Monika Zīle: Tehnikas brīnumi neatsver cilvēcisko saskarsmi 0
No valdības nama izplatīta laba vēsts – nākamgad minimālā alga būs 225 lati jeb 320 eiro. Mūsu nākotnes valūtas izteiksmē cipars pret tagadējiem 200 latiem izskatās pievilcīgs un acīmredzot tiks ierakstīts “Vienotības” sasniegumu karogā, partijai nākamgad ejot uz Saeimas vēlēšanām.
Taču pagaidām grūti spriest, cik lieli burti šim veikumam iederēsies. Par daudzām dzīves pusēm pēc lata nomaiņas mūsu varneši mazrunīgi joprojām, kad nu saņemta zaļā gaisma eiro ieviešanai un tai nepieciešamie mājasdarbi sekmīgi izpildīti. Ministru prezidenta un finanšu ministra vaibstos ir galvenais vēstījums, kam tautu vajadzētu pārliecināt: augšā zina, ko dara, un viss būs tā, kā tam jābūt.
Šķiet, tur, augšā, neķer kreņķi par to, ka pēdējās aptaujās eiro ieviešanu atbalstījuši tikai nepilni 40 procenti iedzīvotāju. Nu un kas? Ja pirms skarbajām budžeta konsolidācijām sākuši apkopot viedokļus un ar tiem rēķināties, Latvijai šodien nebūtu tā veiksmes stāsta, kurš, lai arī dažu ekonomistu kritizēts, tomēr izglābis valsti no bankrota. Un vēl – visi, kam pieejams dators, tagad var savām acīm sekot valdības sēžu gaitai. Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane to nosaukusi par lielu ieguldījumu komunikācijā, un augstajai ierēdnei taisnība: tāda iespēja sekot nopietnu lēmumu pieņemšanas gaitai ir demokrātijas apstiprinājums. Jāteic gan, lai pilnīgi saprastu pie valdības galda notiekošo, nepieciešamas attiecīgas priekšzināšanas par izskatāmo jautājumu vēsturi un apspriešanas gaitā tapušo dokumentu tālākvirzību. Bez šā pamata sēdē vēroto nāksies salīdzināt ar bezsižeta izrādi.
Tāpēc gribas jau kuro reizi uzsvērt: nekādi tehnikas brīnumi neatsver cilvēcisko saskarsmi, kas bijis visu Latvijas valdības sāpju punkts un var izrādīties “Vienotībai” liels klupšanas akmens ceļā uz nākamo Saeimu.
Atcerēsimies nesenos mītiņus Briselē par mērķdotāciju palielinājumu lauksaimniekiem. Pieaugumu toreiz izplēsa, bet… Opozīcija teica, ka čiks vien ir. Valda Dombrovska ierasti lakoniskajā atbildē tas bija nosaukts par panākumu. Kāds patiesībā ir šo akciju pienesums Latvijas ekonomikai, sabiedrība tā arī neuzzināja sīkāk. Tiesa, vairs nav pirmie valsts atgūtās neatkarības mēneši, kad visaugstākās amatpersonas dažkārt sekmīgi un reizēm amizanti pašas steidza skaidrot notiekošo. Neviens šodien negaida valdības vadītāju ik vakaru sēžam tālrādes ekrānā vai sprediķojam Doma laukumā. Varas vēstījumus iespējams cilvēciski izplatīt pa dažādiem ceļiem, kurus labi pārzina attiecīgi valdības ļaužu padomnieki. Arī attiecībā uz jau šķietami daudz pārrunāto eiro ieviešanu līdz šim komunikācijā galvenā uzmanība bijusi pievērsta procesam un tā detaļām. Cilvēciskais aspekts pamests kā Mēness tumšā puse, kura eksistē pati par sevi.
Par šo cilvēciskās saskarsmes akcenta trūkumu man vēlreiz jādomā, atceroties akustiskās koncertzāles atklāšanu 30. maijā Rēzeknē. Kā nejauks pušums zobu pilnā mutē tur daudz ko izteica ielūgtajiem valdības ļaudīm atvēlētā tukšā rinda. Krievijas vēstnieks laiku apmeklējumam bija atradis un ar klātbūtni pagodināja.
Gribas ticēt, ka citus augstos viesus no saskarsmes ar potenciālo valsts austrumu reģiona vēlētāju tovakar šķīra ļoti svarīgi un neatliekami pienākumi, kur vajadzēja roku turēt uz notikumu pulsa. Un tomēr, tomēr… Šis gadījums pieskaitāms tiem, kas dziļi iegulst prātā.
Bet par tiem 320 eiro – gribētos dzirdēt izsmeļošāku piebildi: ar šādu summu kabatā Latvijas darba ņēmējs nākamgad dzīvos kaut bišķi labāk vai turpinās balansēt uz mazturīgo līmeņa robežas?
