Ģimene nesen atgriezās no Anglijas. Kas atkal liek domāt par aizbraukšanu? 25
Spēka gadu vecuma laulāts pāris pēc Anglijā nostrādātiem gadiem pavasarī atgriezās Latvijā ar nodomu izveidot šeit savu nelielu biznesu. Tā sākšanai bija pamatkapitāls un, kā viņi toreiz uzskatīja, arī ekoloģiski audzētu dārzeņu realizēšanai izdevīga vieta – tuvu novada centram, kur pēdējos gados popularitāti iekarojis sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums gatavs pirkt šādu produkciju. Līdztekus tam ģimene plānoja nelielas tirgotavas atvēršanu tālākā nākotnē. Viņi bija reālisti, kas rēķinājās ar šķēršļiem, un uzskatīja, ka lietišķi izsvēruši visus “par” un “pret”, lai projekts nodrošinātu iztiku pašiem un darbu dažiem vietējiem. Tādus ģimenes uzņēmumus bija redzējuši veiksmīgi darbojamies naudas pelnīšanas zemē un domāja, ka spēs pastāvēt un attīstīties – līdz brīdim, kad izskanēja vēsts par Latvijas dalīšanu apriņķos. Nobažījušies par tagadējā novada centra dzīvotspēju, ar ko viņi saistīja veidojamo biznesu, šie cilvēki, iespējams, atkal aizceļos pirms gājputnu atgriešanās. Jo negrib vēlreiz iekļūt kārtējās administratīvi teritoriālās reformas dzirnavās, kuras iepriekšējā piegājienā jau samala citu biznesa ieceri. Tā varbūt nebija tik labi sarēķināta, bet vienalga nozīmē pieredzi un aizved līdz secinājumam: administratīvo centru pārbīde sāpīgi ietekmē ārpus lielpilsētām izveidotos nelielos uzņēmumus un daļai beidzas ar slēgšanu. Novadu veidošanas līkločos izdzīvojušie tikai nupat bija uzelpojuši, kad atkal neskaidru pārmaiņu mākonis tumst pie pamales.
Šeit pieminētajai ģimenei ir gan konkrēts uzvārds, gan dzīvesvieta apmēram 130 kilometru attālumā no Rīgas. Bet precizēšanai nav lielas nozīmes, jo daudzus sev līdzīgu nākotni iecerējušos tāpat satraucis Latvijas kartes pārplānošanas pieteikums. Tiesa, pagaidām ar miglainiem apriņķu siluetiem un tādu pašu pamatojumu – lielākās teritorijās var labāk izmantot attīstībai virzītos līdzekļus. Pēc būtības jau pareizi, bet tajā pašā laikā rada jautājumu: kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pirms jauno vēsmu pieteikuma izliekas nedzirdējusi sabiedrības vēlmi skaitļos un faktos redzēt ne tik senā pagātnē notikušās administratīvi teritoriālās reformas analīzi? Ja izrādījusies neveiksmīga, tad kādu iemeslu pēc un kur patlaban atrodami tās kvēlākie politiskie karognesēji? Lai gan esam pieraduši un daļēji samierinājušies, ka daža vērienīgi pieteikta pārmaiņa izčākst ar valdības namā plātītām rokām par čika iegūšanai izšķiestiem miljoniem, bet vienreiz tas jābeidz. VARAM striktā vairīšanās publiskot novadu veidošanas ekonomiskos un sociālos rezultātus diemžēl mudina aizdomas, ka zem jaunpieteiktās reformas tepiķa cerēts paslaucīt neveiksmīgas valsts pārvaldes gružus lielu ciparu izteiksmē.
