Monētas ar dižgariem un torņiem 0
Sanmarīno Republika ir trešā mazākā neatkarīgā valsts Eiropā (aiz Vatikāna un Monako). Tā veido anklāvu Itālijas teritorijā. Lai gan šī valsts neietilpst Eiropas Savienībā, 2002. gadā tur nomainīja Itālijas liru pret eiro un vienojās par tiesībām kalt nelielu skaitu savu eiro monētu.
Lielākoties uz Sanmarīno monētām ir attēloti arhitektūras pieminekļi. Uz 2 eiro monētas ir iemūžināta Sanmarīno valdības ēka jeb Palazzo Pubblico. Uz 50 centu monētas ir attēloti trīs torņi – Lagaita, Lačesta un Ilmontale (La Guaita, La Cesta, Il Montale). Uz 10 centu monētas redzama Sanmarīno Bazilika, bet uz 2 centu monētas – Sanmarīno Brīvības statuja. Uz 5 centu un 1 centa monētām ir attēloti attiecīgi Lagaitas un Ilmontales torņi.
Atšķirīgas ir tikai 1 eiro un 20 centu monētas. Uz 1 eiro monētas ir attēlots Sanmarīno Republikas oficiālais ģerbonis, bet uz 20 centu monētas – Svētais Marīno (no kāda Gverčīno skolas mākslinieka eļļas gleznojuma).
Sanmarīno ir laidusi apgrozībā deviņas 2 eiro piemiņas monētas. Pirmo monētu laida klajā 2004. gadā, godinot vēsturnieku un numismātu Bartolomeo Bordžesi, 2005. gadā – monētu par godu fizikas gadam pasaulē, 2006. gadā – pieminot Kristofera Kolumba nāves 500. gadadienu. 2007. gadā laida klajā Džuzepes Garibaldi 200 gadu jubilejai veltītu monētu. 2008. gadā izdeva monētu, kas veltīta Eiropas starpkultūru dialoga gadam. 2009. gada monēta veltīta Eiropas radošuma un inovācijas gadam. 2010. gada monēta ir veltīta Sandro Botičelli nāves 500. gadadienai. 2011. gadā izdeva monētu, kas veltīta Džordžio Vasari dzimšanas 500. gadadienai, bet jaunāko monētu – 2012. gadā, kad visas eirozonas valstis laida klajā eiro banknošu un monētu ieviešanas desmitgadei veltītu monētu.
Sandro Botičelli, īstajā vārdā Alesandro di Mariano Filipepi (1445 – 1510, dzimis un miris Florencē) – agrīnās renesanses gleznotājs, kā daiļrade bija viena no spilgtākajām sava laikmeta izteicējām un noslēdza agrīno renesansi. Par mācekli viņš kļuva jau 14 gadu vecumā, agrāk nekā liela daļa citu renesanses mākslinieku. Botičelli izkopa savu personisko stilu, ko raksturo līniju harmonija augstākajā pakāpē. Viena no viņā populārākajām gleznām ir 1489. gadā tapusī “Veneras dzimšana”.