Monika Zīle: Artuss Kaimiņš drīz, izskatās, būs valdnieks bez karalistes 0
Maija pēdējā nedēļa bija īsta medusmaize politikas apskatniekiem: reti sakrīt četras svarīgas balsošanas, kuru iznākumus tagad var analizēt pa vienam, likt kopā, meklēt sakarības, atcerēties prognozes un paredzēt notikušā ietekmi. Ar to gan šobrīd pat profesionālie analītiķi neaizraujas: kamēr vēlēšanu virpuļa atbalsis vēl skaļas, prātīgāk ir nogaidīt.
Tirgus placim piestāvošie monologi un debates Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās it kā šķiet mazsvarīgi dažādu reformu pieteikuma dzirnavās maltajam valsts nomales iedzīvotājam. Tajā pašā laikā tur izmantotā zinātnes aprindās vēl nesen neiedomājamā retorika ar klaju apsaukāšanos un savstarpēju rēķinu kārtošanu daudzmaz skolotu alūksnieti un kārsavieti mudina šaubīties par augstākās inteliģences piemērotību valsts augšupeju veicinošos posteņos.
Tādēļ nav izslēgts, ka Alma Mater aulā skanējušo rupjību nejauko atbalsi pēkšņi dzirdēsim kādās cita līmeņa vēlēšanās.
Iespējams, bažas par kandidātu atbilstību svarīgajiem pienākumiem daudzus atturēja no piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Lai gan balsotāju skaitu, bez šaubām, negatīvi ietekmēja juceknis ar gaidītajiem un nesaņemtajiem informēšanas paziņojumiem, politisko atbildību par zemo aktivitāti vajadzētu uzņemties “KPV LV” un Jaunajai Konservatīvajai partijai (JKP).
Elektorātam tomēr laba atmiņa – nav aizmirsušies 13. Saeimas vēlēšanu kampaņā šo politisko spēku skandētie visvisādas debesmannas apsolījumi, kas tobrīd daļu sabiedrības iekvēlināja atbalstam un tikpat strauji atdzesēja, gaisa pilīm sastopoties ar realitāti.
Par tukšo izrādīšanos “KPV LV” nu maksā ļoti bargus rēķinus, un pats dibinātājs Artuss Kaimiņš drīz, izskatās, būs valdnieks bez karalistes.
Socioloģiskajās aptaujās tapušos partiju reitingus var apšaubīt, piesaucot konkurentu intrigas un naudas ietekmi, bet EP vēlēšanu rezultātu spogulī redzamais ir skarbs elektorāta spriedums. Piemēra pēc: 13. Saeimas vēlēšanās Viesītes novadā A. Kaimiņa politiskajam spēkam uzticējās gandrīz trešā daļa balsojušo, bet 25. maijā – vairs tikai viens procents. Pamatīgi dilis arī JKP pielūdzēju skaits. Šo partiju ikdienas rīcībā vīlušies, visticamāk, nolēma ignorēt EP vēlēšanas.
Vērot, ar ko beigsies jau labu laiku pirms EP un Valsts prezidenta vēlēšanām sākusies rūgšana “KPV LV” augšgalā un Saeimas frakcijā, nav pārāk interesanti. Tas jau redzēts: vispirms burkšķis, kam seko neliels dabiskais nobirums, ko drīz papildina citas atlūzas ar jauniem vadoņiem priekšgalā.
Šo procesu pazīst kā “Jaunā Vienotība”, tā “Attīstībai/Par”.
Nu abas kā citu ģimeni nodibinājuši laulātie, kuriem kopīgs bērns, taktiski izvairās ķidāt bijušo un, lai cik neticami izklausās, varbūt tiks konfidenciāli aicinātas konsultēt iekšējās saticības jautājumos “Saskaņu”, kuras kuģa šķietami monolītajā komandā pēkšņi noticis dumpis. Lai gan nemiernieki bez vilcināšanās apspiesti un izraidīti no Rīgas domes valdošajai koalīcijai baudāmo labumu ķēķa, “Saskaņas” zemstrāvas un pārgrupēšanās solās būt dāsna barotne politikas analītiķiem.
Taču nevajag domāt, ka visi politikā ienākušie maija izskaņā tramīgi studējuši balsošanu rezultātus. Kamēr “KPV LV” frakcija dalījās samurajos un žuļikos, no šī politiskā spēka sevi par labklājības ministri nominējusī Ramona Petraviča žurnālā “Privātā Dzīve” izrādīja savu garderobi.
Tagad pensionāri, invalīdi un mazturīgie zina, ka ministre “Calvin Klein” vakartērpus var pirkt faktiski bez uzmērīšanas – der ikviens acīs iekritušais.
Ko lai piebilst? Acīmredzot ideāla auguma parametri ne vienmēr draudzējas ar amata ētiku. Parasti, ja šis jēdziens nav iepriekš dzirdēts.
