FOTO: Modes muzejā būs apskatāma izstāde “1918. Brīvības šiks” 0
3. oktobrī plkst. 18.30 Modes muzejā (Grēcinieku 24) tiks atklāta muzeja jaunā izstāde, kas veltīta 20. gadsimta sākuma modei – “1918. Brīvības šiks”.
Izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu, piedaloties Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, aptver periodu no 1912. līdz 1924. gadam. No 4. oktobra izstāde atvērta apmeklētājiem.
“1918. Brīvības šiks” būs Modes muzeja piektā izstāde: iepriekš muzejā tikušas eksponētas izstādes «\ “30. gadu elegance”, “Austrumu noslēpumi. Rietumu mode un Ķīna” un “Dior”, bet patlaban, līdz 25. septembrim, vēl apskatāma izstāde “Zelta divdesmitie” no unikālās Nazima Mustafajeva apavu un tērpu kolekcijas.
Izstāde “1918. Brīvības šiks” aptver periodu no 1912. līdz 1924. gadam, tajā būs apskatāmi tērpi un aksesuāri no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas. Apmeklētājiem būs iespēja redzēt ietekmīgu tā laika modes namu un dizaineru darbus: Worth, Redfern, Lanvin, Cheruit, Callot Soeurs, Jean Patou. Daudzi eksponāti ir kolekcijas jaunieguvumi, kas tikuši iegādāti tieši šai izstādei. Savukārt vairāki tērpi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas ļaus pārliecināties par Rīgas kā modes pilsētas pelnīto statusu, turklāt tie būs ne vien eleganti dāmu, bet arī atbilstoši kungu tērpi.
1912.–1918. gads – tas ir pretrunu pilns laiks, kurā jaunais pamazām nomaina veco. Izstādē “1918. Brīvības šiks” īpaši tiks akcentēti trīs interesanti un spilgti periodi modes vēsturē. Pirmais posms aptver laiku no 1912. līdz 1914. gadam, kad aristokrātija un turīgā vidusšķira bauda pārticību un greznību slavenā seriāla “Dauntonas abatija” garā. Turpinās Belle Époque jeb “Skaistais laikmets”, kurā sievietei lielākoties atvēlēta smalka rotājuma loma. Kolekcionārs un modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs īsi raksturo šo laiku modē: “Joprojām valdīja jūgendstila estētika. Sievietes pārģērbās piecas vai pat sešas reizes dienā, par skaistuma ideālu tika uzskatīta zīda un muslīna viļņu un austrumniecisku drapēriju ieskauta dāma, kas kustējās lēni un gurdeni, viņa bija gracioza un nervoza, īsts paradīzes putns. Luksusa klases modes dizaineri šai laikā nezināja mēra: dārgi audumi, smalki izšuvumi, sarežģīts tērpu piegriezums… Par populārāko deju kļuva jutekliskais tango.”
Otrs izstādē akcentētais periods ir Pirmā pasaules kara gadi. Pirmais pasaules karš, kas sākās 1914. gada augustā, salauž ierasto dzīves kārtību un paātrina pārmaiņu procesus, kas bija aizsākušies jau gadsimta pašā sākumā: sieviešu cīņu par savām tiesībām, nāciju cīņu par pašnoteikšanos, nabadzīgo slāņu cīņu par labāku dzīvi. Vīriešiem aizejot karā, pilnībā mainās sieviešu loma sabiedrībā: trauslās, korsetēs tērptās būtnes pārtop žēlsirdīgajās māsās, autovadītājās, fabriku strādniecēs, ierēdnēs… Mainās arī mode: greznos, bagātīgi rotātos un no dārgiem audumiem šūtos tērpus nomaina daudz praktiskāks apģērbs un tā saucamie “kara krinolīni”. Mainās arī tērpu krāsa. Aleksandrs Vasiļjevs atgādina par vēl kādu zīmīgu niansi: “Reti kura dāma šai laikā varēja atļauties kalpotājus, tālab tērpu aizdare no mugurpuses pārcēlās uz priekšpusi, lai sieviete varētu apģērbties pati, bez kalpones palīdzības.”
Trešā svarīgā izstādes tēma ir laiks pēc Pirmā pasaules kara. Kara sekas bija arī milzīgas izmaiņas Eiropas kartē. Sabrūkot cariskās Krievijas, Austroungārijas, ķeizariskās Vācijas un visbeidzot, 1924. gadā, arī Osmaņu impērijai, rodas virkne salīdzinoši nelielu, neatkarīgu valstu, tostarp trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija. Valstis cita pēc citas beidzot piešķir tiesības sievietēm piedalīties vēlēšanās, paplašinās viņu iespējas iegūt augstāko izglītību, strādāt, ceļot – sievietes aizvien aktīvāk iesaistās sociālajā dzīvē. Dāmu tērpi kļūst īsāki, modē nāk taisns, vienkāršs siluets – emancipēto sieviešu modi ietekmē avangarda māksla, automašīnas, sports un vīriešu garderobes elementi.
Modes muzeja veidotāja arhitekte Nataļja Muzičkina stāsta:
“Izmaiņas modē vienmēr notiek paralēli izmaiņām mākslā, zinātnē, ekonomikā, sadzīvē, politikā…”
Viena no 20. gadsimta pirmā ceturkšņa iezīmēm ir ļoti strauja dažādu avangarda mākslas virzienu attīstība: kubisms, futūrisms, supremātisms, ekspresionisms izgāž pār apstulbušo skatītāju veselu gūzmu dažādu stūrainu «-ismu», kas biedē nesagatavoto publiku. Starp citu, izstādes apmeklētāji varēs aizpildīt īpaši izstrādātu testu, lai uzzinātu, kurš no avangarda mākslas virzieniem viņiem tuvāks un kā tas viņus raksturo. Būs arī vēl kāda izzinoša izklaide, kas saistīta ar tā laika interesi par okultismu, mistiskām mācībām, hipnozi un spititisma seansiem. Tolaik šī mode skāra visus: profesorus un ģimnāzistes, māksliniekus un dzejniekus, baņķierus un aristokrātus. Pierastā realitāte, ko bija iespējams apjaust ar piecu maņu palīdzību, tolaik strauji zaudēja robežas: bija atklāti rentgena stari, izstrādāta relativitātes teorija, parādījās arī Planka kvantu teorija, tāpēc cilvēkiem radās nepieciešamība atrast līdzsvaru, atrast savu vietu pasaulē, kas strauji paplašinājās. Var pieņemt, ka 20. gadsimta sākuma aizraušanās ar mistiskām mācībām bija sava veida atbildes reakcija uz pieaugošo pasaules sarežģītību.»
Foto:
