Arī mājputni ir jāmīl! 1
Nepieciešamās zināšanas par mājputnu audzēšanu “Mazputnēnu” saimnieki lielākoties apguvuši pašmācības ceļā. – Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā apmeklējām lauksaimniecības nozarēs strādājošo apmācības kursu par Latvijā audzējamo produktīvo dzīvnieku un mājputnu izkopšanu, kā arī noklausījāmies kursus dzīvnieku pārvadātājiem, lai iegūtu kvalifikācijas sertifikātu, taču pieredzi var gūt, vienīgi strādājot, uzskata Inese, un Māris viņai pilnībā piekrīt.
Arī mājputniem, tāpat kā cilvēkiem, katram savs raksturs: viens ir enerģiskāks, cits – biklāks, bet, lai neaizietu bojā un izaugtu, pie barības jātiek visiem. Protams, ievērojot nosacījumus, iespējams izvairīties no lielākiem zaudējumiem, tomēr, izvietojot cāļus un jaunputnus aplokos, ņemot vērā to vecumu un nožogojuma platībai optimālo putnu skaitu, mēdz gadīties visādi. Tāpēc drošāk, ja ar putniem diendienā kopā ir cilvēks, kurš ar putnkopību nenodarbojas pirmo dienu.
“Daudzi par to brīnās, bet arī vistām, zosīm un tītariem ļoti būtiski ir justies mīlētiem,” atzīst Inese, kurai mājputni mīļi jau kopš bērnības, kad viņa vasarās ciemojusies pie krustmātes, kas strādājusi kādā Vidzemes vistu fermā. “Sabiedrībā joprojām populārs ir mīts par mājputnu, īpaši vistu, aprobežotajām prāta spējām. Taču tās, tāpat kā suns un kaķis, pazīst savu saimnieku, atsaucas uz viņa balsi, uzticīgi seko pa pēdām. Protams, šādas attiecības nav iespējams izveidot fermā, kur mitinās piecsimt sešsimt mājputnu, bet, nonākot nelielā piemājas saimniecībā, vistas, pīles, zosis un tītari ir ļoti atvērti draudzībai ar savu aprūpētāju. Reizēm gan mēdz būt izņēmumi.”
“Mazputnēnu” saimnieces piemājas dārziņā čakli rosās vistu mamma Šķībknābīte, kuras aprūpē nodoti cālēni, kam, pārceļojot no Lietuvas uz Latviju, izmežģījusies kājiņa vai gadījusies kāda cita ķibele. “Nonācis vistu mammas gādībā, cālēns parasti ātri atgūstas, un problēmas atrisinās pašas no sevis, taču uz tirgu šādus putnus nekad nevedam. Tad labāk kādu laiku novietojam atsevišķi, paturam pie sevis ilgāk. Daudzi klienti pie mums iepērkas gadiem ilgi, un tieši viņu uzticība palīdzējusi noturēties visgrūtākajos laikos.”
Krūmiņi atzīst, ka divdesmit laukos pavadītajos gados ar vistkopību vien nebūtu izdzīvojuši. Kādu laiku, vēl saimniekojot Priekuļos, turējuši piecas sešas sivēnmātes un pārdevuši sivēnus. Taču, pienācis brīdis, kad vajadzējis izvēlēties vienu vai otru nozari. Palielinoties mājputnu skaitam, pašu spēkiem visus darbus apdarīt nav spējuši. Turklāt brīdī, kad pasaulē nāk sivēni, saimniekam jābūt klāt, līdz ar to braukšana uz tirgu jāatliek…
Vēl piepelnījušies, no mākslīgajām kažokādām šujot rotaļlietas un pēc tam tās pārdodot gadatirgos Cēsīs, Valmierā, Liepājā un citās Latvijas pilsētās. Lauciniekiem relatīvi mierīgākajā laikā Inese un Māris strādājuši arī par izplatītājiem pirotehnikas firmā “Aldi”. Rudenī un ziemā ferma tiek slēgta un mājputnu transportēšanai iegādāto busiņu izmanto kravu pārvadājumiem.
Šosezon “Mazputnēnos” visplašāk pārstāvētas dējējvistas. Pircēju un pašu saimnieku iecienītākās šķirnes ir “Leghorn”, “Lohman Brown” un “Dominante”. Savulaik Inese un Māris audzējuši pārdošanai arī Bramas cālīšus, baltos platkrūšu tītarēnus un dekoratīvos mājputnus – pērļu vistas, zīda vistas un paipalas. “Tām tomēr nepieciešama ļoti specifiska aprūpe, turklāt regulāri jārūpējas par ganāmpulka atjaunošanu, kas prasa lielus ieguldījumus. Pamēģinājām un sapratām, ka tas nav mūsu aicinājums.” Tāpēc tagad no visiem dekoratīvajiem mājputniem saimniecībā palikuši vien pērļu vistu cālēni, kuru audzēšana ir “Mazputnēnu” saimnieces mammas rūpals. Šos putnus ļoti iecienījuši arī pircēji. Presē daudz rakstīts par to, ka pērļu vistas savā apkārtnē izlasot ērces, labi palīdzot cīņā ar Kolorādo vabolēm un skaļi brīdinot saimniekus par svešinieku parādīšanos sētā. Tiesa, dzīvojot meža tuvumā, cilvēkiem jāņem vērā, ka pērļu vistu spalgā un mazliet griezīgā balss agri vai vēlu izaicinās uz medībām lapsas, kas pirmos savai maltītei izvēlēsies tieši dekoratīvos mājputnus ar ekskluzīvo gaļu. Pagājušajā pavasarī rudaste aiznesusi arī visas Krūmiņu piemājas saimniecībā izlolotās pērļu vistas.
