Moldova tuvinās Eiropai 0
Svētdien notikušajās Moldovas parlamenta vēlēšanās uzvarējušas proeiropeiskās liberāļu un demokrātu partijas, kopā savācot 44% balsu un iegūstot 54 no parlamenta 101 vietas, paziņojusi Centrālā vēlēšanu komisija pēc datu apkopošanas no teju 90% iecirkņu.
Prokrieviskā Sociālistu partija un komunisti kopā savāca 40,3% balsu, promaskaviskajai opozīcijai iegūstot 47 mandātus. No 2,7 miljoniem reģistrēto vēlētāju balsojumā piedalījās 55,8%.
Priekšvēlēšanu kampaņu aizēnoja skandāls, kad varas iestādes aizliedza promaskavisko partiju “Patria”, jo tā bija saņēmusi finansējumu no ārzemēm. “Patria” līderis Renato Usatijs aizbēdzis uz Maskavu, sakot, ka baidās no aresta.
Krievijas amatpersonas jau izteikušās, ka vēlēšanu rezultāti nebūšot taisnīgi, bet analītiķi brīdina, ka “Patria” aizlieguma dēļ pēc vēlēšanām var izraisīties protesti. Krievija atbalsta Moldovas separātisko Piedņestras apgabalu, kur izvietoti vairāki tūkstoši Krievijas karavīru. Starptautiski neatzītajā Piedņestras republikā, kas pasludinājusi neatkarību no Moldovas, vēlēšanas nenotika, taču Piedņestras iedzīvotāji varēja ierasties Moldovas valdības kontrolētajā teritorijā un tur nobalsot. Moldovai nav nodoma pievienoties NATO, un tās partneriem Rietumos un Austrumos vajadzētu cienīt tās neitralitāti, paziņojis Moldovas proeiropeiskās koalīcijas valdības vadītājs Jurije Leanka, cenšoties mazināt spriedzi, kas pieaugusi pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un agresijas Austrumukrainā.
Lai gan proeiropeiskās partijas kopumā vēlēšanās ieguva vairākumu balsu, to atbalstītāju skaits kopš 2010. gada, kad tās ieguva 52% balsu, ir samazinājies, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Tas var apgrūtināt proeiropeiska valsts prezidenta ievēlēšanu un novest pie iekšpolitiskas pretstāves un saimniecisko reformu bremzēšanas. “Svētdien notikušo parlamenta vēlēšanu svarīgākais iznākums ir tas, ka Moldova turpina proeiropeisko ceļu,” paziņojis Demokrātiskās partijas līderis Marians Lupu. Viņa politiskais sabiedrotais un partneris koalīcijas valdībā no liberāldemokrātu partijas Vlads Filats intervijā aģentūrai “Reuters” uzsvēris, ka “Moldovai jāsaglabā neatkarība un tā nedrīkst kļūt par (Krievijas) vasaļu valsti”.
Lai gan Moldovas Komunistu partija ir saglabājusi sirpi un āmuru savā karogā un uztur kontaktus ar Maskavu, tā neizslēdz Moldovas tuvināšanos Eiropas Savienībai. Daļa analītiķu pieļauj iespēju, ka pēc vēlēšanām Moldovā varētu tikt izveidota tā dēvētā lielā koalīcija, kurā līdz ar proeiropeiskajām partijām iesaistītos arī komunisti.
Uz Krieviju orientētās opozīcijas partijas cer izmantot savā labā valsts ekonomiskās grūtības, jo Moldova ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Opozīcija grib panākt jūnijā noslēgtā Moldovas un Eiropas Savienības partnerattiecību un brīvās tirdzniecības līguma anulēšanu. Krievija cenšas apgrūtināt Moldovas ekonomikas stabilizāciju, liedzot ievest tās galvenās eksporta preces – vīnu, augļus un dārzeņus.
