Vladimirs Putins.
Vladimirs Putins.
Foto: SCANPIX/AFP/LETA

Gunārs Nāgels: Varētu rasties jautājums par Molotova–Ribentropa pakta atdzimšanu 47

Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Molotova–Ribentropa pakts sadalīja Austrumeiropu divu totalitāru varu ietekmes sfērās. Nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības ārlietu ministru parakstītais līgums ar vēlākiem precizējumiem novilka līniju no Lietuvas–Vācijas robežas pie Baltijas jūras cauri visai Polijai līdz pat Melnajai jūrai, nošķeļot Rumānijas daļu.

Krievijas prezidents Putins liek skaidri saprast, ka viņu neapmierinātu pat Otrā pasaules kara priekšvakarā nospraustā līnija. Protams, līnijas austrumu pusē viss paliktu Krievijas ietekmju zonā, no kurienes būtu jāatvelk visi NATO spēki. Bet pieprasījums ir atvilkt NATO spēkus arī no Polijas, kura pilnībā atrodas Molotova–Ribentropa līnijas rietumu pusē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rietumu presē bieži var lasīt Putinu attaisnojošus rakstus, kuros kartēs norāda uz Krievijas “ielenkumu” no NATO spēkiem. Diemžēl šajās kartēs gandrīz nekad nerāda iemeslu šādam “ielenkumam”. Nemin Padomju Savienības agresiju Polijā un Somijā (1939), Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā (1940), Japānā (ar kuru Padomju Savienībai bija spēkā esošs neitralitātes līgums) trīs dienas pēc atombumbas sprādziena virs Hirosimas 1945. gadā, Gruzijā (2008), Ukrainā (2014).

NATO, protams, nav nekāda pienākuma aizstāvēt Ukrainu, bet tā tomēr darbojās bijušajā Dienvidslāvijā 90. gados. NATO darbība Afganistānā bija sekas ASV izsauktā NATO 5. panta iedarbībai.

ASV ir devušas atļauju Baltijas valstīm sūtīt uz Ukrainu Amerikā ražotus ieročus. Igaunija sūtīs “Javelin” prettanku raķetes, un Latvija un Lietuva sūtīs “Stinger” pretgaisa raķetes.

Bet kā ir ar Krievijas veco draugu/ienaidnieku Vāciju? Vācija ir aizliegusi Igaunijai nodot Ukrainai Vācijā ražotos lielgabalus. Vācijas jūras spēku vadītājs viceadmirālis Šēnbahs (Kay-Achim Schönbach) izteicies – apgalvojums par Krievijas vēlmi iebrukt Ukrainā ir muļķības un ka Krima ir prom un nekad neatgriezīsies. Putins tikai gribot cieņu, kas viņam arī pienākas. Par šiem izteicieniem Šēnbaham nācās atkāpties no amata. Saliekot šo kopā ar “Nord stream” gāzesvadu, varētu rasties jautājums par Molotova–Ribentropa pakta atdzimšanu.

Manuprāt, tomēr nav tik traģiski, sevišķi, ja pilnībā noklausās Šēnbaha teikto. Sevišķi viņa apgalvojumu, ka Baltijas valstu dalība NATO ir loģiska, jo tās jau agrāk bija neatkarīgas. Būsim uzmanīgi, bet nekritīsim izmisumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.