Monas Lizas pētnieks domā, ka atklājis slavenā smaida noslēpumu 0
Mākslas vēsturnieks amatieris no Teksasas uzskata, ka viņam izdevies atklāt Leonardo da Vinči slavenās gleznas “Mona Liza” slavenā smaida noslēpumu – viņa bijusi viena no agrīnajām feministēm.
Viljams Varvels grāmatā “The Lady Speaks: Uncovering the Secrets of the Mona Lisa” (“Dāma runā: Atklājot Monas Lizas noslēpumus”) skaidro, ka Džokonda bijusi 16.gadsimta feministe, kura cīnījusies par lielāku sieviešu ietekmi katoļu baznīcā.
“Džokonda centās parādīt citiem, ka jaunā Jeruzaleme pienāks tad, kad tiks atzītas sieviešu teoloģiskās tiesības,” norāda 53 gadus vecais Varvels, kuram ir matemātiķa izglītība.
Viņa teorija pievienojas neskaitāmām citām, kuras gadu gaitā radušās par slaveno gleznu, kas ik dienas Luvras muzejā piesaista tūristu pūļus.
Liza del Džokondo bija piecu bērnu māte, kura piedzimusi Florences aristokrātu ģimenē. Portretu pasūtīja viņas vīrs, audumu tirgotājs.
Glezna radīta laikā no aptuveni 1503. līdz 1506. gadam.
Savā grāmatā Varvels paskaidro, ka da Vinči esot uzgleznojis ikvienu pantu no Zaharija grāmatas Vecajā Derībā, kas stāsta par ideālas sabiedrības – jaunās Jeruzalemes – gaidām.
Ar to viņš vēlējies parādīt, ka “jādod sievietēm tiesības kļūt par mācītājām”.
“Leonardo “Monas Lizas” fonā un priekšplānā novietojis pavisam 40 simbolus no 14. nodaļas,” uzsver Varvels.
Pie Monas Lizas labā pleca redzama kavalērija, bet otrā pusē ir Olīvu kalns. Savukārt viņas tērps atgādina iejūgu, atbalsojot Bībeles tekstu un simbolizējot sieviešu apspiešanu.
“Zināšanas par jauno Jeruzalemi ir tas, ko atspoguļo viņas noslēpumainais smaids,” norāda Varvels.
Slavenā glezna turpina piesaistīt uzmanību. Daži apgalvo, ka tās acīs esot saskatījuši mistiskas zīmes, savukārt japāņu entuziasti ar tehnoloģiju palīdzību mēģinājusi izveidot viņas balsi. Tikmēr kāds ārsts norādījis, ka viņai esot augsts holesterīna līmenis.
“Izskanējuši pat pieņēmumi, ka viņa ir vīrietis, pats Leonardo da Vinči,” norāda mākslas vēsturniece Lora Faņāra no Ljēžas universitātes Beļģijā. “Manuprāt, tur nav nekā apslēpta. Tas ir buržuāzijas sievietes portrets, kādu tajā laikā bija ļoti daudz, lai arī tas ir grūtāk saprotams nekā pārējie.”
“Da Vinči bija mākslinieks, kurš rūpīgi izplānoja savas gleznas. Nekas tajās nav tāpat vien,” viņa piebilda.
