Moldova izrauga prorietumniecisku valsts galvu 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Moldovā svētdien notikušo prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējusi bijusī premjerministre Maia Sandu, kura ieguva vairāk nekā 55 procentus balsu, pārliecinoši apsteidzot prokrievisko kandidātu, līdzšinējo prezidentu Igoru Dodonu.
Referendums par Moldovas nākotni
Prezidenta vēlēšanas Moldovā var uzskatīt par referendumu starp diviem atšķirīgiem attīstības ceļiem nelielai Eiropas valstij, kas ģeogrāfiski izvietota starp Ukrainu un Rumāniju un atrodas Krievijas politiskā un ekonomiskā ietekmē, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Maia Sandu, Hārvardā izglītota bijusī Pasaules bankas ekonomiste un centriski labēja politiķe, iestājas par ciešākiem sakariem ar Eiropas Savienību.
Līdzšinējais prezidents Igors Dodons, pateicoties Krievijas prezidenta Vladimira Putina publiskam atbalstam, ar niecīgu pārsvaru spēja uzvarēt Maiu Sandu 2016. gada vēlēšanās.
“Šogad vēlēšanās piedalījās ļoti daudz cilvēku, un viņi balsoja tāpēc, ka grib, lai viņu balsis tiktu sadzirdētas,” teica Sandu, kura priekšvēlēšanu kampaņā solīja panākt lielāku finanšu atbalstu no Eiropas Savienības. Šī gada vēlēšanas ietekmēja arī koronavīrusa pandēmija, kas smagi skārusi Moldovu. Valstī reģistrēti aptuveni 89 000 Covid-19 inficēto un vairāk nekā 2000 nāves gadījumu. Prezidentes amatā Sandu sola apvienot valsti un izvērst cīņu pret korupciju. “Valstij ir jāstrādā iedzīvotāju, nevis korumpētu amatpersonu labā,” apgalvo jaunievēlētā prezidente.
Maskava sola cienīt Moldovas tautas izvēli
Vakar līdzšinējais Moldovas prezidents Igors Dodons atzina Maias Sandu uzvaru vēlēšanās un apsveica viņu. “Es aicinu visus iedzīvotājus uz mieru un savaldību, nepieļausim nekādus nemierus vai protestus, jo mēs nedrīkstam pieļaut valsts destabilizāciju,” paziņoja Dodons. Viņš vēl pāris dienas pirms vēlēšanām bija aicinājis savus atbalstītājus iziet ielās, ja, viņaprāt, viņam tiktu nozagta uzvara, taču vēlāk mudināja visus “ievērot savaldību neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem”.
Savas uzvaras gadījumā Dodons bija solījis nākamgad panākt vienošanos par Piedņestras apgabalu, kur izvietots Krievijas karaspēka kontingents un nav spēkā Moldovas likumi.
“Es negribu, ka Moldova tiek izmantota ģeopolitiskās spēlēs,” izteicies Dodons, taču analītiķi atzīmē, ka Maskava jau vairākus gadu desmitus izmanto Piedņestras apgabalu kā savu ietekmes sviru spriedzes uzturēšanā reģionā. Komentējot Sandu uzvaru, Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka “Maskava ciena Moldovas tautas izvēli un cer izveidot lietišķas attiecības ar jauno prezidentu”. “Mēs zinām, ka Maia Sandu paziņojusi, ka strādās Moldovas tautas interesēs, un esam pārliecināti, ka labu un ciešu attiecību veidošana un sadarbība visās jomās ar Krieviju ir arī Moldovas tautas interesēs,” teica Peskovs.
Kopš neatkarības iegūšanas 1991. gadā pēc Padomijas sabrukuma Moldovas iedzīvotāji ir bijuši sašķelti starp tiem, kas atbalsta tuvināšanos Eiropai, un tiem, kas gribētu ciešākus sakarus ar Krieviju.
Moldova ir viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm, un aptuveni 1,2 miljoni no tās 4,5 miljoniem iedzīvotāju devušies strādāt uz ārzemēm.
Valsts ekonomika ir lielā mērā atkarīga no ārzemēs strādājošo moldāvu naudas sūtījumiem radiniekiem dzimtenē. Svētdienas vēlēšanu rezultāts liecina, ka vairākums iedzīvotāju devuši priekšroku ciešākām attiecībām ar Eiropas Savienību, cerot uz ilgtermiņa politisko stabilitāti un ekonomisko augsmi valstī. 2014. gadā, kad valstī pie varas bija proeiropeiska koalīcija, Moldova un ES parakstīja vienošanos par ciešākiem politiskiem un ekonomiskiem sakariem. Kopš tā laika Brisele daudzkārt kritizējusi Kišiņevu par progresa trūkumu saimniecisko reformu īstenošanā. Pašreizējai prokrieviskajai valdībai parlamentā ir niecīgs pārsvars (51 vieta no 101), tāpēc gaidāmas jaunas parlamenta vēlēšanas.
