Modiljāni māksla uzmirdz Helsinkos 0
Helsinkos, Mākslas muzejā “Ateneum”, līdz 2017. gada 5. februārim apskatāma kārtējā vērienīgā ārzemju mākslas izstāde – šoreiz izstādīti 83 itāļu mākslinieka Amadeo Modiljāni (1884 – 1920) darbi – gleznas, skulptūras un grafikas. Šī ir līdz šim lielākā ievērojamā mākslinieka izstāde ziemeļvalstīs.
Pērn Amadeo Modiljāni vārds kādu brīdi mākslas pasaulē bija pirmā numura ziņa: nezināms ķīniešu bagātnieks par viņa darbu “Kailā gulošā” “Christie’s” izsolē Ņujorkā bija samaksājis 170,4 miljonus dolāru (158 miljonus eiro). Šī darba gan “Ateneum” izstādē nav, bet, piemēram, redzams cits – “Kaila gulošā ar izlaistiem matiem” (1917), kas reproducēts arī plakātā uz muzeja fasādes.
Modiljāni dzīves ceļš nav bijis rozēm kaisīts. Ebreju izcelsmes mākslinieks dzimis Itālijā, Toskānā, bet jau divdesmit gadu vecumā jauneklis pārcēlās uz mākslas meku – Parīzi un iestājās Kolarosi akadēmijā. Starp citu, to deviņpadsmitā un divdesmitā gadsimta mijā kādu laiku apmeklēja arī latviešu mākslinieks Jūlijs Madernieks un vēl citi latvieši. Lai gan Modiljāni māksla, kā uzskata mākslas zinātniece Dace Lamberga, tajā laikā nav tieši iespaidojusi mūsu māksliniekus, tomēr, staigājot pa muzeja zālēm un skatoties vienu darbu pēc otra, pretī dveš kaut kas ļoti pazīstams un tuvs. Varbūt tas ir pagājušā gadsimta sākuma Eiropas radošais gars, kurā arī mūsdienu cilvēki var justies kā mājās.
Drīz pēc ierašanās Parīzē Modiljāni, kurš dzimtenē bija ieguvis labu literāru izglītību, iepazinās ar Francijas galvaspilsētas bohēmiskajām aprindām un pavadīja laiku kopā ar mākslinieku Pablo Pikaso, rakstnieku, mākslinieku un režisoru Žanu Kokto un arī krievu dzejnieci Annu Ahmatovu. Laikabiedri stāstījuši, ka viņš vienmēr redzēts ar grāmatu rokā. “Ateneum” izstādē var apskatīt arī dažu Modiljāni draugu, piemēram, Pablo Pikaso un rumāņu mākslinieka Konstantīna Brankuzi darbus, kā arī dokumentālas filmas, kas rāda Parīzi pagājušā gadsimta sākumā.
Ieradies Parīzē, Modiljāni vispirms vairākus gadus nodarbojās ar tēlniecību. Naudas trūkums tomēr piespieda gleznot. It kā nojauzdams, ka ilgi dzīvot nebūs lemts, viņš strādāja drudžaini. Diemžēl, neraugoties uz to, ka Modiljāni ziemas pavadīja Francijas dienvidos, tuberkuloze viņu pieveica jau 35 gadu vecumā. Dzīves laikā Modiljāni bija tikai viena izstāde, un arī to pašu slēdza jau pirmajā dienā – pēc policista domām, skatlogā ievietotais akts bija pārāk drosmīgs.
Sākumā Modiljāni darbus neviens nepirka, jo viņa savdabīgais stils daudziem bija svešs. Pat kolēģi, kurus viņš bieži gleznojis, esot centušies atbrīvoties no saviem portretiem. Tikai četrus gadus pirms nāves mākslinieks sastapās ar poļu dzejnieku un mākslas tirgotāju Leopoldu Zborovski, un draugs mudināja Modiljāni gleznot aktus, ko varētu pārdot. Kaut arī savu dzīvi Modiljāni aizvadīja lielā trūkumā, pats mākslinieks īpaši neesot centies tirgoties ar saviem darbiem.
Attieksme pret Amadeo Modiljāni darbiem pilnīgi mainījās pēc viņa nāves. Kā stāsta Lilles modernās mākslas muzeja kuratore Žanna Batilde Lakūra, kura piedalījās “Ateneum” izstādes tapšanā, Modiljāni tēlu romantizēja un par viņu sāka runāt kā par laikabiedru nesaprastu, daudz cietušu un diemžēl agri mirušu mākslinieku. Ar Modiljāni nāvi saistās vēl viens traģisks notikums – nākamā dienā viņa bērna māte aiz bēdām izlēca pa logu.
Pēc Modiljāni nāves viena pēc otras klajā nāca grāmatas par viņu, un cilvēki, kuri viņa dzīves laikā bija izturējušies vēsi, sāka organizēt izstādes. Mākslinieka darbus novērtēja arvien augstāk, ieinteresējās arī muzeji un steidzās iegādāties viņa gleznas un skulptūras – īpaši pēc Otrā pasaules kara. Modiljāni darbus sāka viltot un sakarā ar viņa simtgadi 1984. gadā Livorno kanālā meklēja un arī atrada kādu akmenī kaltu masku. Mākslas zinātnieki un muzeju vadītāji bija tik pārliecināti, ka tas ir dižā meistara roku darbs, ka nekādi negribēja pieņemt patiesību, kad jauni mākslinieki atzinās savā nedarbā. Meklējumus rosināja leģenda, ka Modiljāni it kā iesviedis kanālā kādu savu skulptūru.
Savas īsās dzīves laikā Modiljāni radītā māksla atšķīrās no tolaik dominējošās kubisma straumes. Ir zināms, ka viņš bieži gājis uz Luvru un Trokadero etnogrāfisko muzeju, kur pētījis Ēģiptes mākslu un antīkās Grieķijas skulptūras, afrikāņu maskas un Ankoras tempļa dārgumus. Tādējādi Modiljāni atrada savu stilu, ko lika lietā jau kā skulptors: šauras sejas, mandeļveida acis un it kā izstiepti kakli ir daudzos viņa darbos, ne tikai skulptūrās, bet arī gleznās. J. B. Lakūra uzsvērusi, ka Modiljāni portretus caurauž universāls skaistums.
KAS VĒL JAREDZ HELSINKOS
Helsinku Nacionālajā muzejā, kas ir Somijas vēstures muzejs, līdz 2017. gada 15. janvārim apskatāma izstāde “Renesanse. Tagad!”, kurā izstādīti 43 itāļu meistaru darbi. Pirmo reizi uz Somiju atvestas gan Rafaela, gan Ticiana, kā arī citu pazīstamu renesanses laika mākslinieku gleznas, galvenokārt no Lombardijas. Šī izstāde ir Somijas Nacionālā muzeja simtgades galvenais notikums.
