Juris Lorencs: Tagad Moldovas un Rumānijas iedzīvotāji beidzot runā vienā valodā – ne tikai “de facto”, bet arī “de iure” 19
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Moldovas parlaments 16. martā galīgajā lasījumā nobalsoja par likumprojektu, saskaņā ar kuru visos Moldovas tiesību aktos, tostarp Konstitūcijā, frāzes “moldāvu valoda”, “valsts valoda”, “oficiālā valoda”, “dzimtā valoda” un “mūsu valoda” tiek aizstātas ar terminu “rumāņu valoda”. Par to balsoja 58 partijas “Rīcība un Solidaritāte” deputāti. Pavisam Moldovas parlamentā ir 101 deputāts, pret balsoja opozīcija – sociālistu un komunistu frakcijas.
Patiesībā nekādas “moldāvu valodas” nav, tas ir padomju ideologu izdomājums, viens no instrumentiem, lai attālinātu Moldovu no Rumānijas. Moldovas rusifikācijas process sākās jau 1812. gadā līdz ar Besarābijas, tagadējās Moldovas, pievienošanu Krievijas impērijai. Laikā no 1918. gada līdz 1940. gadam Moldova atgriezās Rumānijas sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara padomju okupanti ķērās klāt valodai. Rumāņu valoda, kurā runāja Moldāvijas PSR iedzīvotāji, tika nosaukta par moldāvu valodu, latīņu burti aizstāti ar tai svešo un nedabīgo kirilicu.
Pirmo reizi es apmeklēju Moldovu 2008. gada vasarā. Acīs krita uzraksti ielās un veikalos. Daudzus no tiem varēja atpazīt teju momentāni: argint – sudrabs, aur – zelts, dulce – salds, roșu – sarkans, alb – balts, vin alb – baltvīns, vin roșu – sarkanvīns, flori – ziedi, legume – dārzeņi utt. Tā ceļojums Moldovā gluži nemanot pārvērtās par lingvistisku spēli, cenšoties saprast un uzminēt redzēto vārdu nozīmi. Ne velti valodnieki apgalvo, ka tieši rumāņu valoda visvairāk līdzinās valodai, kādā runāja vienkāršā tauta Romas impērijas laikā, tā saucamajai “Vulgar Latin”.
Seko loģisks jautājums – ja jau valoda ir viena, tad kas Rumānijai un Moldovai traucē apvienoties vienā valstī? Moldovas teritorija šodien ir 33 850 kvadrātkilometri, iedzīvotāju skaits – 2,6 miljoni. Savukārt Rumānijas teritorija – 238 390 kvadrātkilometri, iedzīvotāju skaits – 18,8 miljoni. Tātad Moldova ir krietni mazāka par Rumāniju. Bet ne jau šie skaitļi ir tie, kas visprecīzāk raksturo abu valstu atšķirības.
Rumānija atrodas NATO un ES, kamēr Moldovu no Krievijas agresīvajiem plāniem patlaban sargā Ukrainas armija. Iekšzemes kopprodukts, rēķināts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, Moldovā aizvadītajā gadā bija 16 500 ASV dolāru, savukārt Rumānijā – 38 000 ASV dolāru (Starptautiskā valūtas fonda dati). Kopš PSRS un sociālisma sistēmas sabrukuma Rumānija attīstījusies krietni straujāk nekā Moldova. Abu valstu apvienošanās gadījumā Moldova justos drošāk, tās attīstība paātrinātos. Tomēr aptaujas rāda, ka patlaban tikai aptuveni puse no Moldovas iedzīvotājiem būtu gatavi atvadīties no valstiskās neatkarības. Iemesli šādai atturībai ir vairāki.
Krievijas propaganda, kurai joprojām tic daļa Moldovas iedzīvotāju, nebeidz atkārtot, ka pēc apvienošanās Moldova iegūtu mazākā brāļa statusu un tiktu izmantota.
Savukārt Kišiņevas politiķi apzinās, ka lielajā Rumānijā viņi visdrīzāk kļūtu vien par nomaļas provinces līderiem. Tāpēc – labāk pirmais ciemā nekā otrais pilsētā! Savukārt Rumānijā izskan bažas, ka Moldovai līdzi nāk “bagāža” – separātiskais, Krievijas kontrolētais Piedņestras reģions. Šodien izskatās, ka vistaisnākais, visātrākais ceļš uz abu valstu apvienošanos iet caur Moldovas integrāciju Rietumu struktūrās, ES un NATO. Vēl viena integrācijas iespēja ir Rumānijas pilsonības iegūšana. Jau tagad aptuveni vienam miljonam (ap 40%) Moldovas iedzīvotāju kabatā ir arī Rumānijas pase.
Interesanti, ka padomju okupācijas laikos Moldovā vārdi “moldāvu valoda” medijos un oficiālajos pasākumos bieži tika aizstāti ar vārdiem “mūsu valoda” un “dzimtā valoda”. Katrs saprata, kā gribēja – vieniem “mūsu valoda” bija moldāvu, citiem – rumāņu. Šī tradīcija turpinājās arī pēc valstiskās neatkarības pasludināšanas. Termins “moldāvu valoda” vairs nebija modē, bet teikt “rumāņu valoda” – tam Moldovas politiķiem vēl nepietika drosmes.
Tagad Moldovas un Rumānijas iedzīvotāji beidzot runā vienā valodā ne tikai “de facto”, bet arī “de iure”. Trīsdesmit divus gadus pēc PSRS sabrukuma kritis vēl viens okupeklis, šoreiz Moldovā.
