Moderno tehnoloģiju vietā – sirēna. Kāpēc pazudušo nevar atrast pēc mobilā? 2
Piektdien, 17.jūlijā, Balvu novada Bērzkalnes pagastā mežā apmaldījusies kāda 53 gadus veca sieviete. Tāpat kā iepriekšējās līdzīgās reizēs arī šī sieviete tika atrasta, izmantojot automašīnas sirēnas. Mobilais tālrunis palīdzējis tikai palīdzības izsaukšanai. Kāpēc pazudušo nevar atrast pēc tā?
Kaut arī mūsdienu dzīvē arvien lielāku lomu ieņem mobilie telefoni, pazudušos joprojām nevar precīzi atrast, izmantojot modernās tehnoloģijas. 14. jūlijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma trīs izsaukumus par mežos pazudušiem cilvēkiem. Viena no pazudušajām bija arī 79 gadus vecā Pāles pagasta iedzīvotāja Jefrosīnija Aleksejeva.
Ar sprauno kundzi sazinājos divas dienas pēc nelaimīgā notikuma. Kundze izstāstīja, kā viņa nomaldījusies sev zināmā apvidū: “Pazudu pavisam vienkārši – mežā biju kopā ar savu suni. Salasīju spaini ogu, iebēru saturu mugursomā un noliku zemē, lai suns sargā. Gāju lasīt nākamo tūri. Pēc tam skatos, ka suns man skrien no muguras. Kaut kur gribēja mani vest. Viņš mani tik tālu aizveda, ka vairs nesapratu, kur esmu. Biju droša, ka somas te nav, bet ceļu atpakaļ arī vairs nevarēju atrast, jo biju man nezināmā vietā.”
Jefrosīnija Aleksejeva piebilda, ka purvā iet gadiem, bet izciršanas un jauno audžu dēļ apvidus mainās. “Sāku uztraukties un iegāju vēl dziļāk purvā. No karstuma un slāpēm kļuva slikti,” nopietno situāciju atstāsta kundze. Mežā, meklējot somu un izeju, maldījusies četras stundas, bet glābēji ieradušies ātri un jau 20 minūšu laikā sieviete no meža izkļuvusi. “Viņu signālu es jau uzreiz dzirdēju. Briesmīgi skaļa sirēna! Saku paldies visiem meklētājiem, kuri bija iesaistīti. Ļoti jauki cilvēki!” pateicīga VUGD Limbažu daļas Alojas posteņa pirmās maiņas glābējiem ir runātīgā kundze. “Mežā gāju un iešu atkal. Cilvēki ogas pērk daudz, turklāt tas man ir arī labs veids, kā papildus nopelnīt iztikai,” atzīst J. Aleksejeva.
Kas notiktu, ja kāds cilvēks mežā būtu iegājis pat vairākus desmitus kilometru un nedzirdētu šo signālu? Kādas ir alternatīvas cilvēku precīzas atrašanās vietas noteikšanai? VUGD pārstāve Viktorija Gribuste atzīst, ka lielākoties cilvēku meklēšana notiek tieši ar šīs sirēnas palīdzību. Sarežģītākos gadījumos, kad cilvēks ir ļoti tālu, var iesaistīt arī brīvprātīgos un zemessargus.
Kāpēc pazudušā atrašanās vietu nevar noteikt pēc mobilā tālruņa signāla? V. Gribuste atklāj, ka pat pilsētā to nevar noteikt precīzi. Pilsētā cilvēks var atrasties 100 metru rādiusā, kamēr lauku rajonos, kur ir vājāks mobilā telefona signāls, tie var būt pat vairāk nekā 20 kilometri.
Šādos gadījumos vienīgais atskaites punkts ir mobilā operatora bāzes stacijas tornis, kam pienāk pazudušā cilvēka mobilā telefona signāls. Pēc tā var noteikt, no kuras torņa puses signāls nāk, pastāstīja “Tele2” pārstāve Egita Māliņa. Viņa arī norāda, ka nemaz tik bieži mobilie operatori cilvēku glābšanā neiesaistās, jo tikai maza daļa pazudušo mežā iegājuši ar telefonu.
Ja tālrunim ir interneta pieslēgums, arī tad tas neesot vienkārši, atzina E. Māliņa: “Nepietiek ar to, ka cilvēks, izmantojot GPS, atzīmē kartē savu atrašanās vietu. Mobilo sakaru operatori nevar piekļūt lietotņu saturam, ko izmanto klienti. Tāpēc vienīgā iespēja būtu, ja cilvēks pats šo atrašanās vietu nosūtītu glābšanas dienestiem. Ir pieejamas dažādas lietotnes, ar kurām cilvēks var ļaut, piemēram, ģimenes locekļiem tiešsaistē sekot līdzi viņa atrašanās vietai.”
Tiesa, viedtālrunim, kurā lejupielādēta karte un kurš uztver GPS signālu, nav vajadzīgs ne interneta pieslēgums, ne arī mobilo sakaru pārklājums – ar tā palīdzību cilvēks pats var izkļūt no meža precīzi tajā vietā, kur vēlas vai kur kartē iezīmējis autobusa vai auto atrašanās vietu. Tehnoloģiju bloga kursors.lv galvenais redaktors Kristaps Skutelis piekrīt, ka, izmantojot GPS signālu, cilvēka atrašanās vietu var noteikt precīzāk, taču tāpat jāņem vērā vairākas nianses. “Dažādiem telefoniem dažādos apstākļos GPS rādījumiem būs dažāda precizitāte. Jo lētāks telefons, jo lielāka iespējamība, ka tā GPS spējas ir sliktākas,” skaidro K. Skutelis.
Viņš arī pastāstīja, ka jau pusgadu Latvijā viedtālruņiem darbojas mobilā lietotne “HealthPoint”, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem palīdz noteikt zvanītāja atrašanās vietu un līdz ar to daudzās situācijās ātrāk atrast negadījuma vietu, lai palīdzētu pacientiem vai cietušajiem. Rodas tikai viens jautājums – kāpēc šādu lietotni neizmanto arī VUGD?
Tātad vēl joprojām pēc mobilā tālruņa nav iespējams atrast pazudušos, kaut tehnoloģiskie risinājumi tam jau ir.
