Mogerīni un Rinkēvičs vienojušies par nepieciešamību rast politisko dialogu ar Krieviju 11
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni vienojušies par nepieciešamību rast politisko dialogu ar Krieviju un jaunu izrāvienu saistībā ar notikumiem Austrumukrainā.
To pēc abu amatpersonu tikšanās pavēstīja Latvijas ārlietu ministrs. Tiekoties Rinkēvičs un Mogerīni pārrunājuši vairākus soļus, kurus varētu spert Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, kā arī apsprieduši Latvijas ārlietu ministra gaidāmo vizīti Kijevā un Maskavā. “Vienojāmies par to, ka mums ir jāmēģina rast politisko dialogu, lai būtu izrāviens attiecībās ar Krieviju,” sacīja Rinkēvičs. Vizītes Kijevā un Maskavā paredzētas, lai rastu izpratni, kā iespējams tālāk būvēt attiecības starp Krieviju un ES.
ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos uzsvēra, ka Latvijas prezidentūrai ES Padomē ir iespēja strādāt ar daudziem jautājumiem un galvenokārt ar tiem, kas saistīti ar savienības kaimiņvalstīm. Tāpat Latvijai ir iespēja kļūt par tādu Ziemeļvalsti, kura spēj strādāt gan ar Eiropas dienvidiem, gan arī ar austrumiem, rodot nepieciešamo balansu, akcentēja Mogerīni.
Runājām par attiecībām ar Krieviju, Mogerīni pauda atbalstu Rinkēviča vizītēm Ukrainā un Krievijā. “Es apsveicu Rinkēviča vizīti Kijevā. Es domāju, ka tā būs ļoti svarīga, lai veicinātu reformu un dialogu ceļu. Mums jāstrādā pie politiskā dialogu ar Maskavu. Es ticu, ka Rinkēviča vizīte Maskavā būs kritiski svarīga un es esmu ļoti priecīga, ka pēc tās būs iespēja ziņot ES ārlietu padomei, un mums būs diskusija par ES – Krievijas attiecībām,” sacīja Mogerīni.
Viņa arī uzsvēra, ka ir saņemti atsevišķi signāli par Krievijas attieksmes maiņu dažos jautājumos. Mogerīni arī pauda uzskatu, ka ES ir jāuzticas arī Ukrainas valdībai, ja tā apgalvo, ka eksistē iespējas dialoga sākšanai ar Krieviju. ES augstā pārstāve norādīja, ka pēc Rinkēviča vizītes Kijevā un Maskavā varēs spiest par to vai situācija ir uzlabojusies, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. “Šobrī es saskatu, ka [Krievijas] attieksme ir mainījusies daudzos jautājumos – vai tās būtu sarunas par kodolbruņojumu, vai arī Tuvajiem austrumiem. Tā ir kļuvusi konstruktīvāka. “Es ceru, ka tas liecina par jaunu laikmetu arī pašā Krievijā,” sacīja augstā pārstāve. Tādējādi ir ļoti svarīgi, ka Latvijas ārlietu ministrs dosies vizītē uz Maskavu tieši šobrīd, kas ir viens no izšķirošajiem.
Latvijas ārlietu ministrs savukārt piebilda, ka uz Maskavu dodas “izlūkuzdevumā”. “Varu apstiprināt, ka man ir bijušas sarunas ar Krievijas amatpersonām. Ir zināmi signāli, kas liecina par vēlmi uzsākt jaunu [attiecību] pieeju,” sacīja Rinkēvičs.
Tāpat amatpersonas pārunājušus jautājumus, kuri ir saistīti ar notikumiem ES dienvidos – Sīrijā un Irākā, cīņu pret terorismu, kā arī Parīzes teroraktu. “Notikumi Parīzē apliecināja, ka mums jāstrādā cieši kopā. Mēs runājām par to, kādā veidā pasteidzināt jaujumus, kas skar ciešāku koordināciju ne tikai starp ES dalībvalstu iekšlietu ministriem un tieslietu ministriem, bet arī ārlietu ministriem,” sacīja Rinkēvičs. Latvijas ārlietu ministrs apliecināja, ka ES rīcība prezidentūras laikā tiks cieši koordinēta visos jautājumos, ieskaitot arī drošību.
Ceturtdien Latvijas Nacionālās bibliotēkā (LNB) Rīgā notika Latvijas valdības un Eiropas Komisijas (EK) kolēģijas tikšanās, kuras laikā pārrunāta Latvijas prezidentūras ES Padomē programma un prioritātes. Komisāru kolēģijā ietilpst EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, septiņi viceprezidenti, tostarp pirmais viceprezidents Franss Timmermanss un augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, kā arī 20 komisāru.
Plenārsesijā un vairākās grupu debatēs komisāru kolēģija un Latvijas valdība apsprieda Latvijas prezidentūras prioritātes. Latvijas prezidentūra ES Padomē ilgst 2015.gada pirmajā pusgadā.
