Ieteikumi jaunajiem putnkopjiem 1
Inese un Māris piekrīt tiem, kuri atzīst: mājputnu turēšana nepiesaista mājai tik ļoti kā piena lopkopība. Taču nav arī tā, kā iedomājas viens otrs pircējs – nopirks cāļus, ieliks tos siltumnīcā un, atmetot to, kas paliek pāri no sava galda, izaudzēs izcilas dējējas vai gaļas putnus. Mājputnu audzēšana noteikti nav piemērotākais bizness tiem, kuri no rītiem mēdz ilgāk pagulēt. Ja vēlaties panākt vēlamo rezultātu, vistām barībai trauciņā jābūt jau pamostoties, un vasarā tas ir ļoti agri… Tāpat profesionāļi putnkopjiem iesācējiem iesaka priekšroku dot jaunputniem, nevis pavisam maziem cālīšiem, kam nepieciešama īpaša aprūpe. Arī tad, ja mājās jau ir kāda pieaugusi vista, tā svešos mazuļus var nepieņemt, un tad rūpes par putnēniem nāksies uzņemties pašiem saimniekiem.
“Daudziem pat prātā neienāk, ka cālēnus pie vistas drīkst laist tikai tad, kad tā klukst un gatavojas perēt. Tāpat mājputniem nepieciešama atsevišķa novietne, kur patverties no pārlieku liela karstuma, lietus, caurvēja un aukstuma,” pieredzē dalās Inese. Vistām, īpaši mazajiem cālīšiem, ļoti svarīgi atrasties sausumā, tāpēc jāparūpējas, lai putns nevar dzeramajā traukā ierāpties ar kājām. Lauksaimniecības preču veikalos nopērkami speciāli šim nolūkam paredzēti trauki. “Mazputnēnu” saimniekiem sausu vidi mājputnu aplokos palīdz nodrošināt moderna dzirdināšanas sistēma, bet aploka grīdu klāj skaidas. No populārākajām putnu slimībām vistas aizsargā vakcīna, ko mājputni saņem jau Lietuvā.
Jaunajā vietā vieglāk adaptējas pavasarī pasaulē nākušie putnēni. Taču tas, vai cālēns, pīlēns vai zoslēns izdzīvos, lielā mērā atkarīgs no tā iedzimtās imunitātes. Pavisam maziem cālīšiem svarīgi nodrošināt arī noteiktu gaisa temperatūru. Tāpēc mazputnu novietnē jābūt lampai, zem kuras mazuļiem sasildīties. Cālēniem augot, gaisa temperatūru novietnē pakāpeniski samazina. Adaptācijas periodā putnus vēlams barot ar tādu pašu barību, kādu tie saņēmuši pie pirmā saimnieka. No fermas nācis mājputns noteikti barots tikai ar savam vecumam atbilstīgu sauso barību. Izmēģinot jaunu pārtiku, putnkopji iesaka sākumā putnus novērot – ja cālis kļūst gurdāks, sagumst, acis zaudē sākotnējo spožumu, vairs nav tik dzidras, tās ir pirmās pazīmes, ka putns nejūtas labi, un sliktās pašsajūtas iemesls var būt nepiemērota, sliktas kvalitātes barība.
Arī pēc adaptācijas perioda ieteicams uzmanīties ar pārtiku, kas karstā laikā ātri saskābst un ko ēšanas laikā putni izmētā pa visu novietni, izplatot sev apkārt mitrumu. Mājās vārīta putra noteikti izmaksās lētāk, to gatavojot, iespējams izvairīties no kaitīgajām E vielām, taču, šādi barojot mājputnus, daudz lielāka vērība jāpievērš novietnes higiēnai. Tiklīdz ēdiens sāk skābt, tas uzreiz jāaizvāc.
Veselība ļoti lielā mērā atkarīga no putnu psiholoģiskās labsajūtas. Tāpēc, ja vēlaties, lai vistas, pīles, tītari un zosis justos labi un sprostā nekļūtu nervozas, tām visu diennakti jābūt pieejamai pārtikai, ūdenim un arī darbam – kādai bietei, runkulim, burkānam, kāpostu lapai, ķirbja šķēlītei, ko knibināt. Bagātīgs vitamīnu avots ir kaltētas nātru lapas, ko var regulāri pievienot sausajai barībai visos gadalaikos. Putniem, tāpat kā cilvēkiem, ļoti svarīga ir brīvība. Tāpēc, ja novietne maza un šaura, nepārspīlējiet ar mājputnu skaitu, jo lielākie var nospiest mazākos un pārapdzīvotā teritorijā būs strīdi par barību. Izdzīvos, protams, stiprākie. Pieaugušas vistas vasarā vislabāk jūtas brīvībā, kašņājoties pa dārzu.
Ineses un Māra ikdiena paiet lielā skrējienā. Putnkopji atpūšas, vienu darbu nomainot ar citu.
