Moldova virzās uz Eiropu 0
Ir darba dienas beigas, kad valdības namā Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā tiekos ar ministru prezidentu, 38 gadus veco bijušo uzņēmēju Kirilu Gaburiču. Intervija, kas bija paredzēta no rīta, pēc biroja lūguma nolikta vakarā, jo premjeram bija steidzami risināmas lietas parlamentā. Pagājuši tikai pāris mēneši, kopš Moldovai ir valdība. Vēl aizvadītā gada nogalē notikušās parlamenta vēlēšanas prasīja labu laiku, lai politiķi vienotos par ministru kabineta izveidošanu. Vairākumu balsu ieguva sociālisti, kuru rindās ir daudz bijušo aktīvo komunistu un kuri izvērsa masīvu kampaņu, galvaspilsētas ielas “izdekorējot” ar plakātiem, kuros redzams smaidīgs Krievijas prezidents Vladimirs Putins sēžam pie viena galda ar partijas līderiem.
Moldova bija ļoti tuvu Eiropas Savienībai pilnīgi pretējam politiskajam kursam, taču divi proeiropeiskie spēki – Demokrātiskā partija un Liberāli demokrātiskā partija – galu galā spēja izveidot mazākuma valdību, sociālistus atstājot opozīcijā.
Moldovas iekšpolitikai šajā laikā ir milzīga loma arī tās ārpolitiskajā dzīvē. Valsts ir parakstījusi Asociācijas un tirdzniecības līgumu, kā arī ir noslēgusi bezvīzu režīmu ar ES, kuru jau ir izmantojis teju pusmiljons cilvēku. Moldova tiek uzskatīta par visveiksmīgāko ES Austrumu partnerības valsti no sešām – Gruzijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Armēnijas, Ukrainas – kopumā. “Mēs smeļamies zināšanas no citām Eiropas valstīm un dalāmies tajās ar pārējām Austrumu partnerības dalībniecēm. Tā mums ir liela pieredze, taču jāīsteno vēl daudz un dažādu reformu, kas, es ceru, padarīs mūsu valsti labāku,” saka premjerministrs Gaburičs. Kopā ar delegāciju viņš gatavojas Austrumu partnerības samitam Rīgā 21. un 22. maijā. “Es vēlētos ar savu komandu no Rīgas samita atgriezties ar labu motivāciju, ar pārliecību, ka mēs virzāmies uz priekšu, ka mūs stabili atbalsta mūsu Eiropas Savienības partneri. Mums ir ārkārtīgi svarīgi būt motivētiem,” uzsver Gaburičs, vaicāts, ko sagaida no sanāksmes Rīgā.
Krievijas vara – klātesoša
Joprojām augsti ir Moldovas korupcijas rādītāji, ko vērtē kā izteiktu padomjlaiku mantojumu, un gan ārvalstu eksperti, gan vietējās nevalstiskās organizācijas norāda uz izteiktu oligarhu klātbūtni varas gaiteņos un ekonomiskās elites saplūšanu ar politisko. Moldova ar četriem miljoniem iedzīvotāju patlaban ir Eiropas nabadzīgākā valsts. Vidējā alga valsts sektorā strādājošajiem ir aptuveni 200 eiro, kas ir teju četras reizes mazāk nekā Latvijā. Daudzi dodas uz tuvākām un tālākām ārzemēm – Itāliju, Franciju, ASV, arī uz Krieviju. Vīrieši lielākoties iesaistoties celtniecībā, sievietes kopj mājas un auklē bērnus. Valsts ir pilnīgi atkarīga no Krievijas enerģijas, ienākumus nes vīna rūpniecība, lauksaimniecība, tūrisms.
Kopš Krievija, reaģējot uz valsts tuvināšanos ES, ir aizvērusi robežas Moldovas vīnam un augļiem, vietējie vīndari ir spiesti meklēt jaunus tirgus. Latvijas goda konsuls Moldovā un vīndaris vairākās paaudzēs Valērijs Dragņevs stāsta, ka liegums ir nesis zaudējumus un grūtības, taču vienlaikus zemniekiem licis sasparoties un meklēt jaunas iespējas. “Mums ir parādījušies jauni Eiropas tirgi – Polija, Čehija, Vācija. Tagad vedam arī uz Ameriku, Ķīnu, Izraēlu.”
Lai arī slēgusi robežas Moldovas precēm, Krievijas varas klātbūtne Moldovā ir spēcīgi jūtama. Tāpat kā Latvijā un ES kopumā, arī Moldovā runā par Krievijas informatīvo karu. Valstī viegli ar satelīta palīdzību var uztvert Kremļa sponsorētos televīzijas kanālus, un daudzi tos skatās. Eksperti lēš, ka tas arī bijis viens no ļoti būtiskiem iemesliem, kādēļ nesenajās vēlēšanās uzvarējuši sociālisti. “Aptaujas liecina, ka vismaz astoņdesmit procenti valsts iedzīvotāju uzticas televīzijai, un Krievijas valsts televīzija pat tiek uzskatīta par visuzticamāko. To visu redzot, mums ir skaidrs, cik svarīgi cīnīties ar Krievijas propagandu Moldovas teritorijā,” saka Moldovas Ārpolitikas asociācijas programmu direktore Viktorija Bukataru.
Iesaldētais konflikts Piedņestrā
Viens no jautājumiem, kas aizvien ir būtisks kavēklis Moldovas attīstībai, ir Piedņestra – zemes strēle Dņestras upes kreisajā krastā, deviņdesmito gadu sākumā no Moldovas atšķēlusies starptautiski neatzīta teritorija, par kuru risinājās asiņainas cīņas. Tagad tā ir iesaldēta konflikta zona, kurā jau vairāk nekā divdesmit gadus uzturas tā sauktie miera uzturētāji no Krievijas. Piedņestrā mīt ap pusmiljons iedzīvotāju – teju līdzīgās daļās moldāvi un krievi, trešā lielāka iedzīvotāju grupa – ukraiņi. Pērn Piedņestras vara paziņoja, ka pilnībā pārņems Krievijas likumus un arī visu savu sadarbību vērsīs uz lielā austrumu kaimiņa pusi. Tomēr analītiķi Kišiņevā lēš, ka Piedņestra labi saprot, ka Moldovas piesliešanās ES arī nav peļama, jo tad nabadzīgajam reģionam varētu būt papildu iespējas. Dienā, kad dodos uz Piedņestru, tur atrodas arī Moldovas premjerministrs Kirils Gaburičs, lai tiktos ar Piedņestras vadību, prezidentu Jevgēņiju Ševčuku un vienotos par auto apdrošināšanas kārtību, kas būtu vienāda gan Moldovai, gan Piedņestrai. Tā ir abu līderu otrā tikšanās, ko vēlāk plaši atspoguļo Moldovas ziņu kanālos. “Mums ir daudz ne tikai politisku, bet praktiski risināmu jautājumu – cilvēku, kravu pārvietošana, un es jūtu, ka ir laba griba no abām pusēm. Tas arī palīdzēs risināt politiskās lietas,” ir pārliecināts Gaburičs. Tiesa, Kišiņevā dzirdu, ka Moldovā kopumā arvien noplok gan cerība, gan arī entuziasms Piedņestru jelkad atgūt, ņemot vērā arī ilgstošo Krievi- jas militāristu klātbūtni.
