Modernās smēķēšanas izmēģinājuma trusīši 4
Biedējoši fotoattēli uz cigarešu paciņām, neskaitāmu indīgu vielu uzskaitījums uz lieliem, melniem plakātiem skolās – nav šaubu, ka smēķēt ir kaitīgi veselībai. Parādās arī alternatīvas – tabakas karsēšanas sistēma iqos, ko reklamē kā elektronisku tabakas produktu, kas neveido dūmus un pelnus. Arī mānīgais smēķēšanas atmešanas labākais draugs – elektroniskās cigaretes. Arvien vairāk cilvēku ierastās cigaretes aizstājuši ar šīm elektroniskajām ierīcēm, neapzinoties, kāda ir to ietekme uz veselību.
Pagaidām par tabakas karsēšanas sistēmu iqos daudz zināma nav, tas ir jaunākais tabakas industrijas produkts, kas pašlaik iekaro Latvijas tirgu. Burtu atšifrējums – I quit ordinary smoking (no angļu val. – “es atmetu tradicionālo smēķēšanu”). Svarīgi gan piebilst, ka šo produktu ražo viena no lielākajām cigarešu kompānijām. Nav veikti pētījumi, kas pierādītu, ka šis ir mazāk kaitīgs smēķēšanas veids vai ierīce, kas neradītu atkarību.
Kā tā darbojas? Turētājā ievietotā tabaka tiek karsēta, izdalot aerosolu, kas satur nikotīnu un daudzas citas ķīmiskās vielas. Nikotīna daudzums ir lielāks nekā vidēja stipruma cigaretē. Šis produkts nerada dūmus un pelnus un nepiesūcina drēbes ar nepatīkamu smaku, tomēr vielas, ar kurām tas piepilda cilvēka organismu, nav īsti zināmas. Nav arī skaidrs, kā tas iedarbojas uz veselību.
Lielāks māns ir elektroniskās cigaretes, kas tiek pozicionētas kā aizstājējs parastajām cigaretēm un vieglākais veids, kā atmest smēķēšanu.
Atšķirībā no parastajām elektroniskajās cigaretēs ir šķidrais nikotīns, dūmu vietā tiek ieelpoti tvaiki. Arī šīs elektroniskās ierīces ražo tabakas uzņēmumi, kuru interesēs nevar būt samazināt patērētāju skaitu.
Rosina vīrusa infekcijas
Runājot par smēķēšanu kopumā, pulmonologs Viesturs Šiliņš uzsver trīs galvenās problēmas: atkarību, nikotīna ietekmi uz organismu un dūmu izraisītās veselības problēmas.
“Neviens nevēlas būt atkarīgs, vienalga, no kā: citiem cilvēkiem, apstākļiem, kā arī, protams, vielām. Nikotīns rada atkarību, ļoti stipru.
Bieži vien saviem pacientiem, kuri daudzus gadus smēķējuši, jautāju – vai vēlētos, lai viņu bērni vai mazbērni smēķētu. Atbilde ir pārliecinoši noraidoša.
Mēs visi gribam būt brīvi, nevis atkarīgi,” pieredzē dalās ārsts.
Smēķētāji atkarību kā galveno problēmu uzsver tāpēc, ka tā ir ātrāk jūtama un pamanāma. Smēķēšanas izraisītas veselības problēmas nerodas uzreiz, un, pirms ārsts par tām paziņo vai organisms liek just, cilvēks daudz nedomā par to, kas notiek viņa plaušās.
Otrs lielākais kaitnieks smēķētājam ir nikotīns – tas ietekmē gan svaru un nervu sistēmu, gan ādu un sirds asinsvadus.
Trešais ļaunums no smēķēšanas ir kairinošo vielu ietekme uz elpceļiem. “Ja salīdzinām ierēdņa pirkstu ādas biezumu ar galdnieka pirkstiem, varam skaidri redzēt, ka galdniekam, kurš katru dienu strādā fizisku darbu, āda ir biezāka. Tāpat ar elpceļu gļotādu – nepārtraukti kairinot, šajā gadījumā vienalga, ar ko – dūmiem vai tvaiku, tiek veicināta tās sabiezēšana.”
Lielajos elpceļos, kuru diametrs ir, piemēram, trīs centimetri, tas nav tik kaitīgi kā mazākajos, kuri ir tik šauri, ka gāzu apmaiņa tajos notiek minimāli. Ja šie elpceļi uzbriest vai aizsprostojas, gāzu apmaiņa nenotiek, rodas skābekļa deficīts, ko miera stāvoklī cilvēks sākumā nejūt, bet pie mazākās fiziskās slodzes sākas smaga elpošana. Turklāt jebkurš smēķētājs regulāri klepo un atkrēpojas.
“Kad elpceļos un plaušās rodas kairinājums, organisms mēģina izmest daudzās cietās daļiņas, ko rada dūmi, un citādi to nevar izdarīt, kā vien klepojot. Skropstiņepitēlijs ceļ uz augšu dūmu atlikumus un cietās daļiņas, aizveras balss saites, rodas milzīgs spiediens. Tādējādi organisms izsit no sevis lieko,” skaidro Viesturs Šiliņš.
Nepatīkamā klepošana un krēpošanās ar laiku pieaug. Vēlāk bronhi sāk izdalīt šķidrumu, ar kuru krēpas savākt, un tas krēpu daudzumu palielina.
Bronhi nemitīgi ir mitri, īpaši veipošanas jeb tvaika ieelpošanas gadījumā. Mitrā vidē ātrāk veidojas infekcijas. “Cilvēks ar laiku kļūst mazāk aktīvs, nav vairs tik darbspējīgs, biežāk slimo, jo imunitāte ir novājināta. Nevar aizmirst arī lielos finansiālos izdevumus, kas garastāvokli noteikti neuzlabo,” smēķētaju zaudējumus uzskaita ārsts. “Tāda veselīga smēķēšana neeksistē!”
Cigaretes tvaiks nav ūdens tvaiks
Veipojot organismā nenonāk tik daudz mikrodaļiņu kā ieelpojot dūmus, bet medicīniskais kaitējums nav atšķirīgs. Elektroniskajās ierīcēs ievieto dažādas aromātiskās vielas, kas jauki smaržo, bet to ietekme uz organismu nav pozitīva.
“Elektronisko cigarešu tvaikā viena no vielām ir etilēnglikols, kas pilnīgi noteikti ir veselībai kaitīgs. Kāds centīsies oponēt, sakot, ka šo vielu izmanto kosmētikā. Jā, krēmos ārīgai lietošanai, bet ne iekšķīgai un sakarsētā veidā,” iebilst Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā Astrīda Stirna.
Ir naivi domāt, ka veipošana nav kaitīga veselībai. Vēl viena viela – propilēnglikols – ir atbildīga par tvaika rašanos elektroniskajās cigaretēs, līdz ar to ir neatņemama šā produkta sastāvdaļa, tās iekšķīga lietošana ir toksiska un atstāj sekas uz aknām un nierēm. Elektronisko cigarešu tvaiks nav tīra ūdens garaiņi – tas ir ķīmisku vielu un procesu veidots tvaiks, kura pilnīgo ietekmi uz elpceļiem vēl neapzināmies.
“Parastajās cigaretēs ir daudz kaitīgu vielu, elektroniskajās – ne mazāk. Tās negatīvi iedarbojas uz sirds asinsvadu sistēmu, galvas smadzenēm, ir varbūtējs vēža izraisītājs. Smēķēšanai – jebkurai – nav nevienas pozitīvas īpašības,” teic speciāliste.
Pulmonologs savukārt akcentē vēl vienu jautājumu – elektroniskajās cigaretēs ievieto dažādas aromātvielas, kas vienam var patikt, kādam traucēt, bet citam izraisīt alerģisku reakciju. “Vielas nelielās devās ik dienu uzņemot, organismam nemitīgi ar tām jācīnās, līdz brīdim, kad tas vairs nespēj, sāk spazmēties, un rodas astmatiska situācija,” skaidro Viesturs Šiliņš. Salīdzinot ar alkoholu, kas mazās devās dažkārt mēdz sniegt pozitīvu efektu, cigaretes nespēj cilvēkam dot nekādu labumu nevienā situācijā.
Jaunieši un sievietes
Ap 80% jauniešu vismaz reizi pamēģina uzsmēķēt, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra dati. Parasti šī tieksme iet roku rokā ar vēlmi izskatīties vecākam un iejusties vienaudžu kompānijā.
“Četri no pieciem pamēģinātājiem tālāk dzīvē vairs nesmēķēs, tomēr nelaime ir tā, ka šiem atlikušajiem 20% organisms ir izveidots tā, ka agrāk kļūst atkarīgs. Jaunības dienās cilvēks atkarību saista ar zināmu kaifu, taču tad tā lēnām nostiprinās. Vēlāk atradināt no smēķēšanas ir ārkārtīgi grūti,” teic Viesturs Šiliņš, minot, ka, iespējams, cilvēki ar smēķēšanas atkarību aizvieto citas baudas trūkumu.
Statistika par smēķētājiem dažādos laikos atšķiras, bet pulmonologs uzskata: patlaban noteikti lielāks jauniešu pulks pamēģina smēķēt, jo cigaretes ir vieglāk pieejamas. Izteikta problēma esot meiteņu vidū, smēķējošo sieviešu skaits turpina augt.
“Tas ir satraucoši! Sieviešu smēķēšana ir nelāga, jo blakusparādību ir daudz vairāk, un tās ir nozīmīgākas – viss, kas attiecas uz ādu, daļēji uz muskuļu sistēmu. Sievietes parasti vairāk krēpojas nekā vīrieši, beigās arī izdevumi lielāki, lai smēķēšanas sekas noslēptu,” – tā pulmonologs.
Iespējams, mūsdienu pasaulē sievietes vienlīdzība ar vīrieti ir absolūta nepieciešamība, tomēr brīžiem šķiet, ka biežāk smēķē vientuļas sievietes, viņš spriež. Laimīgas sievas un mammas, kuras mājās gaida mīloša ģimene, pēc cigaretēm sniedzas krietni retāk.
Sekas apjēgsim pēc pusgadsimta
Pirmās elektroniskās cigaretes pasaulē lielākās tabakas kompānijas (sākumā gan neveiksmīgi) sāka ražot 80. gados. Plašos apmēros tās līdz cilvēkiem atnākušas vien pēdējos 20 gados. Ko tas nozīmē? Ilglaicīgas veipošanas sekas cilvēks nemaz fiziski nevar uzzināt, jo šis produkts nepastāv pietiekami ilgi, lai izpētītu, kāda ir tā ietekme ilgtermiņā.
“Esam redzējuši alerģiskās reakcijas, astmatiskas un hroniskas bronhīta situācijas. Redzēs, kā būs ar respiratorajiem vīrusiem, – vai tie biežāk izraisīs problēmas tieši veipotājiem,” piebilst pulmonologs.
Palīgi, atmetot smēķēšanu
Atbrīvoties no kaitīgā ieraduma parasti cenšas, kad atklātas kādas veselības problēmas: bijis infarkts, plaušās vai mutes dobumā konstatēts vēzis. Daudzi līdz tam atzīst, ka ir atkarīgi no smēķēšanas, tomēr nevēlas atmest.
“Smēķēju jau gadiem, man nekas nav noticis, un mans tētis visu mūžu smēķēja,” pacientus citē narkoloģe Astrīda Stirna un piebilst, ka akli paļauties uz ģenētiku neviens nevar. Labāk ir atmest laikus, negaidot brīdi, kad cigarešu atstāšanai pagātnē nepieciešama narkologa, psihologa palīdzība un medikamenti.
Mūsdienās smēķēšanas ierobežojumi palīdz samazināt smēķētāju skaitu, jo smēķēt kļūst arvien neērtāk – to nedrīkst darīt kafejnīcās, sabiedriskā transporta pieturvietās, uz balkoniem. Šajā ziņā gan atpaliekam no citām Eiropas valstīm, kur ar nelāgo ieradumu aizraujas daudz mazāks iedzīvotāju skaits, jo tas vienkārši vairs nav moderni.
Kā heroīns
Nikotīna atkarību pasaulē pielīdzina heroīna atkarībai, jo tā ir ļoti spēcīga un ar to ir grūti cīnīties, ja vien nav nopietnas motivācijas. Lietojot tabaku, cilvēkam nerodas uzvedības izmaiņas kā alkohola vai narkotiku lietotājiem, bet iedarbība ir ilgstoša. Tas ir viens no iemesliem, kas smēķētājiem traucē saprast, kā veselība tiek bojāta.
Viegli ieteikumi, kā atmest smēķēšanu
1. Uzlabo vidi, kurā atrodies. Mājās runā par smēķēšanu kā problēmu, izglīto jauno paaudzi par smēķēšanas sekām, nevis rādi piemēru, ka pats to dari, nerunājot par risku.
2. Aizvieto smēķēšanu ar fiziskajām aktivitātēm. Pēc gariem smēķēšanas gadiem, tuvojoties 50 gadu slieksnim, kad mainās hormonālā sistēma, atmešana var veicināt svara pieaugumu. Tad katram pašam jāatrod sev vēlamais kustēšanās prieks. Nav jāsāk aktīvi sportot, kustēties var, arī spēlējot galda tenisu, nūjojot vai dodoties garās pastaigās.
3. Dzer daudz ūdens, lai stresa situācijās, kas, atmetot smēķēšanu, noteikti būs, izvairītos no sausuma sajūtas mutē.
4. Ēd maz un biežāk, nevis daudz un reti.
5. Saproti, ka smēķēšanas atmešana sākas ar pareizo nostāju un gribasspēku. Nevienas zāles, plāksteri un aizvietotāji nepalīdzēs, ja pats nevēlēsies atmest nelāgo ieradumu.
Mūsu eksperti:
Viesturs Šiliņš, pulmonologs
Astrīda Stirna,Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā
