Monika Zīle: Levits rīkojās kā daža ķēkša, liekot galdā apšaubāmas kvalitātes ēdienu 11
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Viens pa roku galam izdarīts darbs var izrādīties pinekļi, kas kājām traucē spert platāku soli.” Kaudzītes Reinis
Bez šaubām, pēc Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likuma izsludināšanas jutās vīlušies Valsts prezidentam Egilam Levitam vēstuli rakstījušie 46 pašvaldību vadītāji, lūdzot apturēt šī Saeimas pieņemtā tiesību akta tālākvirzību.
Bet ko tad valsts galvam bija darīt?
Vietvaras balsīs ieklausoties, Valsts prezidents nonāktu saspīlētās attiecībās ar koalīciju, kas – ko tur slēpt! – ievedusi viņu Rīgas pilī, piedevām neparedzami nobremzētos sāpīgi tapinātā ATR, bez kuras iestrēgst tautsaimniecības attīstības vīzijas un pavisam konkrēti plāni.
Tā nu E. Levits, likuma dzīvotspēju akceptēdams, rīkojās kā daža ķēkša, liekot galdā apšaubāmas kvalitātes ēdienu: ja mīļajiem viesiem negaršo, nav spiesta lieta ar šo mieloties.
Vārdu sakot – likumam ir trūkumi, bet neapmierinātajiem visas iespējas meklēt taisnību Satversmes tiesā (ST).
Līdzībās runājot, par tizlu atzītais jaundzimušais nokristīts, un pandēmijas biedējošā mākoņa joprojām ieskautajai sabiedrībai tagad sevi jāmierina, ka daudzi agrā bērnībā zemu vērtētie dzīves gaitā guvuši lielus panākumus un pat piepulcējušies ģēnijiem.
Kas zina, Covid-19 ēnā pārzīmētā Latvijas karte izrādīsies veiksmīgas reformēšanas paraugs un – lai nu Dievs dod! – beidzamais ATR eksperiments kaut cik pārskatāmā nākotnē.
Taču jau zināms, ka pilnīgi pretējās domās ir Kandava un Varakļāni, atsakoties sēsties pie ATR galda viņiem ierādītajās vietās. Dzird, nemiers rūgst arī Salacgrīvā.
Kaut gan grūti prognozēt, cik pašvaldības tomēr dosies apstrīdēt viņiem pielemto teritoriālo “laulību”, skaidrs ir tas, ka ATR kaites – patiesas vai politiķu augstprātīgas paviršības un neizrunāšanās dēļ izaugušas – nobremzēs pārmaiņas daudzās jomās, ieskaitot izglītību un veselības aprūpei.
Tas nozīmē arī dzīvošanu neziņas miglā ATR strīdiņu skarto apvidu uzņēmējiem, kuri nesagaidīs cerētos investorus.
Bet, jāteic, vislielākajās sprukās šobrīd nonācis administratīvi teritoriālās reformas galvenais dzinējspēks – politiskā apvienība “Attīstībai/Par”.
Liekas, tai pat būtu bijis izdevīgāk, ja Egils Levits atdevis likumu vēl piestrādāt – varētu pārmest nedraudzīgajām vietvarām turēšanos pie krēsliem, pārmaiņu vajadzības neizpratni, vecmodes domāšanu un ko tik vēl ne.
Tagad ministra Jura Pūces partijai gluži vai jāzīlē reformas biezumos: būs izdevies ar ATR buldozeru izstumt no vietvaras zaļzemniekus un citus opozīcijā savu stundu gaidošos konkurentus?…
Patlaban, kaislībām novados viļņojoties, šķiet, ka vairākas “Attīstībai/Par” darbības reformas virzīšanas procesā strauji uzpildījušas ūdeni Latvijas Reģionu apvienības dzirnavās.
Tiesa, līdz jauno pašvaldību vēlēšanām dažu peļķi var sasmelt, ja neuzradīsies neparedzēti apgrūtinājumi. Nemaz nav jānāk pandēmijas vilnim, pietiek ar neattaisnotām cerībām galvaspilsētas domes vēlēšanās un koalīcijas partneru vēlmi dabūt savu kumosu no pašvaldību reformas pīrāga…
