Monika Zīle: Monstrozais rūpju bērns 4
Te vairs neko darīt, būs jāaudzina, lietišķi sacīja mana jaunības draudzene par piecpadsmitgadīgajai mazmeitai pirms Lieldienām pēkšņi atskrējušo puiku. Nu, pēkšņuma jēdziens šajos gadījumos, protams, neiederas, ja nu vienīgi daļējai mātes naivuma un vecāku vienaldzības kopsakara raksturošanai, – pēc ieņemšanas dabā noteiktam laikam aizritot, mazulis vienmēr piedzimst, turklāt stipri paredzamā termiņā. Taču ne jau tikai no savām bērnistabas čībām vēl neizkāpušiem skuķiem dzemdību stunda nāk kā zibens spēriens. Arī veselas pieaugušu un ļoti nopietniem pienākumiem deleģētu cilvēku komandas, Valda Dombrovska valdību ieskaitot, gadu gadiem pret Valsts ieņēmumu dienestā (VID) milstošajām problēmām izturējušās kā pēc smagā metāla grupas koncerta “ielidojusi” pusaudze: džinsus uz vēdera sapogāt gandrīz nav iespējams, bet mammai tomēr labāk neteikt, varbūt viss kaut kā pats no sevis atrisināsies. Tā jau arī beidzot atrisinās – bērns ierodas pasaulē un pieprasa savu tiesu.
Precīzi tā viss pēc dabas likumiem noticis ar Māra Kučinska valdībai piedzimušo VID sarežģījumu kamolu. Tas izsprādzis no valsts pārvaldes sistēmas miesām ar tik skaļu brēcienu, ka noklusēt šā veidojuma eksistenci ir neiespējams. Tagad monstru, kam galvu un taustekļu skaits līdz galam nav apzināts, vajadzēs kaut kā sakopt un audzināt. Nav citu variantu. Arī tad, ja izdotos noskaidrot paternitāti, citus “tēvus” piesaistīt neveiksies – daļa pie nejaukās radības pirmsākumiem stāvējušo joprojām sēž Saeimā un, pēc labākajām Staņislavska teātra tradīcijām, tēlo izbrīnu par jaundzimušā ķēmīgajiem vaibstiem, citi vispār satinuši makšķeres, bet daži no gluži dievišķiem augstumiem uzrāda valstī vērojamās negācijas.
Taisnību sakot, šo, tēlaini runājot, dzemdību iznākums ir trekns pliķis visiem godīgajiem nodokļu maksātājiem. Ieskaitot arī pensionārus, kuru vecuma iztikas naudu valsts uzskata par nodokļiem apliekamu. Lai gan VID ģenerāldirektore teikusi, ka viņas atlūgums nav kapitulācija, patiesībā ir gan. Ja cilvēks paliek viens pret vienu ar ugunsvēmējam pūķim līdzīgu rūpju bērnu, tad acīmredzot pašsaglabāšanās instinkts mudina atsacīties no audzināšanas tiesībām. Bet, kamēr valdība atradīs piemērotu audzinātāju, PVN shēmotājiem un citiem manīgajiem ienākumu slēpējiem ir gana laika sakārtot lietas, pārgrupēties un apbruņoties saviem jaunajiem izaicinājumiem. Cerams, valdība ar to rēķinās. Vismaz.
