Morāle otrajā plānā – Starkovs atgriežas LFF darbinieku sarakstā 0
Kvalificēts speciālists un labākā kandidatūra vai totāls pašcieņas trūkums – Aleksandra Starkova kļūšana par Latvijas Futbola federācijas (LFF) izlašu direktoru raisījusi kārtējo viļņošanos kājbumbas sabiedrībā.
Trenera Aleksandra Starkova sasniegumi Latvijas futbolā komentārus neprasa un pelnījuši lielu cieņu. Tomēr tie saistāmi ar gadsimta pirmo desmitgadi, kamēr otrajā viņš pēc neapmierinošiem rezultātiem divas reizes zaudēja valstsvienības galvenā trenera posteni. Aizpērn pēc zaudējuma Gibraltāram – pasaules ranga pēdējai komandai – pārbaudes spēlē ar 0:1 līgums ar treneri tika lauzts, tomēr kompensācijas jautājumā viņš ne par procentu nepiekāpās no atrunātā, un divu gadu laikā federācija izmaksāja, pēc neoficiālas informācijas, kopumā vairāk nekā simts tūkstošus eiro. Dažus mēnešus vēlāk LFF atkal metusies Starkova apskāvienos, uzaicinot kļūt par izlašu direktoru.
“Mēs viņam izmaksājām tādu kompensāciju un šobrīd paņemam darbā. Es esmu pret to, arī Treneru komitejas priekšsēdētājs Sergejs Kovaļovs teica, ka ir pret,” “LA” sacīja LFF valdes loceklis Jānis Engelis.
“Domāju, ka šis nebija labākais brīdis. Ja visi izlemjam, ka Starkovs ir vajadzīgs, tad jāpieņem pēc ārkārtas situācijas. Jau tā ir budžetā trūkums, labāk to naudu maksātu biedriem vai risinātu kādu citu problēmu.”
Līdzīgu nostāju pauda cits valdes loceklis Arturs Zakreševskis, uzskatot, ka visi lēmumi jāvērtē no ekonomiskās prizmas: “Mēs daudz līdzekļu esam iztērējuši ne tur, kur vajadzētu – vairāk nekā miljons Barona ielas stadiona projektā, izlases treneru maiņās, Staiceles bāzē, Daugavas stadionā simtiem tūkstoši ieguldīti, ārkārtas kongresi, uzrēķini no Valsts ieņēmumu dienesta. Studēju Ekonomikas fakultātē, un man ir sāpīgi to redzēt.” Arī viņš atzina, ka Starkova paņemšana darbā pēc kompensācijas lietas ir, maigi sakot, diskutabla.
Taču valdē nekādas diskusijas nav notikušas, un viņi par jaunumiem uzzinājuši no medijiem. LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks skaidroja, ka viss noticis saskaņā ar statūtiem, jo valdei jāapstiprina vienīgi izlases galvenais treneris, bet pārējo darbinieku nolīgšana ir ģenerālsekretāra kompetence.
Vienīgais kandidāts
Aleksandru Starkovu savā komandā vēlējās redzēt Latvijas izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs: “Esmu atbildīgs par izlašu departamentu, un viens no būtiskiem uzdevumiem ir ieviest vienotu spēles filozofiju, nepārtrauktu spēlētāju sagatavošanas procesu, sākot ar spēles principiem, mentālām lietām, prasībām, spēlētāju izvērtēšanu, treniņprocesa atbilstību. Iepriekš ar to nodarbojāmies, bet darbs bija fragmentārs un faktiski nekad nebija iekļauta nacionālā izlase – tas gāja no apakšas līdz U-21.
Nebija viena atbildīgā cilvēka, kas ikdienā koordinētu spēles filozofijas iedzīvināšanu dzīvē no A līdz Z.
Vēlējos, lai šo darbu veiktu vietējais speciālists, kurš pārzina specifiku, spēlētājus un trenerus, lai ir pieredzējis un kvalificēts treneris, vēlams ar labu pieredzi izlašu darbā, treškārt, lai ir trenera – instruktora pieredze un var strādāt pie mūsu izlašu treneru izaugsmes. Uzskatu, ka Starkovs ir atbilstošākā kandidatūra, konkursa nebija, jo citus kandidātus, kas būtu brīvi, nemaz neredzēju.” Kompensācija darba attiecību pārtraukšanas gadījumā šoreiz nav paredzēta.
“Labos trenerus ātri izķer klubi,” sarunā šādu frāzi izmeta Arturs Zakreševskis. Tikmēr Aleksandrs Starkovs pēdējos teju desmit gadus, ja neskaita piecus mēnešus pērn ar FK “Liepāja”, nav bijis vajadzīgs nevienam citam kā tikai LFF. “Kurš Latvijas treneris ir vajadzīgs?” ar pretjautājumu uz faktu atbildēja Dainis Kazakevičs, uzsverot, ka Starkovs pieņemts nevis kā treneris, bet gan direktors.
Aleksandrs Starkovs norādīja, ka LFF piedāvājums viņam neesot bijis pārsteigums: “Ja uz šaha federāciju pasauktu, tad būtu pārsteigts. Man šis darbs un pienākumi ir zināmi, uzskatu, ka esmu spējīgs dot labumu Latvijas futbolam.” Viņaprāt, valdes neinformēšana par darba pārrunām ir otršķirīgs jautājums, bet par morālo pusi treneris atteicās runāt un nepiekrīt, ka pēc atlaišanas no izlases 2018. gadā būtu vajadzējis samazināt prasības par kompensāciju.
Visi nāk ar pārmetumiem
Edgars Pukinsks, LFF ģenerālsekretārs: “Saprotu negatīvo viedokli par Aleksandra Starkova nostāju kompensācijas jautājumā, bet mums futbolā katrs nāk ar pārmetumiem par lēmumiem un rīcību – tas ir noziedznieks, tas ir futbola ienaidnieks. Tomēr es vērtēju, kas ir cilvēku stiprās puses un kā uz godīgiem nosacījumiem varam sadarboties. Var diskutēt, vai bija ētiski vai neētiski, ka pēc zaudējuma Gibraltāram viņš pacīnījās par savu taisnību, bet no juridiskā viedokļa – bija noslēgts līgums. Šādu peripetiju dēļ izslēgt no futbola ekspertīzi un kompetenci, jo emocionāli ir grūti kaut ko pieņemt, – neuzskatu, ka tas būtu pareizi. Varbūt dzīve pierādīs, ka tas nebija pareizi, ka nebūs rezultāts, bet uzticos Dainim Kazakevičam, un, ja viņš uzskata, ka Starkovs vajadzīgs, tad es piekrītu.”
