Monika Zīle: Kā mainās mūsu prāts, dzīvojot vienatnes pilīs un būdiņās? 0
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nošķiriet cilvēku no sabiedrības, un viņa domas kļūs juceklīgākas, bet raksturs cietsirdīgāks.” Deni Didro
Vēsts, ka 2018. gada sākumā Lielbritānijas valdībā izveidots vientulības ministra amats, pasaules informācijas telpā izskanēja īsi un palika bez garākas atbalss. Apvienotajai Karalistei sākās “breksita” radītās politiskās un ekonomiskās problēmas, un ziņu aģentūras pievērsās to izklāstam.
Nopietnu analīzi par to, kā jaunā ministra krēsls ietekmējis emocionālas atstumtības skartos britus, nav izdevies atrast.
Šobrīd ko tādu meklēt vispār nav jēgas – ar Covid-19 saistītie ierobežojumi radījuši apjukumu sociālizācijas teorētiķu aprindās un izjaukuši pierasto darbakārtību miljoniem parasto cilvēku. Kādi šajos apstākļos var būt sabiedrības pētījumi?… Labi, ka šo to izlobām no sociālajiem tīkliem.
Tur daļa pašizolācijas skarto apgalvo: šī ir lieliska iespēja būt projām no biroja trokšņiem un darboties sev pieņemamā ritmā. Arī dažās uzņēmēju aprindās dzirdēti secinājumi, ka pandēmija parādījusi līdzekļu ietaupījuma ceļu: darbiniekiem strādājot mājās, zūd nepieciešamība pēc plaša ofisa un samazinās telpu uzturēšanas izdevumi.
Tikmēr Austrijas sociologu pētījums, kuru esot pasūtījuši dažu arodbiedrību pārstāvji, attālināta darba metodi nesvītrojot, ved pie bažīga secinājuma, ka strādāšana vienatnē bremzē personības veidošanās procesu. It īpaši jauniem cilvēkiem, kuru profesionālo attīstību stimulē kolektīvā valdošā sāncensība, mentoru programmas un darbavietas tradīcijas.
Biroju platības sašaurināšanā gūtais ietaupījums pavisam drīz var pārtapt zaudējumā, jo nāksies izdot naudu darbinieku sociālizācijas iemaņu atsvaidzināšanai, lai veidotu komandas lielāku projektu īstenošanai.
Dažāda ranga psihologi un psihoterapeiti jau vairākkārt aizrādījuši valdībām par nepieļaujami šauro skatījumu uz Covid-19 sekām. Bažījoties galvenokārt par ekonomisko lejupslīdi un prognozējot augšupejas sākumu, bez ievērības atstāts ierobežojumu diktētās cilvēka vienatnes telpā notiekošais. Dažiem tā varbūt patiešām ir miera pils, kurā atrasties patīkami.
Bet pērnajā rudenī “Golin Riga” un “Norstat” veiktajā aptaujā 79 procenti Latvijā intervēto teikuši, ka jūtas vientuļi (Lietuvā attiecīgi 71 un Igaunijā 63). Proti – šie cilvēki vienatnes “būdiņās” izdzīvo savas nevajadzības sāpi un uzskata, ka viņi nevienam nerūp. Tā kā šis cipars iegūts vēl pirms Covid-19 pieteikšanās, tad jāšaubās, vai patlaban vientulības traumēto pulks mazinājies. Drīzāk jau papildinājies ar piespiedu izolācijā aizsūtītajiem.
Vai šie cilvēki, kam piemīt arī augstāks depresiju risks, būs spējīgi atsaukties jaunajiem izaicinājumiem un apgūt jaunus pienākumus, pandēmijai noplokot?… Lai gan tās atkāpšanās termiņus noteikt diemžēl nav iespējams, dzīve turpināsies.
Jebkuros apstākļos būs nepieciešamas personības, kas izaug socializējoties – pārmantojot kolēģu pieredzi un mācoties domu apmaiņā. Lai cilvēcisko un profesionālo kvalitāšu attīstība nepakluptu, darbavietu personāla speciālistiem nu “kaujas apstākļos” jāapgūst un jāizmanto paņēmieni komandas gara saglabāšanai, daļai kolektīva strādājot vienatnē.
Garīgās veselības speciālisti bažīgi arī pašnāvību sakarā. Statistika gan mierina: gada pirmajā ceturksnī valstī dzīvību sev atņēmuši “tikai” 70 cilvēki, nepārsniedzot pagājušā gada rādītājus.
Tiesa, pandēmija tad vēl nebija kārtīgi ieskrējusies, tā ka… Bet cerēsim uz labāko un, strikti pieprasot politiķiem celt veselības aprūpes līmeni, rūpīgāk pieskatīsim cits citu. Tam kapitālieguldījumus nevajag, bet rezultāts vienmēr pozitīvs.
