Monika Zīle: caur un bez puķēm 0
Koalīcijas pārstāvji nedrīkstētu iziet no mājas bez violeta zieda – šī krāsa simbolizējot untumus un neuzticēšanos partnerim
Tehnikas progress līdztekus sadzīves atvieglošanai gaisinājis dažu labu pagātnē populāru jaukumu. Zudušo skaitā arī florigrāfija jeb karalienes Viktorijas valdīšanas laikā Anglijā ļoti iecienīta puķu valoda. Ko šodien satur lakoniskās īsziņas vai mobilā tālruņa klausulē čukstēti aprauti vēstījumi, to reiz iekombinēja ziedu pušķī. Eleganti, smalki, saprotami.
Ja, teiksim, reklāmas aģentūras “MOOZ!” radošais direktors Ēriks Stendzenieks dzīvojis Viktorijas periodā, pirms kāda laika viņa publiski pausto skepsi par eiro Latvijā, iespējams, būtu vēl papildinājis uz valdības namu nosūtīts pods ar krāšņi ziedošām begonijām. Pat florigrāfijas ābeci knapi apguvušie zina šīs puķes brīdinošo nozīmi, un – protams, tikai pieļauju! – pilns ziedu vēstījuma teksts tad skanētu apmēram tā: nu skatieties, ja es kļūšu par eiro pretinieku nometnes runasvīru, dažs labs var pazaudēt miegu un vēl šo to!… Bet Stendzenieka kungs varas vīriem (un sievām ne tik) nav sūtījis minētos lakstus, tāpēc “MOOZ!” kļūšana par jaunās valūtas popularizētāju uzskatāma tikai par labi organizētas un caurspīdīgas valsts iepirkuma procedūras rezultātu, apgalvo pat atsevišķos gadījumos stipri aizdomīgā atklātības patronese “Delna”.
Ar mediju starpniecību izplatītā viedokļu apmaiņa starp Latvijas Pašvaldību savienību ( LPS) un vides un reģionālās attīstības ministru Viktorijas laikos būtu savilkta krietni īsāk, LPS vārdā piegādājot Edmundam Sprūdžam apvītušu rožu buķeti. “Viss beidzies!” saka apšņurkātās ziedu karalienes, tāpēc velti gaidīt aicinājumu uz LPS kongresu, un ierašanās tur nelūgtam arī neko īpašu nemainīs ministra un pašvaldību attiecībās.
Varam pieņemt, ka bijušais Saeimas spīkers un savulaik tēvzemiešu partijas smagsvars Jānis Straume šonedēļ izteiktajā aicinājumā brālīgi skūpstīt nacionālā spārna politiķu mūžveco pretinieku “Saskaņas centru” (“SC”) atbilstoši florigrāfijas likumiem ielicis pušķīti trauslo anemoņu. Bet tikpat labi tur iederas dzeltenu neļķu saišķis. Nozīme viena: “Esmu vīlies!” Bijušais tēvzemietis no kādreizējiem politisko ieroči biedriem diemžēl nav saņēmis ar zelta lentīti apsietus pelašķus, kas satur nepārprotamu vēstījumu: “Tu viens vari dziedināt.” Iespējams, pasta putrošanās dēļ sūtījums nokļuvis pie kāda cita, kurš to uztvēris kā jauna politiskā spēka veidošanas aicinājumu. Bet tas ir cits stāsts…
Florigrāfijas dresskodu ievērojot, mūsu valdības koalīcijas pārstāvji nedrīkstētu iziet no mājas bez violeta zieda pie tērpa, rokā, matos utt. Nokrāsām bagātais tonis ietilpīgs arī tulkojumā – simbolizē kaprīzes, untumus, savstarpēju neuzticēšanos. Vārdu sakot, pilns spektrs nākamā gada budžeta apspriešanas gaisotnes raksturojumam.
Tik daudz – par ziediem. Protams, arī šodien nav liegts runāt caur puķēm tiešā vai pārnestā nozīmē. Bet mūsdienu realitāte budžeta tapināšanas sfērā prasa skaidru valodu. Atzīstot valdības tiesības daļu jautājumu izrunāt bez lieciniekiem, gribētos saņemt apstiprinājumu, ka nepiederošām personām slēgtajā telpā nenotiek ierastā matu skaldīšana, bet pašu ne tik sen apstiprinātajā Nacionālās attīstības plānā (NAP) definētās reģionu attīstības iezīmēšana.
P. S. Kopš Viktorijas laikmeta puķu valoda piedzīvojusi ziedu tulkošanas grozījumus, pārmaiņas nav skārušas vienīgi kāpostu – kā simbolizēja naudu, tā joprojām!
