MOZAĪKA 0
Jūrmalas pilsētas muzejā līdz 2. februārim skatāma jūrmalnieces fotomākslinieces Inas Intas Liniņas-Ozoliņas personālizstāde. Māksliniece ir īsta jūrmalniece, jo viņas dzimta šeit dzīvo jau sestajā paaudzē.
Ar fotografēšanu māksliniece nodarbojas, salīdzinot ar citiem fotomāksliniekiem, nesen – vairāk nekā divdesmit gadus. Vai tas ir daudz vai maz? Fotografēšana, ja salīdzinām ar pagātni, ir gājusi milzu soļiem uz priekšu. Tās iespējas ir neizsmeļamas un tas redzams arī šajā izstādē. Skatītāju vērtējumam māksliniece nodevusi vairāk nekā 50 darbus – gan melnbaltus, gan krāsainus. Viņas darbi ir interesanti ar to, ka fotogrāfijās redzamie objekti nepozē. Savos darbos fotomāksliniece parāda apstādinātu mirkli, momentu, tas ir tas, kas bija un pēc mirkļa vairs nav. Tas ir ne vien portretos, bet arī dabas skatos, kur, pateicoties vējam, mākoņiem, notiek gaismas ēnu spēle. Izstādītos darbus varētu dalīt trīs grupās.
Portreti. Tie ir plašākai sabiedrībai pazīstami kultūras darbinieki, kurus māksliniece parādījusi, viņiem nezinot, kādos viņu dzīves vai darbības momentos. Vienaldzīgs nevar paiet garām Oļega Skaraiņa, Jāņa Kalnmaļa, Gunta Gailīša, Olitas Ģērmanes u. c. portretiem. Viņi tverti dabiskās, nepiespiestās pozās. Šajos portretos nav nekas uzspēlēts, nedabisks. Kādi šie mākslinieki ir, tādi viņi ir. Arī triju mākslinieku (Ģērmaņa, Veisa, Zemzara) grupas portrets ir interesants ar to, ka salikt visus trīs māksliniekus vienā bildē nemaz tik viegli nav, kur nu vēl panākt to, lai portretējamie būtu dabiski un nepozētu.
Otra grupa izstādē ir mīļdzīvnieciņi, tie ir mākslinieces pašas vai tuvu kaimiņu. Sevišķi interesantas ir trīs suņu fotogrāfijas, kurām varētu dot nosaukumu: “Aug sunītis, aug austiņas”. Šajās trīs fotogrāfijās ir izsekots kāda suņa attīstības procesam.
Trešā grupa – dabas skati. Tā ir mūžīgi mainīgā daba, kas ar savu mainību var sevi parādīt visneiedomājamākā veidā. Fotogrāfijās redzama ne tikai jūra, bet arī upes ar saviem līčiem, strautiņiem un daudzveidīgajiem upes krastiem. Žēl, ka pie fotogrāfijām nav nosaukumu, tāpēc grūti spriest par upju nosaukumu, var tikai minēt.
Šajā izstādē ir vairākas iezīmes, kuras citām personālijām nav. Fotogrāfijās ir attēlota tikai Latvija un portretējamās personas ir tās, kuras to nesušas pāri robežām. Kā izteikusies pati māksliniece, viņas fotogrāfijas savu darbu kā ekslibru un grafikas darbu radīšanai ir izmantojis viņas dzīvesbiedrs Imants Ozoliņš.
Kā katrai personībai arī māksliniecei bez fotografēšanas ir sava aizraušanās – rokdarbi. Šajā izstādē redzam jaciņas un džemperus – gan adītus, gan tamborētus. Parasti vaļaspriekus mākslinieki personālizstādēs nerāda, lai gan gandrīz visiem tie ir. Kā jau raksta sākumā minēju, māksliniece dzīvo Jūrmalā vairākās paaudzēs, tāpēc šajā izstādē ir vairākas planšetes ar fotogrāfijām no dzimtas vēstures. Tā ir neredzēta parādība personālizstādēs.
Šī personālizstāde iesāk jaunu pieeju izstādēm, kad mākslinieks kādā no savas jubilejas reizēm parāda, kā to dara Ina Inta Liniņa-Ozoliņa, ne tikai savus darbus, bet arī savas darbības un personīgās dzīves mazāk zināmās puses. Līdz ar to mēs varam labāk vērtēt mākslinieci ne tikai kā mākslas pārstāvi, bet arī kā personību.
