– Vai var sūdzēties par nepareizu reģionu politiku, jo ir jauna varas partija – Zaļo un zemnieku savienība, premjers “no laukiem” Kučinskis. 1
– Var teikt, ka premjers, daudzi ministri pievērš uzmanību perifērijai. Bet otrs – ir Rīgas ierēdniecība. Viņu domāšana šādās lietās ir ar stipru centrtieci. Pieļauju, ka politiķiem nemaz nav tik viegli lauzt sistēmu, pagriezt citā virzienā tik īsā laikā.
– Bet kas ir mainījies kopš Kučinska premjerēšanas?
– Mūs vairāk uzklausa, cenšas izprast reģionu problēmas. Cerams, būs konkrēti risinājumi.
– Varat apstiprināt, ka tagad politiķi pierobežu apmeklē biežāk nekā reizi četros gados pirms vēlēšanām?
– Būtu nekorekti teikt, ka ar mums nerunā. Krāslavā 4. maijā uz militāro parādi, piemēram, ieradās Valsts prezidents, zemkopības, satiksmes un aizsardzības ministrs. Priekš mums, var teikt, nozīmīgs un pat vēsturisks notikums. Televīzijā redzēju sižetu, ka mēra TV signāla stiprumu, lai arī tālumniekus aizsniegtu Latvijas informācijas telpa. Krāslavā derētu pamērīt arī radiosignālu, jo populārais LR2 nav pastāvīgi dzirdams. Laikam pareizi runājam, ka ar objektīvu informāciju jāsasniedz krievvalodīgie, bet arī latviski runājošos tā kā nevajadzētu apdalīt ar TV kanālu, raidstaciju pieejamību. Negribētos, lai katrreiz tas paliktu parunāšanās un kampaņas līmenī – ka apraide jānodrošina.
– Kamēr tam uzmanību nepievērsa, vai vietējie skatītāji antenas nav pavērsuši uz citu pusi – kur TV šovi krāšņāki un informācijā pārbagātība?
– Tā noticis. Bet Latvijā, lai nu kādas bija TV5 ziņas krievu valodā, kanālu slēdza. TV7 mēģina informēt, nezinu, vai tam liela atsaucība, bet katra aktivitāte mūsu pusē dot Latvijas informāciju ir apsveicama.
– Pretējās puses propaganda atstāj iespaidu uz krāslaviešiem? It īpaši pēc notikumiem Ukrainā?
– Neteiksim, ka latviešu – krievu attiecības būtiski mainījušās. Galvā cilvēkiem neieskatīsies, katram ir savi uzskati, bet tas neizlaužas konfliktos uz āru. Te darbojas latviešu, krievu, poļu, baltkrievu biedrības, kuras kopā iesaistās visos mūsu pasākumos. Latviešu koros dzied arī krievi, bet krievu koris dzied skaistas mūsu dziesmas. Līdzīga saskaņa arī starp konfesijām. Tiek uzturētas ilggadējās tradīcijas, un draudzes ar cieņu izturas cita pret citu.