Moldova starp Eiropu un Krieviju: kas veidos valdības koalīciju? 0
Moldovā pagājušajā svētdienā, 24.februārī, notikušajās parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi promaskaviskā Sociālistu partija, taču neviens politiskais spēks nav saņēmis pietiekamu balsu vairākumu, lai izveidotu valdību.
Kas veidos valdības koalīciju
Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi, ka pēc partiju sarakstiem Sociālistu partija, kuru pārstāv prezidents Igors Dodons, ieguvusi 31,4% balsu.
Sociālisti iestājas par pievienošanos Krievijas kontrolētajai Eirāzijas ekonomiskajai savienībai.
Otrajā vietā ar 26,1% balsu ir proeiropeiskais bloks “Tagad” (“Acum”). Tajā apvienojušās Cieņas un patiesības platformas partija un Rīcības un solidaritātes partija, kuru mērķis ir panākt Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.
Trešajā vietā ar 24% balsu ir ietekmīgā oligarha Vladimira Plahotņuka vadītā valdošā Demokrātiskā partija, kas mēģina atrast vidusceļu starp Austrumu un Rietumu orientāciju, taču iestigusi korupcijā. Ceturtajā vietā ar 8,5% balsu ir partija, ko vada uzņēmējs Ilans Šors, kurš ir notiesāts tā dēvētajā gadsimta nozieguma lietā saistībā ar miljardu dolāru, kas pazuda no Moldovas bankām. Šors spriedumu pārsūdzējis, tāpēc tas nav stājies spēkā.
Pārējām partijām nav izdevies pārvarēt 6% barjeru iekļūšanai parlamentā pēc partiju sarakstiem.
Starp tām ir arī eksprezidenta Vladimira Voroņina vadītā Komunistu partija, kas saņēmusi 3,8% balsu. Tomēr šīs partijas var iegūt deputātu vietas vienmandāta apgabalos.
Pagaidu rezultāti liecina, ka sociālisti ieguvuši 34 vietas parlamentā, demokrāti – 31, bloks “Acum” – 26 un Šora partija – septiņas vietas. Ja valdības koalīcija netiks izveidota 45 dienu laikā, prezidents var atlaist parlamentu un izziņot jaunas vēlēšanas.
Šajās vēlēšanās parlaments pirmo reizi tika ievēlēts pēc jaunas sistēmas – no 101 deputāta 51 deputāts tiek ievēlēts vienmandāta apgabalos, bet 50 deputāti – pēc partiju sarakstiem.
Vēlētāju aktivitātes līmenis vēlēšanās bija 49%.
Parlamenta pilnvaru termiņš ir četri gadi.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji paziņojuši, ka Moldovas parlamenta vēlēšanās bija “konkurence un pamattiesības tika ievērotas, taču kampaņu aptumšoja spēcīgas liecības par balsu pirkšanu un valsts resursu neatbilstoša izmantošana”.
Plāno Piedņestras “reintegrāciju” Moldovā
Prokrievisko spēku panākums Moldovas parlamenta vēlēšanās iezīmē eiropeiskās stratēģijas neveiksmi. Pēcvēlēšanu situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka gan prokrieviskā Sociālistu partija, gan proeiropeiskie spēki apsūdz šobrīd valdošo Demokrātisko partiju krāpšanā un vēlēšanu rezultātu viltošanā.
Sociālistu partija, ko pārstāv Moldovas prezidents Igors Dodons, vēlēšanu kampaņā pavērsa valsti satricinājušos finanšu, korupcijas un saimnieciskos skandālus pret proeiropeisko partiju bloku, kas bijis pie varas desmit gadus, atzīmē laikraksts “Le Monde”.
Sociālistu partijai būs vajadzīgi koalīcijas partneri, taču prezidents Dodons paziņojis, ka negribētu sadarboties ar Demokrātisko partiju un proeiropeisko bloku “Tagad” (“Acum”).
Tajā apvienojušās Cieņas un patiesības platformas partija un Rīcības un solidaritātes partija, kuru mērķis ir panākt Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.
Analītiķi atzīmē, ka prokrieviskā Sociālistu partija neplāno stratēģisku pavērsienu Krievijas virzienā, bet tikai “līdzsvara atjaunošanu”. Šobrīd 70% Moldovas eksporta iet uz ES valstīm un tikai deviņi procenti uz Krieviju. Ietekmīga politiska kārts Maskavas rokās ir Piedņestras apgabals, kur izvietoti vairāki tūkstoši Krievijas karavīru. Prezidents Dodons izziņojis plānu par Piedņestras “reintegrāciju” Moldovā, taču Kremlim ir savs plāns par šo procesu.
ES nekontrolē finanšu palīdzību Moldovai
Rietumi kādu laiku uzskatīja Plahotņuka Demokrātisko partiju par partneri Moldovas ceļā uz ES. No 2010. līdz 2015. gadam Brisele piešķīra Moldovas ekonomiskajai attīstībai vairāk nekā 800 miljonus eiro, taču vietējo uzņēmēju koruptīvās darbības ar Eiropas fondiem noveda pie ES diskreditācijas iedzīvotāju acīs.
Pirms desmit gadiem virzību uz ES atbalstīja vairāk nekā 70% Moldovas iedzīvotāju, bet tagad mazāk nekā puse.
“Eiropa rīkojās nepareizi, piešķirot milzīgu finanšu palīdzību Moldovai un nekontrolējot šīs naudas izmantošanu,” raksta “Le Monde”, atsaucoties uz avotu ES diplomātu aprindās. Arī Moldovas proeiropeisko partiju politiķi brīdināja Briseles ierēdņus par Plahotņuka sakariem ar Krievijas mafiju, korupciju, vēlēšanu rezultātu viltošanu, mediju kontroli. 2015. gadā ES iebilda pret Plahotņuka mēģinājumu kļūt par Moldovas premjerministru un viņš pārstāja saukt savu partiju par “proeiropeisku”.
