– Pagaidiet – kur tad citas lielās nacionālās partijas Krāslavā? 1
– “Vienotība” te nekad nav iesakņojusies. “Jaunais laiks” bija – jūsu priekšā sēž viens no cilvēkiem, kas divreiz vēlēšanās veda “Jaunā laika” sarakstu. Es nepiekritu situācijai, kādā veidojās “Vienotība”, tāpēc aizgāju prom. Tagad man ir iespēja salīdzināt, lai arī subjektīvi. Zaļo zemnieku attieksme pret novadu cilvēkiem ir pavisam citāda, tuvāka. “Vienotību” uztveru vairāk kā Rīgas partiju.
– Ko Krāslavas jaunieši vai jūs pats sakāt par Kaimiņa kungu ar augšup kāpjošu reitingu?
– Ar jauniešiem nav gadījies par to runāt, bet reitingos viņa partijai uzrāviens ir. Atceros, ka sākotnēji Sudrabas partijai arī klājās ļoti labi, pēc tam atbalsts noplaka. Esmu ievērojis, ka ir politiķi, pēc dabas opozicionāri. Labi, ka viņi dara opozīcijas darbu, kritizē, bet drusku šaubos, kā veiktos, kad paši, rupji runājot, tiktu pie šprices.
– Bet cilvēki – atkarībā no noskaņojuma – reizēm mēdz balsot par tiem, kurus politologi sauc par populistiem. Par tiem, kas skaļāk lamā valdību.
– Tā nekad nebūs, ka visi būs apmierināti! Grūti spriest, kā krāslavieši nākamreiz Saeimas vēlēšanās attieksies pret varu valstī, taču gribētos domāt, ka vietvaras padarīto viņi vērtētu caurmērā pozitīvi. Iepriekšējā “mērījuma” reizē ZZS listei Krāslavā procentuāli bija pat vairāk atbalstītāju nekā Ventspilī. Cenšamies, ceram, ka uzticība nekritīsies. Gan vietējie, gan tie, kas te kādreiz dzimuši, auguši, uz ielas sastopoties, man teikuši, ka labas pārmaiņas Krāslavā ir redzamas. Protams, ir rūgtums, ka daudz kas izveidots, bet cilvēku, priekš kuriem tas viss darīts, paliek aizvien mazāk. Tā ir rūgta piegarša, ka no augstskolām atgriežas maz jauniešu. Labākajā gadījumā iekārtojas Rīgā, bet arī dodas prom no Latvijas.
– Nevaru nepajautāt, kā no Krāslavas izskatās “bēgļu jautājums”, par ko Rīgā tik daudz spriež? Vai pieņemsiet musulmaņus, ja būs nepieciešamība?
– Vai dieniņās! Mums taču pāri nāk vjetnamieši no otras puses! Kontaktējoties jūtu, ka cilvēki ne pārāk labi noskaņoti pret obligāto bēgļu pieņemšanas politiku. Valsts līmenī man pašlaik tā liekas uzskrūvēta problēma, varbūt lai novērstu uzmanību no citām. Bēgļi negrib doties uz Latviju, no ieceļotājiem nav jūtama vēlēšanās šeit iesakņoties. Diez vai būtu prāta darbs meklēt iespējas šos cilvēkus vest un izmitināt mūsu pierobežas novadā, kuru vajadzētu nostiprināt pavisam citādā veidā.
