Monika Zīle: Valstiskās audzināšanas programma – solis pareizajā virzienā 0
Pērn septembra sākumā Rīgas 40. vidusskolas pedagogs Vladislavs Rafaļskis radioēterā atzinās, ka ir nelojāls Latvijas valstij. Pēc tam gandrīz divus mēnešus skandalozais partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (“PCTVL”) aktīvists bija masu saziņas līdzekļu zvaigzne un karsts tupenis sabiedrības mutē.
Viņa rīcību apsprieda un vērtēja kolēģi, drošībnieki, politiķi, skolēnu vecāki, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti. Vērts atgādināt šīs viļņošanās epilogu: lai gan Izglītības valsts kvalitātes dienests (IVKD) uzskatīja, ka V. Rafaļskis ar savu paziņojumu ignorējis Izglītības likumā definēto skolotāja pienākumu “audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus”, darbu pedagogs nezaudēja. Juristi tam neatrada tiesisku pamatojumu.
Šo epizodi atcerēties lika ziņa par Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas svaigi prezentēto Valstiskās audzināšanas programmu (VAP). Tās mērķis – audzināšanas stundās skolojot par valsts simboliem, pamatlikumu un svētkiem, vairot jauniešos piederības sajūtu Latvijai, veicināt izpratni par demokrātiju, celt nacionālo pašapziņu. Programmā un uz tās pamata veidojamajos Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzēts noteikt arī pedagogu uzvedības standartus un skaidri atrunāt ar skolotāja profesiju nesaderīgus paudumus. Ja šāds dokuments darbojies pagājušogad, diskusijas par V. Rafaļska izteikšanos, kas zina, nenoslēgtos ar viņam tik labvēlīgu izskaņu. Iespējams un varbūt. Jo diemžēl netrūkst citu piemēru, kad vēl indīgākām maltītēm prasmīgi pārlietā demokrātijas mērce glābj pedagoģijas “pavārus” no nepatikšanām. Palaikam atklājas, ka mazākumtautību skolā vēsturi apgūst no Krievijā izdotas grāmatas vai izmanto citus šīs kaimiņzemes piegādātus mācību līdzekļus ar Latvijai nepieņemamu saturu. Lai tādi precedenti neatkārtotos, VAP ieskicēta valstiski reglamentēta skolu ārējā sadarbība.
Programmā var atrast arī citus virzienus, kuri jau sen prasījās skaidri uzsverami mūsu vispārējās izglītības telpā. Jo nav normāli, ka no valsts algots pedagogs vai pat skolas direktors drīkst nesodīts šo valsti nievāt.
Tiesa, daži akcenti liek uzlūkot VAP raitu un sekmīgu iedzīvināšanu ar zināmu skepsi. Piemēram, programmu izstrādājušās Saeimas apakškomisijas uzstādījumā VAP jāsāk darboties jau 2014. gada 1. septembrī. Ņemot vērā 12. Saeimas priekšvēlēšanu gaisotni, kur nākamvasar ne pa jokam plosīsies politiskās kaislības, un IZM smagnējību rīkojoties, nospraustais termiņš neliekas reāls. Tāpat kā VAP uzsākšanai nepieciešamo MK noteikumu pieņemšana, pastāvot līdzšinējiem IZM apgriezieniem…
Tomēr – lai kā arī būtu, vismaz mēģināts spert reālu soli valstiskās audzināšanas virzienā. Vienreiz ir jāsāk kaut ko darīt. Gaisa tricināšanas bijis pārpārēm.
