Mokošā sakaru “pēdējā jūdze” 8
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau desmit gadus notiek centieni mazināt digitālo plaisu starp pilsētām un reģioniem. Kaut arī valstī izbūvēti jau 5337 km optiskā kabeļa līniju, joprojām daudzās mazapdzīvotās teritorijās stabilais un ātrais optiskais internets nav pieejams.
Lai labs interneta pieslēgums nebūtu nekas pārdabisks arī nelielā lauku ciematiņā, nepieciešama platjoslas, augstas veiktspējas sakaru tīklu veidošana, un tādi arī tiek vilkti uz visiem lielākajiem apdzīvotajiem centriem. Taču šo sakaru līniju aizvilkšana no apdzīvotā centra līdz konkrētajiem lietotājiem jeb tā dēvētā pēdējās jūdzes problēma ir izrādījusies grūti pārkožams rieksts. Tas tādēļ, ka valsts iestāde, kas velk maģistrālās sakaru līnijas, – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) – nedrīkst būt tā pati, kas pieslēdz tīklam gala lietotājus, bet elektronisko sakaru komersantiem, kuriem tas būtu jādara, mazapdzīvotās teritorijas nav īpaši interesantas. Šīs problēmas risināšanai no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda piešķirts četru miljonu eiro liels finansējums.
Apgūst”baltās teritorijas”
Lai nodrošinātu platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas datu pārraides tīkla pieejamību visā Latvijā, jau 2012. gadā tika sākta un šobrīd tiek īstenota ar EK lēmumu apstiprinātā valsts atbalsta programma nākamās paaudzes datu pārraides tīkla izveidei lauku teritorijās. Tās īstenotājs ir LVRTC. Projekta mērķis ir uzlabot elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās – gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un iestādēm, nodrošinot platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvi teritorijās, kur tā nav pieejama un ekonomisku apsvērumu dēļ elektronisko sakaru komersanti nav ieinteresēti izvērst elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru, kā arī izveidot papildu “vidējās jūdzes” tīkla infrastruktūru to izglītības iestāžu tuvumā, kurām nav pieejams kvalitatīvs platjoslas internets efektīva attālinātā mācību procesa nodrošināšanai. Valsts atbalsta programma tiek īstenota divās kārtās. Tās ietvaros tiek izbūvēts datu pārraides optiskais ātrgaitas maršrutēšanas tīkls (“vidējā jūdze”) un izveidoti optiskā tīkla piekļuves punkti teritorijās, kurās nevienam elektronisko sakaru uzņēmumam šobrīd nav tādas infrastruktūras vai plānu to uzbūvēt tuvāko triju gadu laikā, lai nodrošinātu interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s. Šādas teritorijas mēdz dēvēt par “baltajām teritorijām”. Valsts atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt mazināt digitālo plaisu starp lauku un pilsētu reģioniem, kā arī veicināt saimniecisko izaugsmi. “Sakaru infrastruktūra valstī tiek veidota vairākos līmeņos. LVRTC ir maģistrālie optiskie tīkli, kas salīdzināmi ar lielceļiem. Tiem pievienoti tīkli, kas savieno lielceļu ar pilsētām. Tā ir “vidējā jūdze”. Pilsētā ir jāveido pieslēgumi līdz gala lietotājiem – tā ir “pēdējā jūdze”, kuras nodrošināšana ir vienlīdz svarīga. LVRTC nedrīkst sniegt pakalpojumus gala lietotājiem, tāpēc “pēdējo jūdzi” veido interneta pakalpojumu sniedzēji. Ir skaidrs, ka arī šeit nepieciešams valsts atbalsts, jo laba interneta pieslēgums ir vienlīdz svarīgs kā lielākās pilsētās, tā mazos un pavisam mazos ciemos,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
Ilgtspējīgi risinājumi
Platjoslas jeb “vidējās jūdzes” izbūves projekts tika uzsākts pirms desmit gadiem, un tā īstenošana tika organizēta divās kārtās. Projekta pirmajā kārtā, kas noslēdzās 2015. gada augustā, ir izbūvēti 177 piekļuves punkti un ieguldīti 1813 km optiskā kabeļa trases. Projekta otrā kārta tika sākta 2016. gada otrajā pusē un tiks pabeigta 2023. gada izskaņā. Tās laikā tiek izbūvēta vairāk nekā 2050 km gara tīkla trase, tostarp tādās valsts teritorijās, kur operatori iedzīvotājiem vēl nepiedāvā ātrgaitas platjoslas internetu. “Tīkls pieejams elektronisko sakaru operatoriem nomai ar vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, turklāt pēdējo gadu laikā būtiski samazināta nomas maksa. Jāuzsver, ka projekts ir bezpeļņas – LVRTC nedrīkst pelnīt no tīklu nomas. Tīkla noma ir pieejama tikai Latvijā reģistrētiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem, iestādēm vai organizācijām,” informē Ģ. Ozols. Šobrīd “vidējās jūdzes” optisko tīklu izmanto kopumā 15 elektronisko sakaru komersanti, tostarp trīs lielākie mobilo sakaru operatori. “Deviņi no komersantiem, kas jau izmanto tīklu, ir reģionālie elektronisko sakaru operatori, kas par saviem līdzekļiem infrastruktūras izbūvi konkrētajās teritorijās nevarētu veikt augsto izmaksu dēļ. Aizvien vairāk optisko tīklu izmanto visi mobilo sakaru komersanti, būtiski pieaug mobilo sakaru pieslēgumu skaits,” teic Ģ. Ozols. SIA “Latvijas Mobilais telefons” (“LMT”) kā vienam no elektronisko sakaru uzņēmumiem šī programma palīdz īstenot interneta jaudas palielinājumu “baltajās teritorijās” – tiek izvilkts optiskais datu pārraides tīkls līdz bāzes stacijai, tā palielinot datu pārraides jeb interneta ātrumu tur, kur tas līdz šim bija ierobežots. “Jāņem vērā, ka šīs programmas ietvaros īstenoto aktivitāšu kopums nepalielina datu pārraides ātrumu visur, kur iepriekš bijis slikts pārklājums. Citiem elektronisko sakaru uzņēmumiem projekts dod iespēju, piemēram, Bauskā, organizēt savus datu pārraides tīklus un pieslēgt tos pie interneta caur “vidējās jūdzes” un “pēdējās jūdzes” tīklu. Līdz projekta īstenošanai nekas tāds nebija iespējams, jo nebija intereses attīstīt optiskos datu pārraides tīklus vietās, kur ir mazs iedzīvotāju blīvums vai arī tas ir ļoti dārgi un nerentabli. Šobrīd LVRTC “baltajās zonās” veic optiskā tīkla izveidi līdz kādai centrālai iestādei, piemēram, bibliotēkai konkrētā ciematā, kas atrodas “baltajā teritorijā”. Vietējam sakaru uzņēmumam savukārt ir iespēja būvēt šo tīklu tālāk līdz konkrētai dzīvojamai mājai, iestādei vai uzņēmumam,” skaidro “LMT” runasvīrs Valdis Jalenskis. “Tiek plānots, ka “pēdējās jūdzes” pieslēgumu īstenošanai būs paredzēts arī finansiāls atbalsts un konkursa kārtībā valsts izvēlēsies komersantu, kas to veiks. Būtiski ir nodrošināt tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto, bezvadu un pavadoņu sakaru savienojamību. Savienojamības mērķu sasniegšanai tiks paredzētas nediskriminējošas, konkurenci veicinošas, tehnoloģiski neitrālas prasības, izmantoti salīdzināmi sasniedzamie rādītāji, kā arī datu pārraides rādītāju stabilitāte neatkarīgi no vienlaicīga lietotāju skaita un/vai diennakts laika,” klāsta Ģ. Ozols.
Visiem nepietiks
“Paredzētās investīcijas ir četru miljonu eiro apmērā, taču visā Latvijā ar to palīdzību sešu gadu periodā izdosies sasniegt tikai 6000 mājsaimniecību, uzņēmumu un iestāžu jeb vidēji 1000 adreses gadā. Tas ir absolūti nepietiekami laikā, kad visas nozares digitalizējas, sakaru infrastruktūras attīstība ietekmē arī ekonomikas un darba vietu attīstību valstī un reģionos. Arī pēc Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā paredzētā redzams, ka šī ir ļoti neliela daļa finansējuma, kas būtu nepieciešams Eiropas savienojamības mērķu sasniegšanai,” uzskata uzņēmuma “Tet” pārstāve Laura Jansone, norādot, ka “Tet” sakaru infrastruktūras attīstībā un optikas tīklu būvniecībā ik gadu veic daudz būtiskākas investīcijas, nekā paredzēts šajos noteikumos. “Pagājušajā gadā vien izbūvējām optisko internetu 7000 jaunu adrešu, līdz ar to šobrīd tas ir pieejams apmēram 70% Latvijas mājokļu, kopējam “Tet” optiskā tīkla garumam valstī sasniedzot gandrīz 14 000 kilometru. Nākotnes pakalpojumu attīstībā, fokusējoties uz vienmēr ātra un stabila interneta tīkla, IT pakalpojumu un datu centru attīstību, kā arī citu esošo pakalpojumu uzlabošanu un paplašināšanu, 2022. gadā “Tet” investīcijas sasniedza 37,5 miljonus eiro,” informē L. Jansone. Satiksmes ministrija noteikumu izstrādes gaitā pašlaik ir iesaistījusi nozares asociāciju un ir uzklausījusi priekšlikumus. “Kopumā tos vērtējam pozitīvi, jo tiem ir potenciāls koriģēt tirgus nepilnības. Pozitīvi ir vērtējams arī fakts, ka projektu īstenos atklātā konkursā izvēlēti elektronisko sakaru komersanti. Tomēr detalizētāk šos noteikumus “Tet” vērtēs, kad tie būs apstiprināti,” norāda “Tet” pārstāve.
Sludinās atklātu konkursu
Jāpiebilst, ka šobrīd jau veikti teju visi nepieciešamie priekšdarbi projekta sākšanai. Pabeigta nepieciešamā izpēte un normatīvā regulējuma sagatavošana, Satiksmes ministrija apkopojusi no plānošanas reģioniem saņemto informāciju par objektiem, kuros primāri nepieciešams izveidot “pēdējās jūdzes” pieslēgumus. Tāpat noslēgusies atbalsta programmas sabiedriskā apspriešana. Projekta īstenošanai ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts. Šogad plānota arī sagatavoto dokumentu saskaņošana ar Eiropas Komisiju. Pēc tā saņemšanas tiks izsludināts konkurss par augstas veiktspējas tīkla “pēdējās jūdzes” pieslēgumiem mājsaimniecībām, uzņēmumiem, skolām, slimnīcām un citām sabiedriskajām ēkām.
UZZIŅA
Šobrīd sakaru operatori izmanto 5337 km optisko kabeļu tīkla. Visplašāk operatori iznomā tīklu Vidzemē – 2075 km, Zemgalē – 1241 km, Kurzemē – 1060 km, Latgalē – 961 km. Pēc iznomāto kilometru skaita visvairāk pieslēgumu platjoslas optiskajam tīklam ir Madonas novadā (577 km), Valmieras novadā (482 km), Alūksnes novadā (475 km), Rēzeknes novadā (456 km), Bauskas novadā (457 km) un Dobeles novadā (421 km).
Avots: LVRTC
Video pielikumu skat. “You Tube” kanālā:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
