Monika Zīle: Deputāta Kaimiņa skandāls – banāls dzerstiņš ar politiskām sekām 38
Tieši brīnums, kāpēc sazvērestības teoriju piekritēji pagaidām nekur nav publiskojuši viedokli, ka no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) listes Saeimā ievēlētā Artura Kaimiņa ālēšanos Rīgas kafejnīcā opozīcijas deputātam piespēlējusi valdošā koalīcija, lai atsaistītu sabiedrības uzmanību no lielā steigā uz priekšu trenktā nākamā gada budžeta pieņemšanas. Tā sacīt, kamēr sabiedrība lēš, cik promiles plaši apspriestā konflikta vakarā tautas kalps bija ņēmis uz krūti, pa to laiku varas kloķu turētāji netraucēti sabīda “ģelas” sev tīkamā shēmā, kuru nepieļaušanu savam elektorātam pirms vēlēšanām solījusī LRA tagad līdz ausīm iestigusi banālā dzerstiņa iztirzājumā dažādos līmeņos. Tīri labs sižets garāka lidojuma laika īsināšanas romānam – ar šo secinājumu varētu beigt apspriest skandālus, kādus palaikam krogos izraisa cilvēki ar nestabilu psihi, kompleksu mocītie, prasti dzērāji, rupekļi u. tml. Arī incidenta centrālais tēls saņēmis skatuves ļaudīm nepieciešamo uzmanības slāpju remdēšanas tiesu un emocionālo badu kādu strēķi varbūt nejutīs.
Pēc jandālā iesaistīto savstarpējās izlīgšanas gandrīz vai jāpiekrīt LRA frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam, ka nav ko celt vētru ūdens glāzē – cietušo nav. Jāteic, gluži tik atklātā tekstā godājamais katastrofu medicīnas veterāns neaicināja piešķirt A. Kaimiņa uzvedībai aušīga puikas blēņu statusu, bet no viņa paudumiem tas izriet. Pagrūti gan saprast, ko īsti M. Šica kungs gribēja teikt, aicinot novērtēt grēkāža lielo veikumu Saeimā un Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijā. Negribas ticēt, ka par varoņdarbu LRA frakcija uzskata agresīvi uzbrūkošus jautājumus vienai traģēdijā cietušajai. Tiesa, pēc tam A. Kaimiņš sievietei atvainojās jau ekrānos iemūžinātajā nevērīgi garāmejoša debesu iemītnieka manierē, kuru listes kolēģi no viņa patapinājuši. Tā LRA frakcijas vadītāja Daiņa Liepiņa piedāvājums salīdzināt Kaimiņa sataisītās ziepes ar dažu citu pēdējā laikā vārītajām: lūk, “Vienotības” Spolītis “pālī” pie stūres taču bija potenciāls slepkavnieks, turpretī mūsu apžilbušais nopietnu skādi izdarīt nevarēja. Protams, demagoģija ietilpst politiķa kaujas arsenālā, ko izmantot vārdu kaujās pret oponentiem. Šajā gadījumā D. Liepiņa izšautais lādiņš eksplodēja Saeimā, nodarot milzīgu postījumu jau tā zemajai parlamenta autoritātei un palielinot plaisu starp varu un sabiedrību. Nepazīstu LRA frakcijas konsultantus. Šķiet, viņi nav savu uzdevuma augstumos. Pretējā gadījumā būtu D. Liepiņu apgaismojuši vismaz par atšķirībām tirgus un valsts augstākā likumdevēja nozīmēs.
Saeimas deputāta Kaimiņa neglītās uzvedības atmazgāšanas procesā ir uzpeldējis kāds mūsu politiķiem visnotaļ noderīgs jēdziens – trešā puse. Lūk, šī mistiskā būtne, parādība, spoks vai taisnības cīnītāju un patiesības mīlētāju nīstošs astrālais tēls arī bijusi tāvakara kroga incidenta provokatore. Ar piebildi – visticamāk… Ja kafejnīcas apsargi deputāta augstprātības izvirdumu nerosināja, nesmukuma satīrīšanas loģika tomēr diktē nosaukt iemeslu, kura dēļ A. Kaimiņš sāka dižoties ar darba apliecību, vai ne? Trešā puse!… Šo atradumu LRA turpmāk par līgumcenu varētu iznomāt citiem ķezās nokļuvušajiem, ja iespiež spīlēs un liek apsolīties “darīt visu, lai turpmāk nesniegtu nepatiesas ziņas” – kā ziņu aģentūra apraksta A. Kaimiņa galavārdu pēc tēvišķajiem uzmundrinājumiem frakcijas sapulcē.
