Iespaidīgā pazemes pasaule 0
Morāvija slavena arī kā karsta reģions ar desmitiem alu. Starp tām iespaidīgākās ir Punkvas alas, kuras netālu no Skalní mlỳn 1909. gadā atklāja un izpētīja speleologu grupa profesora Absolona vadībā. No jaunā tūrisma informācijas centra līdz alu ieejai var nokļūt ar vilcieniņu, bet atpakaļ ceļu mērot ar trošu vagoniņu uz auto stāvlaukumu kalna galā. Ieeja (180 čehu kronas) alās iespējama visu gadu, tikai ziemas mēnešos darba laiks ir saīsināts.
Tie, kas kaut reizi pabijuši pazemē, arī Punkvas alās ieraudzīs stalaktītus, stalagmītus un stalagnātus (vienlaidu kalcija sāļu stabus), taču pusceļā gaida pārsteigums – Macohas (Pamātes) aiza (138,7 m), kur pastaigu taka uz brīdi izved virszemē, un tālākais piedzīvojums turpinās, braucot ar laivām pa pazemes upi. Teika vēsta, ka reiz kāda ļauna pamāte Macohas gravā gribējusi iegrūst savu nemīlēto pabērnu, taču pati paslīdējusi un ņēmusi nelabu galu, bet bērns izdzīvojis un izaudzis par krietnu cilvēku. Punkvas alu sistēma ir garākā Čehijā, tajā ietilpst arī Amatieru ala (35 km).
Princeses Zeltītes pils Lednice
Pavisam tuvu Austrijas robežai ainaviski skaistā vietā starp Štīrijas grāfiem Lihtenšteiniem piederējušajām pilīm izvietojies Lednices – Valtices vēsturiskais apgabals, kas ierakstīts UNESCO vēstures mantojuma sarakstā. Abas pilis šķir vien septiņi kilometri un iespaidīgāka izskatās Lednice ar plašu parku un mākslīgu dīķu sistēmu, ko vislabāk iepazīt, dodoties ap pusotru stundu ilgā izbraucienā ar pajūgu. Pa ceļam var priecāties par milzīgajiem kokiem, kuri Latvijas klimatiskajos apstākļos tik lieli neizaug, apskatīt senās viduslaiku pils un akvedukta drupas, meža pļavā uzcelto triumfa arku, un pa 304 pakāpieniem uzkāpt 60 metrus augstajā minaretā (1797 – 1804), ko pils īpašnieks cēlis savai musulmaņticīgajai mīļākajai. No augšas paveras lielisks skats uz visu Lednices pils kompleksu un Mazo Karpatu kalnu grēdām tālumā.
Pati Lednices pils pa gabalu atgādina īstu pasaku pili, un nav brīnums, ka, uzņemot spēlfilmu “Sprīdītis”, par princeses Zeltītes pili izraudzīta tieši šī vieta. Ne tikai pils āriene, arī iekštelpas ir greznas, ar milzīgām kokgrieztām kāpnēm. Zilās zāles no liepas koka veidotie griesti tiek uzskatīti par vieniem no skaistākajiem neogotikas paraugiem Centrāleiropas piļu interjeros. Plīša tapetes, kas nesen atjaunotas, telpai piešķir izsmalcinātību, bet zaļās vāzes ir Krievijas cara Aleksandra I dāvana ģenerālim Johanam Jozefam Lihtenšteinam, pie kura viņš vairākkārt viesojies. Sezonas laikā tūristiem te noskaņu palīdz radīt mūziķi, kas spēlē viduslaiku melodijas arfas un ģitāras pavadījumā. Līdzās pilij 19. gs. 40. gados piebūvēta oranžērija, kuru balsta čuguna konstrukcijas, kas tolaik skaitījās progresīvs materiāls.
