Modernizēs Rīgas un Daugavpils dzelzceļu 0
VAS “Latvijas Dzelzceļš” (“LDz”) plāno pilnveidot galvenos tranzīta mezglus Rīgā un Daugavpilī, kas veicinās pārvadājumu efektivitāti un uzlabos iedzīvotāju drošību. Piemēram, Rīgas dzelzceļa mezgla posmā “Sarkandaugava-Mangaļi-Ziemeļblāzma” tiek plānots izveidot jaunu sliežu ceļu. “Šobrīd tiek apgrūtināta vilcienu kustības organizācija, jo kravas vilcieniem, kas dodas pretējos virzienos ir jāizmanto viens sliežu ceļš, kā rezultātā rodas vilcienu sastāvu “sastrēgumi”. Tas apgrūtina gan vilcienu kustības organizāciju, gan rada neērtības iedzīvotājiem, kuri ir spiesti ilgāk gaidīt pie slēgtajām dzelzceļa pārbrauktuvēm,” sliežu ceļa vajadzību pamato uzņēmumā.
Arī rīdzinieki nepaliks bešā
Ministru kabinets augusta vidū nolēma “LDz” pērnā gada peļņu 0,9 miljonu apmērā novirzīt vairāku dzelzceļa infrastruktūru investīciju projektu īstenošanai. 2016. gadā “LDz” infrastruktūras pārvadītāja finanšu rezultāti, kas ir atkarīgi no pārvadājumu apjomiem, bija zemāki nekā iepriekšējos gados. Tādēļ uzņēmums ir uzsācis darbu pie vairākiem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētiem projektiem, kurus plānots pabeigt 2023. gadā. Praktiski darbs vēl nav sākts, jo modernizācijas starts ir atkarīgs no tā, kā veiksies ar iepirkumiem un līgumu slēgšanām.
“LDz” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ella Pētermane norāda, ka dividenžu atstāšana uzņēmuma rīcībā ļaus nosegt daļu no līdzfinansējuma apmēra, tādēļ viņu komanda ir pateicīgi Ministru Kabinetam un Satiksmes ministrijai par izpratni un pieņemto lēmumu. No Eiropas Savienības fondiem pieejamais finansējums ir 89 miljoni eiro, bet ir arī nepieciešams pašu līdzfinansējums, kas ir 16 miljonu apmērā.
Viens no projektiem, kas tiks īstenots ir Rīgas dzelzceļa mezgla posma “Sarkandaugava-Mangaļi-Ziemeļblāzma” modernizācija. “Šobrīd šajā maršrutā tiek izmantots vienceļa posms, kaut gan līnijā “Rīga-Skulte” (kurā tas atrodas) ir paralēli sliežu ceļi. Tādēļ tiek apgrūtināta vilcienu kustības organizācija, jo kravas vilcieniem, kas dodas pretējos virzienos ir jāizmanto viens sliežu ceļš, kā rezultātā rodas vilcienu sastāvu “sastrēgumi”. Tas apgrūtina gan vilcienu kustības organizāciju, gan rada neērtības iedzīvotājiem, kuri ir spiesti ilgāk gaidīt pie slēgtajām dzelzceļa pārbrauktuvēm,” modernizācijas nepieciešamību pamato E. Pētermane.
“LDz” plāno izbūvēt otro sliežu ceļu un modernizēt mikroprocesoru sistēmu, lai uzlabotu Rīgas dzelzceļa mezgla pārstrādes spēju un darbības efektivitāti. Ir paredzēts pārbūvēt arī stacijas parku sliežu ceļus un modernizēt signalizācijas sistēmu, tādējādi paaugstinot satiksmes drošību, kā arī pilnveidot dzelzceļa šķērsojumus. “LDz” pārstāve izskaidro, ka pasažieru vilcienu kustība pa šīm sliedēm nenotiek, tomēr no satiksmes mezgla modernizācijas ieguvums arī rīdziniekiem būšot. “Ir paredzēts izveidot divlīmeņu sliežu šķērsojuma vietas, kuru izveide notiks sadarbībā ar Rīgas pašvaldību. Šādu šķērsošanas vietu izveide uzlabos gājēju drošību, jo līdz šim, lai šķērsotu sliedes, nereti gājēji mēdz izmantot spraugas starp vilcieniem,” stāsta E. Pētermane.
Ieguvums Latvijas ekonomikai
Otrs projekts tiks īstenots Daugavpilī, jo patlaban šajā dzelzceļa mezglā esot sarežģīti nodrošināt secīgu un vienmērīgu kravu sagatavošanu un nosūtīšanu. Apgrūtināta esot arī vilcienu kustības organizācija, jo esošās automātikas ierīces ir tehniski un morāli novecojušas to ilgā ekspluatācijas laika dēļ. “Daugavpils Šķirošanas stacijas, kā arī pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu modernizācijas projekts veicinās secīgu un vienmērīgu kravu sagatavošanas un nosūtīšanas procesu. Plānots atjaunot šim nolūkam nepieciešamās automātiskās ierīces, izbūvēt jaunu pieņemšanas parku, vienlaikus likvidējot vilcienu maršrutu savstarpējo krustošanos. Tādā veidā tiks atslogots pilsētas iekšējais dzelzceļa tīkls un un samazināta manevru darba kustības nepieciešamība. Projekta rezultātā ieguvums būs arī apkārtējai videi – samazināsies kaitīgo izmešu apjoms,” resursu ieguldījumu izskaidro dzelzceļa pārstāve.
Noslēgumā E. Pētermane piebilst, ka modernizācijas projekti ir ieguvums arī Latvijas ekonomikai, jo katrs miljons tonnu kravu Latvijas Bankas maksājumu bilancē no dzelzceļa un jūras pārvadājumu pakalpojumiem kopā veido 9,5 miljonus eiro. “Jo vairāk ar labu, konkurētspējīgu un efektīvu infrastruktūru mēs varam šo kravu piesaistīt, jo kopumā Latvijai labāk. Līdz ar to, nodokļos ienāk vairāk naudas, kas veicina Latvijas ekonomisko izaugsmi un arī tas pozitīvi ietekmē mūsu valsts iedzīvotājus,” rezumē “LDz” pārstāve.
