Monika Zīle: “Saskaņa” atkal nodemonstrē politiskās stratēģijas prasmi 3
Sperdams soli uz politikas ceļa, cilvēks nekad nevar būt pilnīgi drošs par to, kas viņu gaida nākotnē un arī aiz tuvākā pagrieziena. Pat šķietami pārredzamā politikas apvidū mēdz izaugt negaidīts šķērslis, kā nupat gadījās 13. Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
Iespējams, savās domās viņš jau iekārtojās Briselē – ja esi pirmais numurs savas blices Eiroparlamenta deputātu kandidātu listē, tad vari nešaubīties, ka “Saskaņai” uzticīgais elektorāts vēlēšanās tev mandātu nokārtos.
Te pēkšņi blieziens pa pieri: izrādās, Briseles virzienā nolēmuši doties arī galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs un vietnieks Andris Ameriks.
Lai cik spēcīgs būtu partijas rumaks, trīs vīrus tas Eiropas Parlamentā neienesīs, un nav jēgas prātot, kurš izkritīs no segliem. Skaidrs, ka man jāpaliek šeit, žurnālistiem saka Vjačeslavs Dombrovskis, vāji slēpjot vilšanos. Jūtas var saprast, bet disciplīnai jāpakļaujas. “Saskaņa” jums nav nekāda “KPV LV”, kur ikviens drīkst kritizēt partijas vadību, pašnominēties ministra amatam, runāt muļķības, veidot “piekto kolonnu” frakcijā un citādi ālēties.
Patīk tas vai ne, bet “Saskaņa” atkal nodemonstrē politiskās stratēģijas prasmi tai šobrīd nelabvēlīgajā situācijā Rīgas domē.
Īsta izmanības paraugstunda. Ja Nilu Ušakovu Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāts aizrotēs uz Briseli, viņš aizies turp ar augstu paceltu zodu kā uzvarētājs. Būtībā tāds paliks, arī mandātu neieguvis – turpinās darbu galvaspilsētas domē, iznākumu argumentējot ar rīdzinieku nevēlēšanos atdot savu mēru citiem.
Bez šaubām, pamats abos iznākumos slidens, baltiem diegiem melnu drēbi šujot. Taču, patīk vai ne, partijas līderim dota manevra iespēja.
Vismaz uz to laiku, kamēr politiskais spēks pārgrupēsies.
Mūsu gaišie spēki no “Saskaņas” var aizgūt ne tikai ikdienišķās politikas karamākslu, bet arī prasmi notvert īsto brīdi savu iekšējo problēmu pieklājīgam atrisinājumam un spriedzes mīnas izlādēt bez skaļiem blīkšķiem un dalīšanās reizinātājos. Kuluāros jau labu laiciņu klīst runas, ka saskaņieši briest līdera nomainīšanai.
Eiroparlamenta vēlēšanas pie jebkura iznākuma to palīdzētu nokārtot bez pļaukāšanās un zināmā mērā pat eleganti. Bet līdz balsošanas nedēļai maija beigās vēl jānodzīvo, un tad jau redzēsim, kādus trumpjus “Saskaņa” galdā metīs vēlēšanu priekšvakarā. Gribas cerēt, ka latviskajām partijām arī būs gana spēcīgas kārtis.
