidē, lai gan normatīvie akti neliedz to lietot līdztekus valsts valodai, – pašapkalpošanās kasēs, klientu apkalpošanas un tehniskā atbalsta tālruņos, tīmekļvietnēs un citviet. Vai, ņemot vērā pieaugošos sabiedrības iebildumus par krievu valodas lietojumu pakalpojumu jomā, nav plānots ko mainīt, stiprinot latviešu valodas pozīcijas?
VVC pārstāve informēja, ka Saeima ir nodevusi Juridiskajai komisijai izskatīšanai likumprojektu, kas paredz nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu, tādējādi iecerot pārtraukt krievu valodas lietošanu paralēli valsts valodai ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanas jomā.
Publiciste Langa sāk kampaņu
Šā gada maijā tika sākta valsts valodas pozīciju nostiprināšanas un Latvijas derusificēšanas kampaņa sociālajos tīklos ar tēmturiem “#Runā Latviski”, “#Atkrievisko Latviju”. Kampaņas iniciatore, dzejniece un publiciste Liāna Langa stāsta, ka akcija sākta bez institucionāla atbalsta un finansējuma.
Pusgada laikā tajā iesaistījušies simtiem cilvēku, kas raksta institūcijām un uzņēmumiem vēstules, vēršas soctīklos, aicinot izņemt krievu valodu no publiskās saziņas – tīmekļvietnēm, telefoniskajos pakalpojumos, kur parasti klientiem bija jāizvēlas viena no trim valodām, un publiskās ārtelpas.
Jau vasaras sākumā vieni no pirmajiem krievu valodu no savas tīmekļvietnes izņēmuši “ziedot.lv”, bet no telefoniskās saziņas ar klientiem – SIA “Rīgas ūdens”.
Vēlāk tiem sekoja arī citi uzņēmumi un pašvaldības.
L. Langa teic, ka sākt kampaņu viņu pamudinājusi divvalodība “de facto” visā Latvijā, sabiedrībai, valsts institūcijām un komercuzņēmumiem ignorējot Satversmes burtu un garu, kā arī Valodas referendumā tautas lemto par vienvalodīgu valsti, kurā latviešu valoda ir visu sabiedrību vienojošā.
“Valoda ikvienai nācijai nešaubīgi ir varas instruments un ierocis. Latviešiem savā valstī tā ir latviešu valoda. Objektīvi tā nevar konkurēt ar 140 miljonu krievu nācijas valodu, kura turklāt ar mums robežojas un kuras nācijas pārstāvju pēc padomju okupācijas izbeigšanās pie mums ir ļoti daudz,” skaidro Langa.
Atsaucība šai kampaņai esot milzīga, to atbalsta ne vien latvieši, bet arī krievi, ukraiņi, citu mazākumtautību pārstāvji.
Pēc 24. februāra viņi īpaši skaudri saprotot, ka Latvijā krievu valoda nevar būt visus cilvēkus vienojošā kā LPSR laikā, bet ka Latvijā tai jābūt latviešu valodai.
Publiciste ir gandarīta, ka ministriju un padotības iestāžu, novadu un pilsētu tīmekļvietnēs krievu valoda vairs nav sastopama. Langa sola kampaņu turpināt, lai nostiprinātu valsts valodas pozīcijas Latvijā.
“Kampaņu turpināsim, līdz tautas kustība panāks pilnīgu Latvijas publiskās telpas atkrieviskošanu kā Ukrainā,” viņa saka un arī uzsver, ka cilvēku privāto saziņu neviens negrasās apspiest vai regulēt. Ģimenes valoda, tāpat kā reliģija, ir katra privāta lieta. Taču Latvijā ikvienam pavalstniekam jāspēj sarunāties latviski, tā ir vienīgā kopējā saziņas valoda valstī, uzsver publiciste.
