Robežas šķērsošana atpakaļceļā bija krietni vienkāršāka nekā turpbraucot. Nav pat nepieciešams izkāpt no mašīnas, neviens netaujā, kā pavadījām dienu (iebraucot aizdomīgi jautāja, kādi ir mūsu nolūki). Atdevām tikai mazo papīra strēmelīti ar vārdiem un kodiem, ko saņēmām iebraucot, un atvieglināti apstājāmies jau Moldovas pusē – pirmo reizi šīs dienas gaitā redzējām smaidu, ko mums veltīja Moldovas robežsardzes ierēdne. 1
Vecā Orheja – Orhei Vechi
Ir arī mūsdienu Orheja, ko neredzējām, vien vēlāk dzirdējām, ka te nesen ciemojusies Talsu pilsētas delegācija un starp abām pilsētām parakstīts sadarbības līgums. Talseniekiem jābūt acīgiem, jo Moldovā zināms, ka daļa mantības, kas pieder šīs pilsētas 29 gadus vecajam mēram Ilianam Šoram, ir cieši saistīta ar pirms pāris gadiem no trim bankām nozagto vienu miljardu dolāru, kurus izmazgāja Latvijas bankās. Moldovas valstij šīs bankas nācās glābt. Varbūt šo baumu izplatījuši skauģi vai politiskie pretinieki – tā notiek arī Latvijā.
Vecā Orheja atrodas kādus 50 kilometrus no galvaspilsētas uz ziemeļiem, un tā tiešām ir brīnumaina vieta. Divi ciemi Butučeņi un Trebječeņi atrodas viens otram pretim nelielas upītes abos krastos. Kādreiz upe, kas ietek Dņestrā, bijusi plata un dziļa, par to mūsdienās liecina senleja un augstas kaļķakmens klintis, kas pilnas ar gliemežvākiem un citām fosilijām. Pirms vairākiem miljoniem gadu te pletusies Sarmatijas jūra. Gliemežvāki augstu kalnā, tiesa, Alpos, nodarbināja jau Leonardo da Vinči prātu. Šo vietu gan nevar salīdzināt ar Alpiem, tomēr tik dziļu senatni ir tikpat grūti aptvert kā miljardu dolāru, kas no trim bankām pazuda pāris dienās.
Butučeņu ciema pusē klintīs pirms daudziem gadiem izcirsts klosteris, kas atkal darbojas. Arī pats ciems ir sens, bet ne tik vecs kā klosteris. Tagad to grib izveidot par tradīciju ciemu, kas pievilinātu tūristus. Te ir ļoti jauks restorāns, kur var lēti un gardi paēst – starp citu, kā visur Moldovā. Ciemā ir viesnīca un muzejs ar dažādiem lauksaimniecības rīkiem un mājdzīvniekiem. Pa neasfaltēto ciema galveno ielu ejot, kā no tālas bērnības skan tītaru buldurēšana. Raugoties uz šo dabas skaistumu un interesanto apbūvi, ienāk prātā, ka te būtu nepieciešama pamatīga Lielā talka – starp citu, kā visur Moldovā, gan pilsētās, gan laukos. Varbūt tas varētu būt mūsu sabiedrības atbalsts šai valstij?
Restorānā ar mums vienlaikus pusdieno tūristu grupa no Holandes. Vēlāk dzirdam, ka holandieši Moldovai vispār daudz palīdzot.
Tas, ka moldāviem nepieciešams morālais un finansiālais atbalsts, ir skaidri redzams. ES naudas līnija gan šobrīd slēgta, jo naudas devējiem Starptautiskajam valūtas fondam nav saprotams, kādiem nolūkiem tērēti jau piešķirtie līdzekļi. Daļa moldāvu šo soli uzskata par pareizu, jo domā, ka korumpētie politiķi nav jāatbalsta. Citi, kuri pie visām nedienām apsūdz Eiropas Savienību, pagriezuši savienībai muguru – jo tie politiķi, kuri paši sazagušies, solījuši ievest Moldovu Eiropā.
