Ir īstais laiks dārzā “modināt” vīnogas 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ir laiks vīnogām noņemt segumu un likt tās atpakaļ pie balstiem, sakopt apdobes.
Normē dzinumus
Pavasarī vīnogu dzinumus piesien horizontāli pie balstiem. Iesācēji vīnogu audzēšanā nereti dzinumus stutē vertikāli, taču tad vīnogulājs visu spēku dzen uz augšu, uz galotnē snaudošajiem pumpuriem. Taču, ja dzinumus novieto horizontāli, visi snaudošie pumpuri dzinumā atmostas un sāk augt vertikāli. Ķekaru būs daudz, skaisti.
Vīnogu apgriešanas tehnikas ir dažādas. Vīnogu audzētājs Gatis Kužums iesaka apgriezt, atstājot krūmu no diviem pērnajiem dzinumiem. Katru gadu veco zaru mudžekli nogriež, atstājot divus spēcīgus jaunos dzinumus.
Turklāt šādi apgrieztu un piesietu augu ir viegli apsegt, ieziemot. Rudenī lieko masu nogriež, atkal atstājot tikai divus spēcīgus dzinumus, kas ir iespējami tuvāk stumbram.
Veido apdobi
Svarīgi ap vīnogām turēt melnu zemi vai noklāt ar melno agrotīklu. Tas tādēļ, lai augsne ap augu pēc iespējas ātrāk iesiltu. Tas pat pasargā no nelielām nakts salnām (siltums no zemes kāpj augšup). Izplatītākā kļūda – līdz pašam vīnogulāja stumbram uztur pļautu zālīti, bet vīnogas tad nīkuļo, neražo. Tiklīdz izveidota apdobe, augs atkopjas. Arī mulča vīnogām neder, jo kavē augsnes iesilšanu.
Vīnogu audzētājs kā vislabāko metodi iesaka apdobē turēt tīru augsni. Nezāles apkaro, pēc lietiem viegli uzrušinot zemi. Nav jābaidās mazliet traumēt vīnogu saknes, kuras ir tuvu virskārtai, jo galvenās saknes ir dziļumā.
Tomēr melnajam agrotīklam ir kāds trūkums – zem tā patīk mitināties gliemežiem, grauzējiem. Toties šādu apdobju kopšana prasa mazāk pūļu. Tas sevišķi svarīgi, ja veido lielāku vīnogu stādījumu.
Mēslo apdomīgi
Ja vīnogas aug un ražo labi, nevajag tās papildus mēslot. Vīnogu audzētājam pat ir vīnogas, kas stādītas pirms 40 gadiem un ne reizi nav mēslotas. Nozīme ir tam, kāda ir augsne, kāda izveidota stādīšanas bedre. Nemēslot var labās dārza vietās, auglīgā māla augsnē.
Pārmēslošana ir bīstamāka nekā nemēslošana. Slāpekļa pārbagātība veicinās pārāk spēcīgu zaļās masas pieaugumu, kas vīnogai nav vajadzīgs.
Mēslot vajadzētu, ja augam manāmi kādi trūkumi: tas slikti aug, uz lapām veidojas hloroze. Piemēram, ja dzeltē jaunās lapas, trūkst mikroelementu, ja vecās – makrolelementi.
Visiedarbīgāk ir barot vasaras vidū, dodot mēslojumu šķidrā veidā caur lapām. Ja augsne nabadzīga vai augs vārguļo, tagad var mēslot ar speciāli vīnogām paredzēto mēslojumu vai komplekso pavasara mēslojumu.
Arī ar laistīšanu nevajag pārcensties. Tā dārza vīnogām vēlama tikai pirmajos dzīves gados, jo vēlāk pašas tiks galā pat lielā sausumā un karstumā.
Kamēr vīnogai augšējais jaunā dzinuma jēlais galiņš uz augšu dodas saliecies, tai visa pietiek. Kad tas ir taisns, augam sāk trūkt barības vielu.
Pareizais vīnogulāja veidošanas laiks ir rudens, taču to var darīt arī pavasarī, jo dzinumu mudžekli nedrīkst atstāt.
