Modernizēs pārvades un sadales tīklus 4
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 krīzes sekas ir atstājušas ietekmi arī uz elektroapgādes pārvaldes un sadales sistēmu operatoru ieņēmumiem. Tāpēc bez atbalsta pasākumiem elektroapgādes sistēmai zaļo transformāciju Latvijā nebūs iespējams īstenot tādā ātrumā un apmērā, kā to prasa ES klimatneitralitātes mērķi un nacionālie stratēģiskās plānošanas dokumenti.
Bez ES investīciju piesaistes šo mērķu sasniegšanai tiks radīts slogs uz sabiedrisko pakalpojumu tarifu, kas radīs spiedienu uz uzņēmumu konkurētspēju un palielinās sabiedrības enerģētiskās nabadzības risku. Turklāt šo izmaksu attiecināšana uz aktīvajiem lietotājiem būs nozīmīgs šķērslis šiem lietotājiem pieņemt pozitīvu lēmumu par mērķu sasniegšanai nepieciešamo investīciju veikšanu, piemēram, pāreju uz elektroauto izmantošanu un/vai mikroģenerācijas ieviešanu.
Tādēļ elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai, kas ietver dekarbonizāciju (oglekļa dioksīdu (CO2) emisijas atmosfērā samazināšanu), no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem ir piešķirti 80 miljoni eiro, kas ir sadalīti starp valsts elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru AS “Augstsprieguma tīkli” (“AST”) un elektrotīklu uzturētāju un attīstītāju AS “Sadales tīkli” (“ST”).
Aktivitātes ir tieši saistītas ar Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem un Baltijas elektroenerģijas tirgus integrācijas plāna mērķiem un aktivitātēm. Plānotās aktivitātes veicinās vietējo atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, elektroenerģijas ražošanai izmantojot saules enerģiju. Tās ir ļoti nozīmīgas, lai veicinātu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas patēriņu siltumapgādes un dzesēšanas vajadzībām, kā arī dotu nozīmīgu ieguldījumu ilgtermiņa transporta sektora elektrifikācijā.
Stutēs mugurkaulu
“Lai varētu uzņemt tīklā jaudas, kuras saražo saules un vēja elektrostacijas, ir nepieciešama elektroenerģijas sistēmas infrastruktūras modernizācija. Ņemot vērā elektrības ražošanas decentralizāciju, ir jāmaina elektrotīkli tā, lai tie spētu uzņemt AER saražotās jaudas,” teic Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors Gatis Silovs.
Dekarbonizētas elektrifikācijas reforma paredz primārās enerģijas, kas iegūta, izmantojot fosilos kurināmos, patēriņa samazinājumu par 13 439 megavatstundām (MWh) gadā. Salīdzinājumam – 2022. gada beigās AS “Latvenergo” saražoja 4517 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas. Jautāts, vai ANM finansējuma ietvaros plānotais patēriņa samazinājums nebūs vien piliens jūrā, G. Silovs atzīst, ka tas būs viens liels solis pareizajā virzienā.
“Ar piesķirtajiem 80 miljoniem nebūt netiks atrisinātas visas problēmas, dekorbonācija būs ilgu gadu darbs,” secina EM pārstāvis, atzīstot, ka ir jāpārbūvē elektrotīkli. “Daļa naudas ir paredzēta dažādiem informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem – datorprogrammām, lai tīklu varētu vadīt un veikt detalizētu uzskaiti, kas ir nepieciešama dekarbonizētai elektrifikācijai. Daļa nauda tiks ieguldīta “dzelžos”, piemēram, transformatoros, kas ir nepieciešami vietās, kur ir izveidojušies “pudeles kakli”. Lielākā daļa finansējuma nonāks ikdienas lietotājam neredzamos sistēmas mugurkaula uzlabošanas risinājumos,” secina G. Silovs.
Viņš uzskata, ka investīcijas sadales un pārvades tīklu modernizācijā šobrīd ir vitāli nepieciešamas. “Ja mēs neizmantosim ES finansējumu, šo problēmu risināšanai, iespējams, būs nepieciešams sadales tarifa pieaugums, kas sadārdzinātu elektroenerģiju,” spriež G. Silovs. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija ar ANM atbalstu ir jāpabeidz līdz 2026. gada beigām.
Tikai vitāli svarīgo projektu izmaksas
“AST” no ANM ir piešķirts 38,1 miljons eiro, un šis ir pirmais uzņēmumam piešķirtais finansējums no šī finanšu instrumenta. Četru gadu laikā (līdz 2026. gada augustam) šis finansējums tiks ieguldīts jauna galvenā Latvijas pārvades sistēmas dispečeru centra un datu centra izbūvē. “Izstrādātie projekti ir vērsti uz elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras un sistēmnodrošinājuma attīstību AER īpatsvara palielināšanai Latvijas elektroenerģijas sistēmā, enerģētiskās drošības stiprināšanu, kā arī ilgtspējīgu, klimata neitrālu risinājumu ieviešanu elektroenerģijas pārvades sistēmas pārvaldībā.
Minētie ieguldījumi ļaus “AST” palielināt sistēmas darbības drošumu un palīdzēs integrēt tīklā liela apjoma AER, kas varētu pazemināt kopējo cenu līmeni reģionā, vienlaikus šīs investīcijas nebūs jāattiecina uz pārvades tarifu jeb tas nebūs iemesls, lai pieaugtu pārvades izmaksas,” teic “AST” valdes loceklis Arnis Daugulis.
Jau patlaban “AST” saņemto pieteikumu būvēt jaunas elektrostacijas Latvijā kopējā pieteiktā jauda pārsniedz 4500 MW, kamēr ziemas maksimuma slodze ir aptuveni 1250 MW, kas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā “AST” būs jātiek galā ar izaicinājumiem, kā šīs jaudas integrēt tīklā. Plānotās investīcijas ietver arī informācijas sistēmu iegādi, kas paredzētas pārvades tīkla modelēšanai un balansēšanai, kā arī IT infrastruktūras un kiberdrošības risinājumu iegādi, tādējādi palīdzot nodrošinot elektroapgādes nepārtrauktību un drošumu.
“Lai varētu efektīvāk veikt dekarbonizētas elektrifikācijas reformu, “AST” piedāvāja iekļaut ANM arī vairākus elektropārvades infrastruktūras objektus, kas varētu sekmēt AER attīstību un līdz ar to paātrināt dekarbonizāciju. Pagaidām šī ideja nav atbalstīta un šobrīd ir apstiprināti tikai “AST” vitāli svarīgi projekti, kas palīdzēs veikt AER jaudu integrāciju tīklā,” secina A. Daugulis, atzīstot, ka strauja elektrifikācija ne tikai palīdzētu samazināt atkarību no fosilajiem kurināmiem, bet arī radītu iespējas pieslēgt tīklam vairāk ģenerējošo jaudu.
Nesola tūlītēju efektu
Savukārt “ST” no no ANM saņems 41,9 miljonus eiro. Būtiskākie projekti, ko par šiem līdzekļiem plānots īstenot līdz 2026. gada beigām, ir saules paneļu uzstādīšana uz transformatoru jumtiem, ar tiem plānots aprīkot 700 transformatorus, līdz 1300 transformatoru nomaiņa, vidējā sprieguma elektrolīniju izbūve (75–100 km garumā) Apē, Lapmežciemā, Ropažos, Mālpilī, Rojā, Valdemārpilī, Jaunmārupē, Ādažos, Kalnciemā, Baldonē, tādējādi uzlabojot gan patēriņa, gan ģenerācijas jaudu pieejamību un elektroapgādes drošumu reģionos.
Tāpat iecerēta elektroapgādes infrastruktūras izbūve 2060 publiskiem elektroauto uzlādes punktiem visā Latvijā, vienotas IT sistēmas izveide, kurā turpmāk darbosies viss Latvijas elektroenerģijas tirgus, kā arī viedo iekārtu un datu pārvaldības sistēmas ieviešana. “Jo efektīvāka būs elektrotīklu uzturētāja un attīstītāja, kā arī pārvades sistēmu sadales operatora darbība, jo mazāks būs kopējais elektroenerģijas tarifs.
Elektrouzlādes punktu izveidošana nedod primāro elektronerģijas ietaupījumu, tā ļauj attīstīt infrastruktūru un paplašināt elektromobilitātes iespējas. Dekarbonizētas elektrifikācijas reformai nebūs tūlītējs efekts, taču, ja elektrotīkli nebūs savesti kārtībā, nevarēs attīstīt mikroģenerāciju, pāriet no gāzes apkures uz AER. Ja Baldonē, Rojā un citās Latvijas pilsētās tiks veikta elektrolīniju izbūve, tur būs plašākas iespējas uzstādīt saules paneļus, siltumsūkņus, uzlādēt elektroauto u. c.” atzīst “ST” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Paplašinās elektroauto uzlādes tīklu
“ST” no no ANM saņemtā finansējuma piecus miljonus eiro atvēlēs uzlādes stacijām nepieciešamās elektroapgādes infrastruktūras izbūvēšanai. Līdz 2026. gada 31. maijam dažādās vietās Latvijā tiks izveidoti 2060 pieslēguma punkti publiskai elektrotransporta uzlādei. Paredzēts, ka infrastruktūru no kopējā elektrotīkla līdz uzskaites sadalnei projektēs un izbūvēs “ST”, bet no sadalnes līdz uzlādes iekārtai, kā arī šo iekārtu uzstādīšanu nodrošinās sadarbības partneri. Konkrētas uzlādes punktu atrašanās vietas būs zināmas pēc tam, kad ar partneriem tiks noslēgti sadarbības līgumi.
“ST” attīstības direktors Jānis Kirkovalds informē, ka atbilstoši Ceļu satiksmes un drošības direkcijas datiem šī gada 1. jūlijā Latvijā bija reģistrēti 2939 elektroauto. Vēl 2022. gada sākumā to kopējais skaits bija nedaudz virs 2100. “Valstī pieejamā publiskā uzlādes tīkla paplašināšana palīdzēs veicināt elektromobiļu skaita pieaugumu un līdz ar to – arī kopēju elektrifikāciju, kam ir liela nozīme gan Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, gan valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā,” skaidro J. Kirkovalds.
Par sadarbības partneriem projektā var pieteikties pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas, pašvaldību iestādes vai to kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības, kā arī valsts pārvaldes iestādes un to kapitālsabiedrības.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
