Monika Zīle: “Kad vēders kurkst, sirdsapziņa klusē” 5
“Viltota doma ir kā viltota nauda – vispirms blēžu uztaisīta un pēc tam godīgu ļaužu izplatīta.”
Jozefs de Maistre
Vidusmēra latvietis dievina visu netveramo un dvēseles telpā mītošo. Tādēļ dažu “KPV LV” deputātu solīšanās 13. Saeimā balsojumos klausīt vienīgi savai sirdsapziņai jau atbalsojas attiecīgās sociālo tīklu aprindās. Beidzot Jēkaba ielā esot ienākuši cilvēki, kas aizstāvēs tautai svarīgās vērtības, pa īstam kalpos valstij, cels godā tikumus – un tādā garā.
Diezgan plaši paudumi stilā, kurš sarunu valodā jau ieguvis definīciju “sviests”.
Ceru, piena pārstrādātāji neapvainojas, ka viņu ražotnēs tapušo garšīgo un vērtīgo produktu izmanto visnotaļ dīvainam nolūkam. Nu, tā jau daždien gadās, ka staipa un apšaubāmai vajadzībai piemēro jebko, sirdsapziņu ieskaitot. Apstāšos pie īsas definīcijas – sirdsapziņa ir tikumiskās atbildības jūtas par savu rīcību attieksmē pret citiem, morālo uzskatu un principu kopums. Filozofiju krietni dziļāk studējušais “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, žurnālistiem publiski akceptējot dažu savas draudzes locekļu sirdsapziņas balsojumu, droši vien tikai laika trūkuma dēļ šo paziņojumu nepapildināja ar dižgara Hēgeļa domu, ka ļoti bieži cilvēkiem stipri atšķiras sirdsapziņas jēdzieni un to līdzsvarošanai ir nepieciešama objektīva mēraukla.
Tiesa, ar mērīšanu šajā jomā daudz neskaidrību. Piemēram, kā nosvērt morālo uzskatu kopumu no advokātu “cunftes” izslēgtam juristam?… Nu, labi, šoreiz nav runa tikai par “KPV LV” deputātu Aldi Gobzemu, kurš nu amatu savienošanas kārtībā pilda arī sirdsapziņas bruņinieka pienākumus un kā tāds lielas un mazas radības veikli piemuļķojis pasaku Rausītis ieripojis parlamenta nišā, kas veiklam cilvēkam paver milzīgas manevru iespējas.
Gobzema teiktais, ka viņu frakcija būs gan pozīcijā, gan opozīcijā, raksturo līdz šim Saeimā vēl nebijušu situāciju, kad viena deputātu grupa, vicinādama maskas ar cēliem sirdsapziņas vaibstiem, nekautrējas paziņot: esam atvērti shēmošanai un manipulācijām, izskatīsim visus priekšlikumus!…
Pat “Olšteina sešnieks” savulaik neuzdrošinājās tik plaši atklāt kārtis.
Ideālā variantā sirdsapziņai vajadzētu būtu tikumu un morāles principu augstākajai raudzei. Bet, lai kā gribētos šādu tīrradni saglabāt, to ietekmē un izmežģī cilvēka raksturs, notikumu izpratne un banālā sadzīve.
Jau franču domātājs Denī Didro secinājis: “Kad vēders kurkst, sirdsapziņa klusē.” Bet mūsdienu poļu humorists Staņislavs Ježi Lecs papildina: “Jebkura sirdsapziņas balss pazīst lūzuma posmus.” Vēsture apstiprina, ka sirdsapziņas vārdā aizsāktas un pastrādātas briesmu lietas, svēto inkvizīciju un karus ieskaitot.
