Morālā autoritāte no Austrumiem 0
Viņš ir cilvēks, kuram piemīt tas, kas visvairāk nepieciešams prezidentam un kā trūka viņa priekšgājējam, – morālā autoritāte. Tā nupat izvirzīto Vācijas federālā prezidenta amata kandidātu Joahimu Gauku raksturo par viņa izvirzīšanu sajūsminātie.
Ģermānistikas vietā mācītāja darbs
Septiņdesmit divus gadus veco bezpartijisko teologu Vācijā pazīst kā bijušo Austrumvācijas disidentu, cilvēktiesību aizstāvi un cīnītāju pret pagātnes aizmiršanu. Otrā pasaules kara laikā dzimušajā Gaukā komunistiskās diktatūras pretinieks modies jau vienpadsmit gadu vecumā, kad Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) slepenais dienests tieši no viņa vecmāmiņas dzimšanas dienas svinībām aizveda un uz Sibīriju izsūtīja viņa tēvu. Vēlāk Gauks neiestājās jauniešu sociālistiskajā organizācijā, un tas slēdza ceļu uz viņa sapni – studēt ģermānistiku. Tā vietā viņš studēja teoloģiju un kļuva par luterāņu mācītāju. Savu kritisko runu dēļ Gauks visu VDR pastāvēšanas laiku vienmēr bijis slepenā dienesta “Stasi” uzmanības lokā. Tieši ar “Stasi” Gauka darbs bija saistīts arī pēc Vācijas atkalapvienošanās, kad viņš desmit gadus vadīja dienestu, kas bija atbildīgs par ”Stasi” arhīvu pārņemšanu un atvēršanu sabiedrībai.
Gaukam jāatgūst uzticība
Par Gauka nominēšanu Vācijas parlamenta valdošās partijas vienojās dažas dienas pēc tam, kad par atkāpšanos paziņoja līdzšinējais Vācijas prezidents Kristians Vulfs. Pēc skandālu sērijas, kas pagājušā gada nogalē sākās ar bulvārlaikraksta “Bild” publikāciju par to, ka Vulfs noklusējis no turīgu uzņēmēju pāra saņemto pusmiljona eiro kredītu mājas iegādei, kā arī atklātībā nākušo faktu, ka prezidents draudējis laikraksta žurnālistiem, viņa reputācija bija noslīdējusi līdz nožēlojami zemam līmenim. Nedēļām ilgi mediji teju ik dienas publiskoja jaunus Vulfu kompromitējošus faktus: par paradumu bez maksas pavadīt atvaļinājumus bagātu draugu īpašumos, par dažādu dāvanu pieņemšanu no uzņēmumiem un citiem pārkāpumiem. Uz mudinājumiem atkāpties viņš spītīgi nereaģēja, līdz nāca pēdējais piliens, ko ignorēt vairs nebija iespējams, – Vācijas prokuratūra lūdza parlamentam atcelt Vulfam prezidenta tiesisko imunitāti, lai sāktu izmeklēšanu.
“Mēs esam pārliecināti, ka, lai atgūtu zaudēto uzticību valsts galvas amatam, nav piemērotāka kandidāta par Joahimu Gauku,” tā pēc jaunā prezidenta amata kandidāta izvirzīšanas paziņoja Brīvo demokrātu partijas priekšsēdis, Vācijas ekonomikas ministrs Filips Roslers.
Šī ir jau otrā reize, kad Gauks tiek nominēts augstajam postenim. Pirmoreiz tas notika pirms diviem gadiem, kad viņš, lai gan baudīja lielu sabiedrības atbalstu, prezidenta vēlēšanās zaudēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles lobētajam Kristianam Vulfam.
Lai gan par Gauka kandidatūru vienojušās visas parlamentā pārstāvētās partijas, izņemot Kreiso partiju, vienprātība panākta caur sakostiem zobiem. Neilgi pirms vienošanās panākšanas koalīcija Gauka dēļ bijusi pat uz izjukšanas robežas. Vieni no Gauka virzītājiem – Brīvo demokrātu partija, paziņojot par stingru atbalstu Gaukam, nostādījuši kancleri un Kristīgo demokrātu savienību teju ultimāta priekšā. Merkele prezidenta amatā vēlējusies redzēt bijušo vides ministru un ANO vides programmas direktoru Klausu Topferu. Lai gan publiski Merkele preses konferencē cildināja Gauku par viņa “dzīves tēmu” – “brīvību atbildībā”, kas viņu kā VDR laikus piedzīvojušu austrumvācieti vienojot ar prezidenta amata kandidātu, aizkulišu sarunās viņa sūkstījusies, ka “Gaukam ir tikai viena tēma…”, vēstī laikraksts “Die Welt”.
Vai drīkst būt neprecēts?
Jau dažas dienas pēc izvirzīšanas mediji prezidenta biogrāfijā sākuši meklēt arī traipus. Viens no tiem: viņš nav reģistrējis attiecības ar savu divdesmit gadus jaunāko dzīvesbiedri žurnālisti Danielu Šatu. “Vai prezidenta pilī iederas neprecēts pāris?” šāds jautājums nonācis uzmanības centrā. Vēl vairāk: lai gan ar draudzeni D. Šatu Gauks ir kopā jau divpadsmit gadu, viņa iepriekšējā laulība ar Gerhildu Gauku, kura ir teologa četru pieaugušo bērnu māte un ar kuru viņš nedzīvo kopā jau kopš 1991. gada, joprojām nav šķirta. “Gauka paša interesēs būtu, ja viņš savas personīgās attiecības sakārtotu tik ātri, cik vien iespējams, tā sasienot rokas kritiķiem,” izteicies Kristīgo demokrātu savienības deputāts Norberts Geiss. Citās domās ir Gauku prezidenta amatam izvirzījušās Brīvo demokrātu partijas pārstāvis, Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle, kurš kritiku par Gauka personīgo dzīvi nodēvējis par “sliktu stilu”.
Vācija ir moderna valsts, uzsvēris ministrs, kurš pats dzīvo reģistrētā viendzimuma partnerībā ar uzņēmēju Mihaelu Mroncu. Tiesa, pats Gauks gan jau pirms diviem gadiem, kad amatam tika izvirzīts pirmo reizi, minēja, ka gadījumā, ja tiktu ievēlēts, esot gatavs savas attiecības nostiprināt arī juridiski.
Savukārt nākamā prezidenta niknākie kritiķi atšķirībā no avīžniekiem viņa formālo ģimenes dzīvi nebūt neuzskata par kaut ko pārmetumu vērtu. “Kas tā par viduslaiku debati!” savā tvitera kontā šonedēļ rakstīja Kreiso partijas šefs Klauss Ernsts: “Gaukam kā prezidentam var pārmest par daudz ko, taču viņa personīgās attiecības nav tajā skaitā.” Kreiso partija nevar samierināties ar Gauka disidentisko pagātni, apsūdz viņu “mūsdienu pilsonisko kustību ignorēšanā”, skeptiski vērtējot starptautisko korporatīvās alkatības pretinieku kustību “Okupē”, un vaino skandalozā pret musulmaņu imigrantiem noskaņotā autora Tila Saracina atbalstā.
