Muciņš: Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām joprojām ir cēlonis Nr. 1 Latvijā 26
Katrs otrais nāves gadījums, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām, varētu būt novērsts, bet ir daudz nāves cēloņu, saistītu ar sirds un asinsvadu slimībām. Tāpēc kādam RīgaTV 24 raidījuma “Uz līnijas” skatītājam bija šāds jautājums: Kāds ir stāvoklis cilvēkiem Latvijā sirds asinsvadu slimību jomā šogad un Covid-19 pandēmijas laikā? Atbild Rinalds Muciņš, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs.
Viņš apstiprināja, ka mirstība no sirds asinsvadu slimībām Latvijā ir pirmais cēlonis.
“Šī situācijā nav mainījusies, ziemā bijām ierobežojuši plānveida palīdzību, un šobrīd mēs saskaramies ar zināmi lielāku pacientu pieplūdumu.”
Tiesa, viņš nevar gluži apgalvot, ka patlaban ir ass pasliktinājums. “Protams, slimnīca dara visu iespējamo, bet nav tikai vien slimnīcas ziņā cīnīties ar sirds un asinsvadu slimībām.”
“Mēs bieži vien esam tikai pēdējais posms, kad glābjam neatliekamos gadījumos, bet pamatā ir dzīves veids, ģimenes ārsta aprūpe, ikdiena – kā mēs rūpējamies par savu veselību, tas ir pamatā, lai samazinātu sirds un asinsvadu slimību [gadījumu skaitu], slimnīca var palīdzēt tikai pašā galējā situācijā,” atzina Muciņš.
Vai te kaut kura arī varētu būt pie vainas tā saucamais sliktais holesterīns, tā holesterīna līmenis? Cik cilvēki labi pie mums Latvijā rūpējas par savu zemo holesterīna līmeni?
Diemžēl lai arī šis rūpes par savu veselību palielinās, mēs redzam, ka cilvēki arvien vairāk vēro to, ko viņi ēd, vairāk sporto, bet tas vēl ir nepietiekami, sacīja Muciņš.
“Es, protams, labprāt gribētu, lai cilvēki vēl vairāk pievērstu uzmanību paši savai veselībai. Un ja mēs paši rūpēsimies par savu veselību, tad arī mazāk būs šo problēmu, un arī slimnīcai būs vieglāk palīdzēt tiem pacientiem, kuri vairs paši nevar parūpēties par savu veselību,” uzsvēra Muciņš.
Kas tur visvairāk ir pie vainas – tieši runājot par sirds asinsvadu slimībām – nepareiza dieta, dzīvesveids, medikamenti?
“Ja mēs runājam kopumā ar ko var palīdzēt slimnīcai, slimnīca var palīdzēt atrisināt tikai 30% no problēmām, pārējie 70% ir ārpus slimnīcas – tā ir iedzimtība, tas ir dzīves veids, tas ir uzturs, fiziskas aktivitātes, un ja šie faktori noiet greizi, tad cilvēks nokļūst slimnīcā un tad tikai slimnīca var palīdzēt,” skaidroja Muciņš.
Tāpēc primāri svarīgi ir mūsu pašu rūpes par savu veselību, regulāras veselības pārbaudes, regulāras profilaktiskas apskates pie ģimenes ārsta, kas reizi gada jāveic katram. Tad mēs uzturēsim savu veselību.
“Neielaist šis slimības – tas ir svarīgi!”
Cik liela ir sakarība – tad, kad valsts piešķir papildus budžetu holesterīna terapijām vai citam kardio terapijām, tad uzlabojas radītāji, proti samazinās saslimstība ar insultu un infarktu?
Jebkurai intervencei, jebkuram ieguldījumam jānes rezultāts, ja mēs ieguldām kādā veselības riska faktora samazināšanā, noteikti tam jāatspoguļojas rezultātā.
