Monika Zīle: Mūžam nemirstīgas demagoģisku tukšrunu metodes – kolhozā par deficītu veikalos, šodien par vakcinēšanas plānu 59
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Piešķirot lēmumu haosam skanīgu kampaņu nosaukumus, politiķi mēģina iestāstīt sabiedrībai, ka nepaguruši pūlas tās labā.” Pjērs Buasts
Vienā padomjlaika anekdotē no ārzemju brauciena atgriezies kolhoza priekšsēdētājs stāsta, cik ātri viņš apklusinājis kapitālistu indīgos jautājumus par dažādu preču deficītu veikalos: izklāstījis jaunās piecgades plānus, kritiķiem atkāries žoklis un mutes bijušas ciet.
Mainās valstu iekārtas un karogi, bet mūžam nemirstīgas demagoģisku tukšrunu metodes – šo patiesību patlaban apstiprina veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”), kopā ar viņa izveidotā Vakcinācijas projekta biroja vadītāju Evu Juhņeviču stāstot, cik izcili organizēti Latvijā notiks potēšana pret Covid-19.
Bez šaubām, divatā iespējams uzdziedāt biežāk un skaļāk. Nieks vien, ka vakcīnu joprojām nav un ar šobrīd saubagotajām potēto skaits ir smieklīgs, toties sabiedrībai klāstītie plāni galvu reibinoši un ar veselības ministra gādību būvēto gaisa piļu torņi jau pazūd mākoņos.
Miljons šur vai tur – Pavļuta kungs valstu naudu šķiež kā pēc ilga jūrasbrauciena krastā nokāpis matrozis, kurš krogos uzsauc visiem un precētas sievas aubi sola katrai pretimnākošajai skaistulei. Taču, lai cik daiļrunīgs un mežu aiz kokiem paslēpt protošs, veselības ministrs nav mācējis sabiedrību pārliecināt ar skubu izveidotās vietnes “manavakcina.lv” jēgu un lietderību.
Kritiku neiztur paskaidrojumi, ka šādi apzināts potēties gatavo pulks. Pirmkārt, reģistrējušos skaits – pagaidām nav pat simts tūkstoši – nebūs, kā saka, ne eņģeļiem debesīs lukturis, ne velniem ellē krāsns bigulis: uz šī cipara var balstīt vien kārtējo “plānu”, nevis nopietnu stratēģiju.
Otrkārt, paša ministra skaļās deklamācijas un Vakcinācijas biroja nesakarīgās piebildes par noslēpumaino loteriju, kurā izlozēs potēšanās iespēju vietnē reģistrētajiem, tikai paaugstina ūdens līmeni “antivakseru” dzirnavās un mulsina sabiedrību: vai paredzēts kaut kas līdzīgs fantastikas literatūrā aprakstītajām “bada spēlēm”?
Bet arguments, ka dārgā vietne palīdzēs (?) noteikt prioritāri vakcinējamos, tostarp hroniski slimos un resnīšus, – šis apgalvojums jau vienkārši smieklīgs. Nudien, gribētos zināt, kādā veidā ar vietnes starpniecību notiks šķirošana pēc ķermeņa svara?…
Ir dzirdēti ironiski pieņēmumi, ka mūsu valdība un veselības ministrs ar absurdajām darbībām vakcinācijas organizēšanā patiesībā vēlas likt pasaulei iegaumēt Latvijas vārdu: negatīvā nozīmē izskandināts, tas noteikti saglabāsies atmiņā.
Tādam mērķim ticēt negribas, vai ne? Ļoti negribas līdz brīdim, kad esi saticis desmitu ģimenes ārstu, kuri joprojām nav uzrunāti vakcinēšanas plāna sakarā. Nupat Juhņēvičas kundze Vakcinācijas biroja grandiozā skatījuma ietvaros nosauca dažādas vakcinēšanai izmantojamas vietas, tostarp kultūras centrus reģionos. Miniet trīsreiz, vai pašvaldības par to kāds jau uzrunājis…
Vienā gabalā uzsveram vīrusa postu. Nav īsti taisnība. Dažiem pandēmija ir glābējzvans un bezmaz dzīru galds. Piemēram, kompetenču izglītības satura veidotāji drīkst atspringt un gulēt mierīgi – visas viņu neizdarības tiks norakstītas uz vīrusa sajaukto mācību režīma rēķina. Covid-19 ir īsts labklājības ministres Ramonas Petravičas (“KPV LV”) sargeņģelis: mierīgākos laikos viņas tēlotajai lomai valdībā jau sen atrastos cits aktieris.
Bet, ja par dzīrēm kā orģiju ar neparedzamām sekām, tad vērts ieklausīties “KPV LV” runasvīrā Mārī Možvillo. Viņa bažas, ka bērna vajadzībām piešķirtie piecsimt eiro dažai tik lielas vērtības banknoti rokā neturējušai ģimenei noraus jumtu, balstās uz reāliem faktiem. Redzam taču, kādas briesmas sākās “KPV LV” pēc partijai pielemto simtu tūkstošu saņemšanas: trači, naids un politiskais kanibālisms – nesenie domubiedri, par maka valdījumu cīnoties, uzkož cits citu, acis nepamirkšķinot!
