Monika Zīle: Petraviča, tagad jau kā grieķu mītiskā Hekate kļuvusi sešroce, savienojot trīs amatus un krēslu Nacionālās drošības komisijā 21
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latviešu mūziķes nedienas, nokļūstot Itālijas cietumā, sociālajos tīklos joprojām tiek uzlūkotas ar skepsi: tāda nieka dēļ kā braukšana sabiedriskajā transportā bez biļetes un uzdošanās par citu personu liek aiz restēm?! Nevar būt, droši vien ir vēl kāds nopietnāks iemesls.
Šo uzskatu nespēj mainīt arī Itālijas likumus tuvāk iepazinušo sacītais, ka tajā valstī svešas identitātes piesavināšanās ir noziegums. Nu, beidziet! – turpina vīpsnāt pašmāju eksperti, kuru viedoklis sakņojas politiskās kultūras ikdienas vērojumos.
Mūsu valsts parlamentā gan apsūdzēto lomā pabijušie, gan aizdomās par dažādām naudas afērām turētie un izmeklēšanai pakļautie pat Saeimas deputātu mandātus nav zaudējuši – vada komisijas, izstrādā koncepcijas un raksta likumus. Mats no galvas nenokrīt!
Nav jau tā, ka paliek bez pēriena, – bubina Latvijas politisko tikumu aizstāvji, – šiem deputātiem nedod pielaides valsts noslēpumiem. Tādā gadījumā būtu loģiski, ka pliķi saņēmušie noliktu mandātus, jo bez šādas atļaujas līdzdalība likumu tapšanā nozīmē pasīvu klātbūtni sēdēs un tādu pašu balsošanu.
Bez šaubām, pirms Saeimas vēlēšanām partijām būtu vajadzējis nopietni aplūkot katru listē iekļauto kandidātu caur reputācijas lupu, lai parlamentā nenonāktu cilvēki, par kuru izdošanu izmeklēšanai jābalso jau pirmajās sēdēs.
Ja reputācijas jēdzienu tulkojam kā cilvēka personības un darbības vērtējumu, tad, šķiet, nevajadzētu rasties situācijai, kad Saeimas Juridisko komisiju vada par dienesta noslēpumu izpaušanu aizdomās turēts deputāts.
Lai nu kuram, bet Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītājam un tieslietu speciālistam Jānim Bordānam vajadzēja saprast šaubīgas reputācijas būtību arī tad, ja tiesa vēl nav sacījusi pēdējo vārdu.
Bet neba vienīgi JKP pieļauj milzīgas atkāpes savējo labās slavas vērtējumā. Tur latiņa nolaista līdz iedaļai, ka zemāk nav kur. Tā šķiet mums. Bet “KPV LV”, lūk, jau pavisam drīz pierādīs, ka iespējas politisko tikumu degradācijā nebūt nav izsmeltas – pārkristīsies citā vārdā un turpinās zaļi dzīvot ar 600 tūkstošiem eiro partijas kasē.
No šī politiskā spēka par labklājības ministri sevi nominējusī Ramona Petraviča, tagad jau kā grieķu mītiskā Hekate kļuvusi sešroce, savienojot trīs amatus un krēslu Nacionālās drošības komisijā, uz žurnālista jautājumu, vai piekristu kandidēt Valsts prezidenta amatam, saka: “Kāpēc ne? Nevienam amatam nav konkrēta prototipa – lūk, te jābūt tādam un tādam cilvēkam.”
Tas patiesībā arī ietver visu, ko mums vajadzētu zināt par politikā iegājuša cilvēka skatījumu uz reputāciju, redzesloku un atbildību. Tam nav nozīmes, – pārliecināta Petravičas kundze, ar savu piemēru šo patiesību apstiprinādama.
