Ar devīzi “Morica dārgumus meklējot” pievērš uzmanību rezervāta aizsardzībai Usmas ezerā 5
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Moricsala dabas mīļotājiem jau gadus 50 ir bijusi kā noslēpumains aizliegtais auglis. Ne velti to apdzied pat liriskās dziesmās. Tomēr liegums apskatīt salu nav bijis spēkā vienmēr.
Lai arī šobrīd Moricsala apmeklētājiem ir slēgta, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados valsts prezidents Kārlis Ulmanis paziņojis, ka salai ar unikālajām dabas bagātībām jābūt pieejamai tautai.
Vēlāk, kad tikusi iegādāta motorlaiva “Zibens”, viesu grāmata liecina, ka līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem uz salas nogādāti aptuveni divi tūkstoši apmeklētāju gadā.
Pašlaik Moricsalu drīkst apmeklēt vienīgi dabas pētnieki un Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, kas uzrauga salas aizsardzības režīma ievērošanu.
Tomēr noskumt nav vērts, jo Moricsalas tuvumā ir daudz citu apskates vērtu dabas objektu un pievilcīgu atpūtas iespēju.
Vienam no lielākajiem Latvijas ezeriem – Usmas ezeram – kopumā ir septiņas salas, no kurām Viskūžu sala ir lielākā Latvijā (309 ha), bet Moricsala un Lielalksnīte ietilpst dabas rezervāta teritorijā.
Usmas ezerā ietek desmit upes, un te atrodas vienīgā jahtu osta mūsu valsts iekšējos ūdeņos. Savukārt Elkragā piekrastes niedrēs uz ūdens iekārtots savdabīgs kempings, līdz kura namiņiem var nokļūt tikai ar laivu. Dažādus peldlīdzekļus var iznomāt pārsimt metrus attālajā viesu namā “Vesels veselumā”, taču, dodoties ar tiem ezerā, nedrīkst virzīties tālāk par sarkanajām bojām, kas viļņos notur plāksni ar ozollapu un uzrakstu “Moricsalas dabas rezervāts”.
Uzstādīs novērošanas kameras
Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, kas pieskata Moricsalas rezervātu, dzīvošanai uz salas izmanto bijušo mežsargmāju, ap kuru mazliet vairāk nekā hektāra platībā tiek pļauta zāle, lai saglabātu pļavas augus un dzīvniekus. Redzot niedrēm aizaugušos Moricsalas krastus, liekas neticami, ka 1909. gadā salu apjozusi 10–20 metrus plata smilšu josla bez apauguma. Uz tās apstrādāta zeme un ganījušies lopi.
Pēc rezervāta izveidošanas pļavas un tīrumi pamazām aizauguši, taču siens pļauts vēl līdz 1975. gadam. Tagad ir iegādāta speciāla tehnika (motorlaiva ar izkapti), lai varētu izpļaut Usmas ezera strauji aizaugošos krastus.
Par Moricsalas dabas rezervāta – pirmās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā – dibināšanas brīdi uzskata 1912. gada 6. jūniju, kad vietējais mežsargs nodevis savas pilnvaras Rīgas Dabaspētnieku biedrībai.
Dabas rezervāta 110. jubilejas gadā, īstenojot starptautisko projektu “Live Lake”, Moricsalā tiks uzstādīta novērošanas kameru sistēma, kas uzraudzīs kustību Usmas ezera akvatorijā ap Moricsalu.
“Nesankcionētu viesošanos Moricsalā var labi pamanīt pat pēc vienreizējas laivas izbraukšanas cauri niedrājam, pēdām uz zemes un izmestiem atkritumiem,” saka DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietnieks Raits Čakstiņš, uzsverot, ka kameru galvenais uzdevums ir atturēt no rezervāta robežu pārkāpšanas. Braucot no Elkraga pa kreisi, laivotāji var bez bažām pietuvoties Moricsalai, lai to labāk aplūkotu, bet pa labi Luziķērtes līcī ir liegums.
Uz Moricsalu iespējams palūkoties arī no 26 metrus augstā koka skatu torņa Ūdru kalnā (58 m v. j. l.), kas atrodas nepilnu kilometru no Usmas ezera tā ziemeļaustrumu krastā. No turienes paveras skats ne tikai uz ezeru un tā salām, bet arī Usmas ieplakas plašajiem mežu masīviem.
Ko apskatīt Usmas apkaimē
Usmas pagastā vēl atrodas pieci ezeri – Tirukšu, Aburgas, Pelcenes, Ilziķis un Lakšezers, kura ūdens ir Latvijas ūdeņiem ļoti neraksturīgs – tirkīzzils. Usmas Svētā Pētera baznīca (1936) apvieno labākās koka celtniecības tradīcijas un uzskatāma par pagājušā gadsimta 30. gadu latviskās arhitektūras un Kurzemes koka būvniecības pērli.
Savukārt Kristus stūrakmens baznīca ir jaunākā Usmas baznīca un arī celta no koka. Usmas Elku liepa ir svētliepa. Tai pēc nostāstiem bijuši deviņi žuburi, no kuriem līdz mūsdienām zaļo vairs tikai divi, taču vienam no tiem ir dižkoka apkārtmērs – 4,2 metri.
Usmas Kristīgajā tautas skolā (viesu nams “Vesels veselumā”) var iepazīties ar ekspozīciju par Moricsalas dabas rezervātu un pārsimt metrus tālāk apmeklēt Usmas Elkraga dabas taku (1,2 km).
Rendas pagastā apskatāmas smilšu alas – Māras kambari, Rendā meklējama Īvandes rumba – upes dolomīta gultnes lūzums –, kur ūdens gāžas teju no divu metru augstuma desmit metru platā joslā. No tā, paejot aptuveni divsimt metrus gar upīti pret straumi, atrodams vēl viens ūdenskritums – Valdātu rumba. Abas rumbas apmeklēt vedina brūnā zīme “Īvandes ūdenskritumi”.
Morica svētki
Ar devīzi “Morica dārgumus meklējot” 13. augustā Usmā risināsies Morica svētki. Kurzemes hercoga atraitnes, nākamās Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas precinieks, īslaicīgi hercoga amatā ievēlētais Polijas karaļa Augusta II Stiprā ārlaulības dēls Saksijas grāfs Morics (1696–1750) ir nozīmīga persona šīspuses ļaudīm.
Bēgot no Vidzemes gubernatora, feldmaršala Pētera Lasī vadītā krievu karaspēka, viņš 1727. gada 8. augustā ar savu karavīru vienību nocietinājās Usmas ezera Zivju salā. Pēc vienpadsmit dienām Moricam izdevās aizbēgt uz Franciju, vēlāk kļūstot par šīs valsts ģenerālmaršalu.
Par viņa brīnumaino izglābšanos klīst daudzas leģendas, viena no tām vēsta, ka Morics, pārģērbies sava kučiera drēbēs, zirga mugurā pārpeldējis ezeru. No šā laika Zivju sala ieguvusi Moricsalas vārdu.
Morica svētki sāksies pašā rīta agrumā ar makšķerēšanas sacensībām un turpināsies ar Morica kausa izcīņu volejbolā, strītbolā, futbolā un stafetē. Plkst. 12 būs Usmas pagasta modināšanas pasākums ciemata centrālajā laukumā, kam sekos svētku atklāšanas koncerts.
Pēc tam ikviens varēs pārbaudīt savus spēkus un veiklību dažādās interesantās disciplīnās, izvizināties Usmas ezerā ar kuģīti, motorlaivu vai izjāt kādu līkumu ar zirgu. Protams, neiztiks bez zivju zupas, andeles, vakara koncerta, zaļumballes un pusnakts salūta.
Salā – saudzējamas bagātības
* Moricsalas dabas rezervāts ir Latvijā vecākā aizsargājamā dabas teritorija – dibināts 1912. gadā.
* Rezervātā ietilpst Moricsala (83 ha), Lielalksnīte (33 ha) un Usmas ezera Luziķērtes līcis (702 ha).
* Moricsalā sastopama savdabīga, reti vērojama pirmatnējā meža ainava. Te konstatēta izcili bagātīga augu un dzīvnieku valsts: 409 vaskulāro augu, 157 sūnu, 338 sēņu un 82 ķērpju sugas, kā arī vairāk nekā 40 putnu un 320 tauriņu sugas.
* Starp Moricsalas augu un dzīvnieku sugām ir vairāk nekā 100, kuras tiek uzskatītas par retām un aizsargājamām ne vien Latvijā, bet daudzās citās Eiropas valstīs.
