Monika Zīle: Politiskais dīķis jāšļakstina tagad, lai vismaz troksnis… 2
Ilgi tapinātā valdība nu mēģina ieskrieties un gluži kā no saraksta atpalicis autobuss cenšas atgūt nokavējumu. Visu, bez šaubām, neizdosies – tā ir neiespējamā misija –, bet raidīt sabiedrībai signālus, ka galvenās jomas valstī uzticētas īstajiem cilvēkiem, vajag. Budžeta definīciju (tehniskais, Eiropas Savienībā uzrādāmais, pērnais, šogad Saeimā iesniedzamais un jupissazinkāds) izpratnē sapinies ierindas pilsonis paša garīgās veselības resursu taupības vārdā jau atmetis domu saprast partijas “KPV LV” frakcijas darbības principus. Taču kaut kāda vieglāk sagremojama informācija viņam jālieto, un varas ļaudis uz dienišķā galda servē, ko nu katrs māk uz ātru roku pagatavot.
Citzemju vēstniecības ar sava partijas biedra nedienu balādi aplaimojušo tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) kolēģiem valdībā diezin vai izdosies tuvākajās dienās pārtrumpot. Protams, var pamēģināt sūtīt citplanētiešiem “mesidžus” no Pokaiņiem vai Čertoka ezermalas. Diemžēl gadalaiks patlaban nav astrālajiem sakariem piemērots, bet vilcināties līdz mistisko noskaņu pārpilnajiem vasaras saulgriežiem bīstami – ej nu sazini, būsi tad vairs pats pie grožiem…
Politiskais dīķis jāšļakstina tagad, lai vismaz troksnis, un J. Bordāna kolēģi Ministru kabinetā cenšas neatpalikt no sava līdera.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) nupat apstiprināja, ka “sievietes ir no Veneras” jeb dāma arī smagu finanšu problēmu vispirms aplūko kā krietna latviešu saimniece nonēsātu apģērba gabalu un secina: šīs bikses vēl var salāpīt, noplēšot gabalu kreklam. Kāds lietišķāk noskaņotais, pirms paust ideju skolotāju algu pielikumam nepieciešamo naudu izņemt no sporta jomas, iespējams, būtu pie vienām sāpēm vispirms paanalizējis garās mokās piedzemdēto pedagogu darba samaksas formulu. Tā stipri atgādina būtni ar īpašām vajadzībām, kuras elpināšanai šā vai tā nepietiks no citas kabatas izvilkto miljonu.
Sakārtot sistēmu, kas patlaban der vien prāta mežģīšanai, būtu tas Šuplinskas kundzes lielais izaicinājums, ko viņa – tiesa, vārdā nenosauktu – pieminējusi kādā intervijā. Ministres ašo iniciatīvu jau apstrīd sporta draugi, toties atbalsta vēdera riepu īpašnieki un tauku kilogramu svarcēlāji.
Daži sociālajos tīklos Ilgu Šuplinsku steidz piemērīt krietni augstākiem krēsliem, jo – “viņa labi runā”.
Taču abiem minētajiem, liekas, nāksies uz brīdi, kā tautā saka, paturēt aliņu satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP), kamēr viņš spiež rokas sajūsmas katarsē trīcošajiem agresīvā autobraukšanas stila cienītājiem, dzērājšoferiem un svešu spēkratu tīkotājiem. Ja atbalstu gūs T. Linkaita inciatīva par autovadītāja apliecības un spēkrata tehniskās pases neturēšanu šofera dokumentu makā, tad – lai Dievs stāv klāt ceļu policijai!…
Bet varbūt ministrs noklusējis, ka šiem kārtības sargiem jau ieplānotas apmācības patiesās identitātes noteikšanai apstākļos, kad braukšanas ātrumu pārkāpušais vai vispār bez tiesībām dragājošais drīkstēs nosaukt jebkuru prātā ienākušu vārdu un uzvārdu – teiksim, drauga vai kaimiņa, kas visu mūžu stūrē apzinīgi un pēkšņi saņems aicinājumu uz tiesu par soda nemaksāšanu. Ņemot vērā sabiedrībā valdošo tiesisko nihilismu, būs tādas hohmas* un varianti, ka par maz neliksies!…
Kādā virzienā šis populistiskais šļakstiens ietekmētu satiksmes drošību, labāk neiztēloties.
*Joks (krievu val.)
